Jāzeps aprok savu tēvu un mirst

1 Tad Jāzeps krita pie sava tēva vaiga un raudāja par viņu, un to skūpstīja. *2 Un Jāzeps pavēlēja saviem kalpiem ārstiem, ka tie svaidītu viņa tēvu ar balzamu, un ārsti svaidīja Israēlu. 3 Un tā pagāja četrdesmit dienas, jo tik daudz dienas pie svaidīšanas aiziet, un ēģiptieši viņu apraudāja septiņdesmit dienas. 4 Kad nu viņa raudu dienas bija pagājušas, tad Jāzeps runāja uz faraona namu un sacīja: "Ja es esmu atradis žēlastību jūsu acīs, tad runājiet jel, faraonam dzirdot, un sakāt: 5 mans tēvs man ir licis zvērēt, sacīdams: redzi, es mirstu; manā kapā, ko es sev esmu racis Kanaāna zemē, tur tev būs mani aprakt. Un nu vēli man jel noiet, ka es savu tēvu aproku, tad es atkal nākšu atpakaļ." 6 Un faraons sacīja: "Ej un aproc savu tēvu, kā viņš tev ir licis zvērēt." 7 Tad Jāzeps aizgāja savu tēvu aprakt, un viņam gāja līdzi visi faraona kalpi, viņa nama vecaji un visi Ēģiptes zemes vecaji, 8 un viss Jāzepa nams, un viņa brāļi, un viņa tēva nams, tikai savus bērniņus un savus sīklopus un savus liellopus tie atstāja Gošenes zemē. 9 Un viņam gāja līdzi rati un jātnieki, un bija varen liels pulks. 10 Kad tie nāca pie Atadas klona, kas ir viņpus Jardānas, tad tie tur žēlojās lielās grūtās žēlabās, un viņš savam tēvam rīkoja septiņas raudu dienas. 11 Kad Kanaāna zemes ļaudis redzēja žēlabas pie Atadas klona, tad tie sacīja: "Ēģiptiešiem tur ir grūtas žēlabas," tāpēc to vietu nosauca vārdā: ēģiptiešu žēlabas, tā ir viņpus Jardānas. 12 Un viņa dēli viņam darīja, kā viņš tiem bija pavēlējis. 13 Jo viņa dēli to veda uz Kanaāna zemi un to apraka Makpelas tīruma alā, ko Ābrahāms ar tīrumu bija pircis sev par dzimtskapa vietu no hetieša Efrona, tā ir pret Mamri. *14 Un Jāzeps, pēc tam kad viņš savu tēvu bija apglabājis, atgriezās atpakaļ Ēģiptē, viņš un viņa brāļi, un visi, kas ar viņu bija gājuši apglabāt viņa tēvu. 15 Bet Jāzepa brāļi bijās, kad viņu tēvs bija miris, un sacīja: "Ka tik Jāzeps mūs neienīst un neatmaksā mums visu ļaunumu, ko mēs viņam esam darījuši." 16 Tad tie lika Jāzepam sacīt: "Tavs tēvs pavēlēja, pirms tas mira, un sacīja: 17 tā jums būs sacīt Jāzepam: piedod, lūdzams, savu brāļu noziegumu un viņu grēku, jo tie tev ļaunu darījuši, bet nu piedod, lūdzams, to noziegumu sava tēva Dieva kalpiem." Un Jāzeps raudāja, kad tie tā uz viņu runāja. 18 Tad viņa brāļi paši nāca un metās zemē viņa priekšā un sacīja: "Redzi, mēs esam tavi kalpi." 19 Un Jāzeps uz tiem sacīja: "Nebīstieties! Vai tad es esmu Dieva vietā? 20 Jūs gan esat ļaunu pret mani domājuši, bet Dievs to par labu ir nodomājis, gribēdams, kā šodien redzams, uzturēt daudzus ļaudis pie dzīvības. 21 Un nu nebīstieties - es uzturēšu jūs un jūsu bērniņus." Un viņš tos iepriecināja un runāja ar tiem laipni. 22 Un Jāzeps dzīvoja Ēģiptē, viņš un viņa tēva nams; un Jāzeps dzīvoja simts desmit gadus. 23 Un Jāzeps redzēja Efraima bērnus līdz trešam augumam, un Mahīra, Manases dēla, bērni piedzima Jāzepa klēpī. 24 Un Jāzeps sacīja uz saviem brāļiem: "Es mirstu, bet Dievs jūs meklēt uzmeklēs un jūs izvedīs no šīs zemes uz zemi, ko viņš Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam zvērējis." *25 Un Jāzeps Israēla dēliem lika zvērēt, sacīdams: "Dievs jūs meklēt uzmeklēs, tad jums manus kaulus būs aizvest no šejienes." *26 Un Jāzeps nomira simts desmit gadus vecs, un tie viņu svaidīja ar balzamu un ielika šķirstā Ēģiptes zemē.