Rahēles kalpone Bilha dzemdē Danu un Naftali, 5.7; Leas kalpone Zilfa dzemdē Gadu un Ašeru, 9; Rahēle dzemdē Jāzepu, 22; Jēkabs līgst ar Lābanu kalpošanas dēļ, 24

1 Kad nu Rahēle redzēja, ka tā Jēkabam nedzemdēja, tad tā apskauda savu māsu un sacīja uz Jēkabu: "Dabū man bērnus, bet, ja ne, tad man jāmirst." 2 Tad Jēkabs apskaitās uz Rahēli un sacīja: "Vai es esmu Dieva vietā, kas tev miesas augļus liedzis?" 3 Un tā sacīja: "Redzi, še ir mana kalpone Bilha, ej pie tās, ka tā uz manu klēpi dzemdē un es arīdzan caur viņu augļojos." *4 Un viņa tam deva Bilhu, savu kalponi, par sievu, un Jēkabs gāja pie tās. 5 Un Bilha tapa grūta un dzemdēja Jēkabam dēlu. 6 Tad Rahēle sacīja: "Dievs man tiesu ir iztiesājis un arī manu balsi paklausījis, un man dēlu devis." Tādēļ tā nosauca viņa vārdu: Dans. 7 Un Bilha, Rahēles kalpone, tapa atkal grūta un dzemdēja Jēkabam otru dēlu. 8 Tad Rahēle sacīja: "Dieva cīnīšanos esmu cīnījusies ar savu māsu un arī uzvarējusi," - un nosauca viņa vārdu: Naftalis. 9 Kad nu Lea redzēja, ka bija mitējusies dzemdēt, tad tā arīdzan ņēma savu kalponi Zilfu un to Jēkabam deva par sievu. 10 Un Zilfa, Leas kalpone, dzemdēja Jēkabam dēlu. 11 Tad Lea sacīja: "Laime," - un nosauca viņa vārdu: Gads. 12 Un Zilfa, Leas kalpone, dzemdēja Jēkabam otru dēlu. 13 Tad Lea sacīja: "Labi man, jo meitas mani teiks svētīgu," - un tā nosauca viņa vārdu: Ašers. 14 Un Rūbens gāja kviešu pļaujamā laikā un atrada "dudaīm"* laukā un atnesa tos Leai, savai mātei, un Rahēle sacīja uz Leu: "Dod man jel no tava dēla "dudaīm"." 15 Un viņa uz to sacīja: "Vai tā ir maza lieta, ka tu manu vīru esi atņēmusi, un tu arī mana dēla "dudaīm" gribi ņemt?" Tad Rahēle sacīja: "Tam būs šo nakti pie tevis gulēt par tava dēla "dudaīm"." 16 Kad nu Jēkabs vakarā no lauka nāca, tad Lea tam izgāja pretī un sacīja: "Tev būs nākt pie manis, jo es tevi ar maksu esmu saderējusi par sava dēla "dudaīm"." Un viņš pie tās gulēja tanī naktī. 17 Un Dievs paklausīja Leu, un tā tapa grūta un dzemdēja Jēkabam piekto dēlu. 18 Tad Lea sacīja: "Dievs man to atmaksājis, ka es savam vīram esmu devusi savu kalponi," - un tā nosauca viņa vārdu: Jisāšhars. 19 Un Lea tapa atkal grūta un dzemdēja Jēkabam sesto dēlu. 20 Tad Lea sacīja: "Dievs mani apdāvinājis ar labu dāvanu, nu mans vīrs pie manis dzīvos, tāpēc ka es viņam esmu dzemdējusi sešus dēlus," -- un tā nosauca viņa vārdu: Zebulons. 21 Un pēc tam viņa dzemdēja meitu un nosauca viņas vārdu: Dīna. 22 Un Dievs pieminēja Rahēli un paklausīja viņu, un darīja viņu auglīgu. 23 Un viņa tapa grūta un dzemdēja dēlu, un sacīja: "Dievs manu apsmieklu no manis atņēmis." 24 Un tā nosauca viņa vārdu: Jāzeps, sacīdama: "Lai Tas KUNGS mani apdāvina vēl ar citu dēlu." 25 Un notika, kad Rahēle Jāzepu bija dzemdējusi, tad Jēkabs sacīja uz Lābanu: "Atlaid mani, ka es noeju uz savu vietu savā zemē, 26 dod man manas sievas un manus bērnus, kuru dēļ tev esmu kalpojis, tad es iešu, jo tu gan zini kalpošanu, ko tev esmu kalpojis." *27 Un Lābans uz to sacīja: "Kaut es būtu atradis žēlastību tavās acīs! Es esmu nopratis, ka Tas KUNGS mani tevis dēļ ir svētījis." 28 Un viņš sacīja: "Prasi savu algu no manis, tad es to došu." 29 Un tas uz viņu sacīja: "Tu zini, kā es tev esmu kalpojis un kā tavi lopi pie manis ir izdevušies. 30 Jo pirms manas atnākšanas tev bija mazums, un tas ir lielā pulkā vairojies, un Tas KUNGS tevi svētījis caur maniem soļiem; un nu, kad tad man būs apgādāt savu namu?" 31 Un viņš sacīja: "Ko lai tev dodu?" Tad Jēkabs sacīja: "Tev man nekas nav jādod, ja tu man šo darīsi, tad es atkal ganīšu un sargāšu tavas avis. 32 Es izstaigāšu šodien pa visu tavu ganāmo pulku un atšķiršu no turienes visus raibos un lāsainos, un visus melnos starp jēriem un visus lāsainos un raibos starp kazām; un tās būs man par algu. 33 Tad mana taisnība liecinās par mani nākamās dienās, kad tu nāksi manu algu raudzīt: viss, kas nav raibs un lāsains starp kazām un melns starp jēriem, to es būšu zadzis." 34 Tad Lābans sacīja: "Redzi, lai jel notiek pēc tava vārda." 35 Un viņš atšķīra tanī dienā lāsainos un raibos āžus un visas lāsainās un raibās kazas, visu, pie kā bija baltums, un visu, kas bija melns starp jēriem, un viņš tos iedeva savu bērnu rokā 36 un lika atstarpi treju dienu gājumā starp sevi un Jēkabu. Un Jēkabs ganīja Lābana citas avis. 37 Tad Jēkabs ņēma rīkstes no zaļām apsēm un mandeļu kokiem, un kļavām un nodrāza tām baltas strīpas, atklādams to baltumu pie rīkstēm. 38 Un kociņus, ko bija nomizojis, viņš ielika ūdens silēs un dzeramos traukos avīm priekšā, ka tās nākdamas dzert apietos. 39 Un avis apgājās pār tām rīkstēm un vedās strīpainas, lāsainas un raibas. 40 Un Jēkabs šķīra jērus un lika tām mātēm skatīties uz strīpainām un melnām starp Lābana avīm, un lika savus ganāmos pulkus atsevišķi, un nelika tos pie Lābana avīm. 41 Un notika vienmēr, kad agrās* avis apgājās, tad Jēkabs to avju priekšā kociņus ielika ūdens silēs, ka tās pār tiem kokiem apietos. 42 Bet, kad vēlās* avis apgājās, tad Jēkabs kociņus nelika iekšā, tad vājie* palika Lābanam un spēcīgie* Jēkabam. 43 Un šis vīrs auga ļoti varens, un tam bija daudz avju, kalpoņu un kalpu, kamieļu un ēzeļu.