Jēkabs svētī citus dēlus un mirst

1 Un Jēkabs sasauca savus dēlus un sacīja: "Sapulcējieties, un es jums sludināšu, kas jums notiks nākamajās dienās. 2 Sapulcējieties un klausieties, jūs Jēkaba dēli, klausieties uz Israēlu, savu tēvu. 3 Rūben, tu mans pirmdzimtais, mans spēks un mana stipruma iesākums, pirmais augstībā un pirmais stiprumā! *4 Verdošs kā ūdens - tev nebūs būt tam augstākajam, jo sava tēva gultā tu esi kāpis, tu esi to sagānījis; manā gultā* viņš kāpis! *5 Simeons un Levī ir brāļi, viņu zobeni ir varas ieroči. 6 Lai mana dvēsele nenāk viņu runās, mans gods lai nav viņu sapulcē*, jo savā bardzībā tie vīrus nokāvuši, un savā tīšā prātā tie vērsi maitājuši. *7 Nolādēta lai ir viņu dusmība, jo tā ir briesmīga, un viņu bardzība, jo tā ir cieta; es tos izdalīšu pa Jēkabu, es tos izkaisīšu pa Israēlu. *8 Jūda, tu tas esi, tevi slavēs* tavi brāļi, tava roka būs uz kakla taviem ienaidniekiem, tavā priekšā klanīsies tava tēva bērni. 9 Jūda ir jauns lauva, no laupījuma tu esi pacēlies, mans dēls, viņš nometies, nogūlies kā lauva un kā lauvas māte; kas viņu traucēs? 10 Scepteris nezudīs no Jūda, nedz bauslības devējs* no viņa kājām, tiekāms ŠĪLO* nāks, un viņam tautas paklausīs. *11 Viņš sien savu jauno ēzeli pie vīna koka un savas ēzeļa mātes kumeļu pie vīna koka stīgām. Savas drēbes viņš mazgā vīnā un savu mēteli - vīnogu asinīs. 12 Viņa acis ir sarkanākas nekā vīns*, un viņa zobi baltāki nekā piens*. 13 Zebulons dzīvos pie jūras krastiem un būs pie kuģu ostām, un sniedzas līdz Sidonai. 14 Jisāšhars ir stiprs kaulains ēzelis un guļ starp laidariem. *15 Un viņš redzēja dusu, ka tā laba, un zemi, ka tā jauka, un locīja savu muguru pie nešanas un kalpoja klausīdams. 16 Dans, kā citas Israēla ciltis, tiesās savu tautu. 17 Dans būs čūska ceļmalā, odze takas malā, kozdama zirgam papēžos, ka viņa jājējs krīt atpakaļ. 18 Kungs, es gaidu uz Tavu pestīšanu! 19 Gads, dzinēji viņu dzenās, bet viņš tos atgainīs. 20 No Ašera būs trekna maize, un viņš dos ķēniņu gardumus. *21 Naftalis ir stirna savā vaļā, viņš dod mīlīgus vārdus. 22 Jāzeps ir jauns augļu koks, jauns augļu koks avota malā, zari stiepjas pār mūri. 23 Strēlnieki viņu kaitinājuši, viņu apšaudījuši un ienīdējuši. *24 Bet viņa stops ir palicis stiprs, un viņa roku elkoņi spēcīgi, caur Jēkaba varenā Dieva rokām; no turienes ir Gans*, Israēla klints,*25 no tava tēva Dieva, un Tas tev palīdzēs, un no Visuvarenā, Tas tevi svētīs ar debess svētībām no augšienes, ar dziļumu svētībām apakšā, ar svētībām no krūtīm un miesām. 26 Tava tēva svētības ir stiprākas nekā manu vecaju svētības līdz mūžīgo kalnu galiem, tās nāks pār Jāzepa galvu un pār galvu, kas ir izredzētais savu brāļu starpā. 27 Benjamīns ir plēsīgs vilks, no rīta viņš laupījumu ēdīs un ap vakaru viņš laupījumu dalīs." 28 Šīs visas ir Israēla divpadsmit ciltis, un šie ir vārdi, ko viņu tēvs uz tiem runāja, tos svētīdams; ikvienu viņš svētīja ar īpašu svētību. 29 Un viņš tiem pavēlēja un sacīja: "Es tapšu piepulcināts pie saviem ļaudīm, aprociet mani pie maniem tēviem alā, kas ir hetieša Efrona tīrumā, *30 Makpelas alas tīrumā, kas ir pret Mamri, Kanaāna zemē, ko Ābrahāms ir pircis no hetieša Efrona sev par dzimtas kapa vietu. *31 Tur tie ir aprakuši Ābrahāmu un Sāru, viņa sievu, tur tie ir aprakuši Īzaku un Rebeku, viņa sievu, tur es esmu apracis Leu. *32 Tīrums un ala, kas tajā, ir pirkti no Heta bērniem." 33 Kad Jēkabs bija beidzis pavēles dot saviem dēliem, tad viņš ievilka savas kājas gultā un izlaida garu un tapa piepulcināts pie saviem ļaudīm.