Īzaks apsolīts, 15; apgraizīšanas derība, 23

1 Un Ābrams bija deviņdesmit deviņus gadus vecs, kad Tas KUNGS Ābramam parādījās un uz to sacīja: "Es esmu Dievs, Visvarenais, staigā Manā priekšā un esi taisns. *2 Un Es celšu derību starp Mani un tevi, un Es tevi vairodams vairošu." 3 Tad Ābrams nometās uz sava vaiga, un Dievs runāja ar to, sacīdams: 4 "Redzi, Es esmu cēlis Savu derību ar tevi, un tu būsi par tēvu daudz ļaudīm. 5 Un tavu vārdu vairs nebūs saukt: Ābrams, bet tavam vārdam būs būt: Ābrahāms; jo Es tevi esmu licis par tēvu daudz ļaudīm. 6 Un Es tevi darīšu varen ļoti auglīgu un celšu no tevis tautas, un ķēniņiem būs nākt no tevis. 7 Un Es uzcelšu Savu derību starp Mani un tevi un tavu dzimumu pēc tevis, viņu bērnubērniem par mūžīgu derību, tā ka Es būšu par Dievu tev un tavam dzimumam pēc tevis. 8 Un tev un tavam dzimumam pēc tevis Es došu tavas svešniecības zemi, visu Kanaāna zemi mūžam paturēt, un Es tiem būšu par Dievu." 9 Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: "Tev būs Manu derību turēt, tev un tavam dzimumam pēc tevis uz bērnubērniem. 10 Šī ir Mana derība, ko jums būs turēt starp Mani un tevi un starp tavu dzimumu pēc tevis: ikkatram vīrietim jūsu starpā būs tapt apgraizītam. *11 Un jums būs apgraizīt priekšādu pie savām miesām, un lai tas ir par derības zīmi starp Mani un jums. 12 Un astoņas dienas vecu jums būs apgraizīt ikvienu no vīriešu kārtas jūsu paaudzēs, to, kas jūsu namā dzimis, un to, kas par naudu pirkts no jebkura svešinieka, kas nav no jūsu dzimuma. *13 Tiešām to būs apgraizīt, kas tavā namā dzimis un kas par naudu ir pirkts, un Mana derība pie jūsu miesām lai ir par mūžīgu derību. 14 Un neapgraizītais no vīriešu kārtas, kam netiks apgraizīta viņa miesas priekšāda, - tā dvēsele taps izdeldēta no saviem ļaudīm; jo Manu derību tas ir lauzis." 15 Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: "Tev nebūs savas sievas Sārajas vārdu saukt Sāraja, bet viņas vārds lai ir Sāra. 16 Jo Es viņu svētīšu un arī no viņas tev došu dēlu; un Es viņu svētīšu, ka viņai būs būt par daudz ļaudīm un tautu ķēniņi celsies no viņas." *17 Un Ābrahāms nometās uz sava vaiga un pasmējās un sacīja savā sirdī: vai vienam, kas ir simts gadus vecs, bērns piedzims, un vai Sāra, deviņdesmit gadus veca, dzemdēs? 18 Un Ābrahāms sacīja uz Dievu: "Kaut jel Ismaēls tavā priekšā dzīvotu!" 19 Un Dievs sacīja: "Patiesi, Sāra, tava sieva, tev dzemdēs dēlu, un tev būs saukt viņa vārdu: Īzaks, un Es uzcelšu Savu derību ar to par mūžīgu derību viņa dzimumam pēc viņa. *20 Arī Ismaēla labad Es tevi esmu paklausījis un darīšu viņu auglīgu un vairošu viņu varen ļoti: divpadsmit valdnieki* viņam piedzims, un Es viņu darīšu par lielu tautu. *21 Bet Savu derību Es uzcelšu ar Īzaku, ko tev Sāra dzemdēs ap šo laiku nākamajā gadā." 22 Un Dievs beidza ar viņu runāt un uzbrauca no Ābrahāma augšup. 23 Tad Ābrahāms ņēma Ismaēlu, savu dēlu, un visus savā namā dzimušos, un visus par naudu pirktos, visus, kas bija no vīriešu kārtas Ābrahāma saimē, un apgraizīja viņu miesu priekšādas tanī pašā dienā, kā Dievs uz viņu bija runājis. 24 Un Ābrahāms bija deviņdesmit deviņus gadus vecs, kad viņa miesas priekšāda tapa apgraizīta. 25 Un Ismaēls, viņa dēls, bija trīspadsmit gadus vecs, kad viņa miesas priekšāda tapa apgraizīta. 26 Tanī pašā dienā tapa apgraizīti Ābrahāms un viņa dēls Ismaēls, 27 un visi vīri viņa saimē, kas viņa namā bija dzimuši un kas par naudu bija pirkti no svešiniekiem, tie līdz ar viņu tapa apgraizīti.