Jāzepa sapņi; brāļi viņu pārdod uz Ēģipti

1 Un Jēkabs dzīvoja zemē, kur viņa tēvs kā svešinieks bija mitis, Kanaāna zemē. 2 Šie ir Jēkaba radu raksti: Jāzeps, septiņpadsmit gadus vecs būdams, ganīja avis ar saviem brāļiem, un zēns bija pie Bilhas un Zilfas, sava tēva sievu dēliem, un Jāzeps nesa vēstis tēvam par viņu ļauno slavu. 3 Un Israēls mīlēja Jāzepu vairāk nekā visus savus bērnus, jo tas viņam bija dzimis vecumā, un viņš tam taisīja raibus svārkus. 4 Un viņa brāļi redzēja, ka tēvs to mīlēja vairāk nekā visus viņa brāļus, un tie to ienīda un nevarēja laipni ar to runāt. 5 Un Jāzeps sapņoja sapni un to stāstīja saviem brāļiem - tad šie to vēl vairāk ienīda. 6 Un viņš uz tiem sacīja: "Klausieties jel šo sapni, ko esmu redzējis. 7 Un redzi - mēs sējām kūlīšus laukā, un redzi - mans kūlītis piecēlās un stāvēja, un redzi - jūsu kūlīši, apstājušies apkārt, klanījās pret manu kūlīti." 8 Tad viņa brāļi uz to sacīja: "Vai tu mums būsi par ķēniņu? Vai tu valdīdams valdīsi pār mums?" Un tie vēl vairāk to ienīda viņa sapņu un viņa stāstu dēļ. 9 Un tas sapņoja vēl citu sapni un to teica saviem brāļiem, un sacīja: "Redzi, es vēl citu sapni esmu redzējis, un redzi - saule un mēness, un vienpadsmit zvaigznes klanījās manā priekšā." 10 Un, kad viņš to stāstīja savam tēvam un saviem brāļiem, tad viņa tēvs to aprāja un uz to sacīja: "Kas tas par sapni, ko tu esi sapņojis? Vai es un tava māte, un tavi brāļi patiesi nāksim pie zemes klanīties tavā priekšā?" 11 Un viņa brāļi to skauda, bet viņa tēvs šo vārdu paturēja. *12 Un viņa brāļi gāja ganīt sava tēva lopus Šehemā. Tad Israēls sacīja uz Jāzepu: 13 "Vai tavi brāļi negana Šehemā? Nāc, es tevi sūtīšu pie tiem." Un tas sacīja: "Redzi, še es esmu." Un viņš uz to sacīja: 14 "Ej jel, lūko, kā taviem brāļiem klājas un kā sīklopiem klājas, un nes man vēsti atpakaļ." Un viņš to izsūtīja no Hebronas ielejas, un tas nāca uz Šehemu. 15 Un kāds vīrs viņu atrada, un, redzi, viņš maldījās pa lauku; tad vīrs viņam vaicāja, sacīdams: "Ko tu meklē?" 16 Un tas sacīja: "Es meklēju savus brāļus, saki man, lūdzams, kur tie gana?" 17 Tad vīrs sacīja: "Tie no šejienes aizgājuši, jo es dzirdēju tos sakām: iesim uz Dotānu." Un Jāzeps sekoja* saviem brāļiem un atrada tos Dotānā. 18 Un tie viņu ieraudzīja no tālienes, un, pirms viņš bija pienācis pie tiem, tie sarunājās viņu nokaut 19 un sacīja viens uz otru: "Redzi, še nāk sapņotājs. 20 Un nu nāciet, nokausim to un iemetīsim kādā bedrē, un sacīsim: negants zvērs to aprijis; tad redzēsim, kas būs no viņa sapņiem." 21 Un Rūbens to dzirdēja un viņu izpestīja no viņu rokām, un sacīja: "Nenokausim viņu." *22 Un Rūbens uz tiem sacīja: "Neizlejiet asinis, metiet viņu bedrē, kas te tuksnesī, un nepielieciet rokas pie viņa," - lai viņš to izpestītu no viņu rokām un pārvestu savam tēvam. 23 Un notika, kad Jāzeps atnāca pie saviem brāļiem, tad tie Jāzepam novilka raibos svārkus, kas tam bija mugurā. 24 Un tie to ņēma un iemeta bedrē, bet bedre bija tukša, un tur ūdens nebija iekšā. 25 Un tie apsēdās maizi ēst un pacēla savas acis, un skatījās, un redzi - ismaēliešu pulks nāca no Gileādas, un viņu kamieļi nesa dārgas zāles, balzamu un mirres; tie gāja, lai to nonestu uz Ēģipti. 26 Tad Jūda sacīja uz saviem brāļiem: "Ko tas mums līdz, ja savu brāli nokaujam un viņa asinis slēpjam? 27 Nāciet, pārdosim viņu ismaēliešiem un nepieliksim savas rokas pie viņa, jo viņš ir mūsu brālis, mūsu miesa." Un viņa brāļi tam klausīja. 28 Midiāniešu vīriem, tirgotājiem, garām ejot, tie izvilka un izcēla Jāzepu no bedres un pārdeva Jāzepu ismaēliešiem par divdesmit sudraba gabaliem, un tie aizveda Jāzepu uz Ēģiptes zemi. *29 Un Rūbens gāja atpakaļ pie bedres, un redzi - Jāzepa nebija bedrē; tad tas saplēsa savas drēbes 30 un griezās atpakaļ pie saviem brāļiem, un sacīja: "Tā puisēna tur vairs nav, un es - kur man būs palikt?" 31 Un tie ņēma Jāzepa svārkus un nokāva āzi, un iemērca svārkus asinīs, 32 un nosūtīja raibos svārkus, un lika tos nonest savam tēvam, un sacīja: "Šos esam atraduši; apraugi jel, vai tie ir tava dēla svārki vai ne?" 33 Un tas tos pazina un sacīja: "Tie ir mana dēla svārki; nikns zvērs viņu ir aprijis, plosīt tas Jāzepu saplosījis." *34 Un Jēkabs pārplēsa savas drēbes un apvilka maisu ap saviem gurniem, un bēdājās pēc sava dēla ilgu laiku. 35 Tad visi viņa dēli un visas viņa meitas cēlās, lai viņu iepriecinātu, bet viņš negribēja būt iepriecināms un sacīja: "Ar bēdām es noiešu kapā pie sava dēla." Un viņa tēvs to apraudāja. 36 Un midiānieši to pārdeva Ēģiptes zemē Potifaram, faraona galminiekam un sargu virsniekam. *