Dusas diena, 3; Paradīze, 8; Dievs rada sievu, 18

1 Tā tika pabeigtas debesis un zeme un viss viņu spēks. 2 Un Dievs pabeidza septītajā dienā Savu darbu, ko bija darījis, un dusēja septītajā dienā no visa Sava darba, ko bija darījis. *3 Un Dievs svētīja septīto dienu un to iesvētīja, tāpēc ka Viņš bija dusējis no visa Sava darba, ko Dievs bija radījis un taisījis. 4 Tā debesis un zeme cēlušās, kad tās tapa radītas, dienā*, kad Dievs Tas KUNGS zemi un debesis darīja. 5 Un vēl nekādu krūmu nebija laukā virs zemes, un vēl nekāda zāle nezēla, jo Dievs Tas KUNGS vēl nebija licis lietum līt virs zemes, un cilvēka nebija, kas zemi būtu kopis. 6 Bet migla cēlās no zemes un slacināja visu zemi. 7 Un Dievs Tas KUNGS taisīja cilvēku no zemes pīšļiem un iepūta viņa nāsīs dzīvības dvašu; tad cilvēks tapa par dzīvu dvēseli. *8 Un Dievs Tas KUNGS stādīja dārzu Ēdenē pret rītiem un iecēla tur cilvēku, ko Viņš bija taisījis. 9 Un Dievs Tas KUNGS izaudzēja no zemes visādus kokus, kurus jauki bija uzlūkot un labi ēst, un dzīvības koku dārza vidū, arī laba un ļauna atzīšanas koku. 10 Un tekošs ūdens iztecēja no Ēdenes, lai dārzu apūdeņotu, un no turienes tas dalījās un tapa par četrām upēm. 11 Pirmā ir vārdā Pišona: tā aptver apkārt visu Havīlas zemi, kur zelts ir. 12 Un tās zemes zelts ir labs; tur ir arī bdellijs un oniksa* akmens. 13 Un otrā upe ir vārdā Gihona; tā aptver* apkārt visu Kuša* zemi. 14 Un trešā upe ir vārdā Hidekela; tā tek Asura zemei pret rītiem, un ceturtā upe ir Eifrata. 15 Un Dievs Tas KUNGS ņēma cilvēku un to ielika Ēdenes dārzā, lai tas to koptu un sargātu. 16 Un Dievs Tas KUNGS pavēlēja cilvēkam, sacīdams: "No visiem dārza kokiem* tu vari ēst, kā tīk, 17 bet no laba un ļauna atzīšanas koka, no tā tev nebūs ēst, jo tajā dienā, kad tu no tā ēdīsi, tu mirdams mirsi." 18 Un Dievs Tas KUNGS sacīja: "Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas būs ap to." 19 Un Dievs Tas KUNGS no zemes bija taisījis visus zvērus laukā un visus putnus apakš debess; un Viņš tos veda pie cilvēka, lai redzētu, kā tas tos nosauks, un kā cilvēks nosauktu ikvienu dzīvu dvašu, tā lai būtu viņas vārds. 20 Tad cilvēks nosauca vārdā visus lopus un putnus apakš debess un visus zvērus laukā, bet cilvēkam neatradās palīga, kas ap to būtu. 21 Tad Dievs Tas KUNGS cilvēkam sūtīja cietu miegu, un tas aizmiga. Un Viņš ņēma vienu no viņa ribām* un aizpildīja to vietu ar miesu. 22 Un Dievs Tas KUNGS iztaisīja šo ribu, ko no cilvēka bija ņēmis, par sievu un pieveda to pie cilvēka. *23 Un cilvēks sacīja: "Šī nu ir kauls no maniem kauliem un miesa no manas miesas, tā taps saukta sieva*, tāpēc ka tā no vīra ir ņemta. 24 Tādēļ vīrs atstās savu tēvu un savu māti un pieķersies savai sievai, un tie būs viena miesa." *25 Un tie abi bija pliki, cilvēks un viņa sieva, un nekaunējās.