Īzaks prec Rebeku

1 Un Ābrahāms bija vecs, labi padzīvojis, un Tas KUNGS Ābrahāmu bija svētījis ar visām lietām. 2 Tad Ābrahāms sacīja uz savu kalpu, vecāko savā namā, kas valdīja pār visu, kas viņam bija: 3 "Liec jel savu roku apakš manas ciskas, tad es tev likšu zvērēt pie Tā KUNGA, debesu Dieva un zemes Dieva, ka tev manam dēlam nebūs sievu ņemt no kanaāniešu meitām, kuru vidū es dzīvoju, 4 bet ka tev būs iet uz manu zemi un pie maniem radiem un sievu ņemt manam dēlam Īzakam." 5 Tad kalps uz viņu sacīja: "Ja sieva negribēs man nākt līdzi uz šo zemi, vai man tad tavu dēlu atkal būs aizvest uz zemi, no kurienes tu izgājis?" 6 Un Ābrahāms uz to sacīja: "Sargies, ka tu manu dēlu uz turieni neaizved atpakaļ. 7 Tas KUNGS, debesu Dievs, kas mani ņēmis no mana tēva nama un no manas dzimtenes un kas ar mani runājis un kas man zvērējis, sacīdams: tavam dzimumam Es došu šo zemi, - Tas sūtīs Savu eņģeli tavā priekšā, ka tu manam dēlam vari ņemt sievu no turienes.*8 Bet, ja sieva tev negribēs iet līdzi, tad tu būsi brīvs* no šā mana zvēresta, tikai neved manu dēlu atpakaļ uz turieni." 9 Un kalps lika savu roku apakš Ābrahāma, sava kunga, ciskas un tam zvērēja par šo lietu. 10 Tad kalps ņēma desmit kamieļus no sava kunga kamieļiem un aizgāja, un visāda viņa kunga manta bija viņa rokā. Un viņš cēlās un gāja uz Mezopotāmiju, uz Nāhora pilsētu. 11 Un viņš kamieļiem lika apmesties ārpus pilsētas pie ūdens akas ap vakara laiku, laikā, kad ūdens smēlējas ārā nāca. 12 Un viņš sacīja: "Kungs, Tu mana kunga Ābrahāma Dievs, lai man šodien izdodas, un dari žēlastību pie mana kunga Ābrahāma. 13 Redzi, es stāvu pie ūdens akas, un šīs pilsētas ļaužu meitas nāks ārā ūdeni smelt. 14 Tad lai notiek, ka jaunava, kurai es sacīšu: pasniedz jel savu trauku, ka es varu dzert, - un tā sacīs: dzer, es tavus kamieļus arīdzan dzirdināšu, - ka tā ir tā, ko Tu Savam kalpam Īzakam novēlējis, un ka es pie tā varu atzīt, ka Tu žēlastību esi parādījis manam kungam." 15 Un notika, pirms tas bija pabeidzis runāt, redzi, tad nāca Rebeka ārā, kas bija dzimusi Betuēlam, Milkas, Ābrahāma brāļa, Nāhora, sievas dēlam; un tai bija viņas trauks uz pleca. 16 Un meitenei bija ļoti skaists vaigs; tā bija jaunava, un neviens vīrs to nebija atzinis; tā nokāpa akā un piepildīja savu trauku un atkal uzkāpa. *17 Tad kalps steidzās viņai pretī un sacīja: "Ļauj man jel kādu ūdens malciņu no tava trauka nodzerties." 18 Un tā sacīja: "Dzer, mans kungs!" Un tā steidzās un nolaida trauku uz savu roku un deva tam dzert. 19 Un, kad tā viņam bija devusi dzert, tad tā sacīja: "Es smelšu arī taviem kamieļiem, kamēr tie būs padzirdīti." 20 Un tā steidzās un izlēja savu trauku dzirdināmā silē, un tecēja atkal uz aku smelt un smēla visiem viņa kamieļiem. 21 Un vīrs izbrīnījās par to, klusu ciezdams, ka viņš samanītu, vai Tas KUNGS viņa ceļam licis labi izdoties vai ne. 22 Un, kad kamieļi bija padzērušies, tad vīrs ņēma zelta pieres sprādzi - tā svēra pusšekeli - un divas apliekamas rokassprādzes viņas rokām, tie svēra desmit šekeļus. 23 Un viņš sacīja: "Kā meita tu esi? Pasaki man jel to: vai mums tava tēva namā ir vietas, kur naktsmājas dabūt?" 24 Un tā uz viņu sacīja: "Es esmu Betuēla, Milkas dēla, meita, ko tā Nāhoram dzemdējusi." *25 Un tā vēl uz viņu sacīja: "Tur ir arī diezgan salmu un barības pie mums, un mājošanas vieta." 26 Tad vīrs, Tā KUNGA priekšā nomezdamies, pielūdza To KUNGU 27 un sacīja: "Slavēts lai ir Tas KUNGS, mana kunga Ābrahāma Dievs, kas nav atrāvis Savu žēlastību un patiesību no mana kunga! Jo Tas KUNGS mani ir vadījis pa ceļu uz mana kunga brāļa namu." 28 Un meitene tecēja un to pasacīja savas mātes namā. 29 Un Rebekai bija brālis, Lābans vārdā, un Lābans steidzās pie tā vīra, kurš bija pie akas. 30 Un, kad viņš pieres sprādzi un rokusprādzes pie savas māsas rokām redzēja un savas māsas Rebekas vārdus dzirdēja, kas sacīja: tā tas vīrs uz mani runājis, - tad tas nāca pie tā vīra. Un, redzi, tas stāvēja pie kamieļiem pie akas. 31 Un viņš sacīja: "Nāc iekšā, Tā KUNGA svētītais, kāpēc tu stāvi ārā? Jo es esmu namu sataisījis un vieta ir taviem kamieļiem." 32 Tad vīrs nāca namā, un tie nosegloja kamieļus un deva kamieļiem salmus un barību, un ūdeni mazgāt viņa kājas un vīru kājas, kas viņam bija līdzi. 33 Un tie viņam cēla priekšā barību, bet viņš sacīja: "Es neēdīšu, pirms nebūšu runājis savus vārdus." Un tas sacīja: "Runā." 34 Tad viņš sacīja: "Es esmu Ābrahāma kalps. 35 Un Tas KUNGS bagāti ir svētījis manu kungu, un tas ir augumā audzis, un Viņš tam ir devis avis un vēršus, sudrabu un zeltu, kalpus un kalpones, kamieļus un ēzeļus. 36 Un Sāra, mana kunga sieva, manam kungam ir dzemdējusi dēlu savā vecumā, un tam viņš ir devis visu, kas viņam pieder.*37 Un mans kungs man ir licis zvērēt, sacīdams: tev manam dēlam nebūs ņemt sievu no kanaāniešu meitām, kuru zemē es dzīvoju. 38 Bet tev būs iet uz mana tēva namu un pie maniem radiem un manam dēlam sievu ņemt. 39 Tad es sacīju uz savu kungu: ja sieva man neies līdzi. 40 Un viņš uz mani sacīja: Tas KUNGS, kura priekšā es esmu staigājis, sūtīs Savu eņģeli ar tevi, un liks labi izdoties tavam ceļam, lai tu manam dēlam ņemtu sievu no manas cilts un no mana tēva nama. 41 Tad tu būsi atbrīvots* no mana zvēresta, kad tu iesi pie maniem radiem, un, ja viņi tev nedos, tad tu būsi brīvs no mana zvēresta. 42 Un es nācu šodien pie akas un sacīju: Kungs, Tu mana kunga Ābrahāma Dievs, ja Tu, lūdzams, manam ceļam esi licis labi izdoties, kur es eju, 43 redzi, es stāvu pie ūdens akas, - kad kāda jauna meita nāks smelt, un es viņai sacīšu: dod man, lūdzu, dzert mazliet ūdens no tava trauka, - 44 un tā uz mani sacīs: dzer gan tu, un arī taviem kamieļiem es smelšu, - lai šī ir sieva, ko Tas KUNGS mana kunga dēlam novēlējis. 45 Pirms es savā sirdī pabeidzu runāt, redzi, tad Rebeka nāca ārā ar ūdens trauku uz pleca, un tā nokāpa akā un smēla, un es uz to sacīju: dod man, lūdzama, padzerties. 46 Tad viņa traucās un nocēla savu trauku no sava pleca zemē un sacīja: dzer, un es tavus kamieļus arīdzan dzirdināšu; tad es dzēru, un kamieļi arīdzan tapa dzirdināti. 47 Un es viņu vaicāju un sacīju: kā meita tu esi? Un tā sacīja: Betuēla, Nāhora dēla, meita, ko Milka tam dzemdējusi. Tad es liku pieres sprādzi uz viņas vaigu un rokusprādzes ap viņas rokām. 48 Un es nometos un pielūdzu To KUNGU, un slavēju To KUNGU, mana kunga Ābrahāma Dievu, kas mani pa taisnības* ceļu bija vadījis, mana kunga brāļa meitu viņa dēlam ņemt par sievu. 49 Un nu, ja jūs esat tie, kas žēlastību un uzticību pie mana kunga grib parādīt, tad sakāt man to; un, ja ne, tad sakāt man arī to; tad es griezīšos pa labo roku vai pa kreiso." *50 Tad Lābans un Betuēls atbildēja un sacīja: "Šī lieta ir no Tā KUNGA nākusi, mēs nedz ļauna, nedz laba nevaram uz tevi runāt. 51 Redzi, Rebeka ir tavā priekšā, ņem to un ej. Lai tā ir tava kunga dēla sieva, kā Tas KUNGS ir sacījis." 52 Un, kad Ābrahāma kalps viņu vārdus dzirdēja, tad viņš Tā KUNGA priekšā pie zemes mezdamies, pielūdza To KUNGU. 53 Un kalps izņēma sudraba un zelta lietas un drēbes un deva Rebekai un viņas brālim, un viņas mātei tas arī deva dārgas dāvanas. 54 Tad tie ēda un dzēra, viņš un vīri, kas viņam bija līdzi, un palika tur pa nakti. Un tie cēlās no rīta, un viņš sacīja: "Atlaidiet mani pie mana kunga." 55 Tad viņas brālis un viņas māte sacīja: "Lai meitene kādas desmit dienas paliek pie mums; pēc tu vari iet." 56 Bet viņš uz tiem sacīja: "Neaizkavējiet mani, Tas KUNGS manam ceļam licis labi izdoties; atlaidiet mani, ka es eju pie sava kunga." 57 Tad tie sacīja: "Sauksim meiteni un jautāsim viņai." 58 Tad tie sauca Rebeku un uz to sacīja: "Vai tu gribi iet ar šo vīru?" Un tā sacīja: "Es iešu." 59 Tad tie atlaida Rebeku, savu māsu, un viņas aukli, un Ābrahāma kalpu un viņa vīrus. 60 Un tie svētīja Rebeku un uz to sacīja: "Tu, mūsu māsa, audzi par tūkstošu tūkstošiem, un tavs dzimums lai pārvalda savu ienaidnieku vārtus." *61 Un Rebeka cēlās ar savām kalponēm* un sēdās uz kamieļiem un gāja tam vīram līdzi, un kalps ņēma Rebeku un aizgāja. 62 Un Īzaks nāca no Lehaj-Roī akas ceļa, jo viņš dzīvoja dienvidu zemē. *63 Bet Īzaks bija izgājis uz lauku Dievu pielūgt ap vakara laiku. Un tas pacēla savas acis un skatījās, un redzi - kamieļi nāca. 64 Un Rebeka pacēla savas acis un redzēja Īzaku un nolaidās no kamieļa. 65 Un tā sacīja uz kalpu: "Kas tas par vīru, kas tur pa lauku mums nāk pretī?" Un kalps sacīja: "Tas ir mans kungs." Tad tā ņēma vaiga apsegu un apsedzās. 66 Un kalps Īzakam visu izteica, ko tas bija darījis. 67 Un Īzaks veda Rebeku savas mātes Sāras teltī, un viņš to ņēma, un tā viņam palika par sievu, un viņš to mīlēja. Tā Īzaks tapa iepriecināts pēc savas mātes nāves.