Jūdas bērni; Jūda un Tamāras grēks

1 Un notika tanī laikā, ka Jūda no saviem brāļiem nogāja un apmetās pie kāda adullāmieša, vārdā Hīra.*2 Un Jūda redzēja tur kāda kanaāniešu vīra meitu, un viņa vārds bija Šūa, un viņš to ņēma un gāja pie tās. 3 Un tā tapa grūta un dzemdēja dēlu, un nosauca viņa vārdu: Gērs. *4 Un tā tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu, un nosauca viņa vārdu: Onāns. 5 Un tā dzemdēja vēl vienu dēlu un nosauca viņa vārdu: Šēla, un viņš bija Kezībā, kad tā to dzemdēja. 6 Un Jūda ņēma sievu Gēram, savam pirmdzimtam, un viņas vārds bija Tamāra. 7 Bet Gērs, Jūdas pirmdzimtais, bija ļauns Tā KUNGA priekšā, tāpēc Tas KUNGS to nokāva. 8 Tad Jūda sacīja Onānam: "Ej pie sava brāļa sievas un ņem to sava brāļa vietā, un cel dzimumu savam brālim." *9 Bet Onāns zinādams, ka dzimums viņam nepiederēs, pie sava brāļa sievas iedams, tam lika izgaist zemē, lai savam brālim nedotu dzimuma. 10 Un Tam KUNGAM nepatika, ko viņš darīja, un Viņš to arīdzan nokāva. 11 Tad Jūda sacīja uz savu vedeklu Tamāru: "Paliec atraitne sava tēva namā, tiekāms Šēla, mans dēls, pieaug," jo viņš domāja, vai arī viņam nebūs jāmirst, kā viņa brāļiem. Un Tamāra nogāja un dzīvoja sava tēva namā. 12 Kad nu labs laiks bija pagājis, tad Šūas meita, Jūda sieva, nomira; pēc tam Jūda iepriecinājās un gāja pie saviem avju cirpējiem uz Timnu, viņš un adullāmietis Hīra, viņa draugs. *13 Un Tamārai tapa vēstīts un sacīts: "Redzi, tavs tēvocis iet uz Timnu savas avis cirpt." 14 Tad viņa novilka savas atraitnes drēbes un apsedzās ar vaiga apsegu, un aptinās, un apsēdās pie Ēnaimas vārtiem, kas ir ceļā uz Timnu; jo tā bija redzējusi, ka Šēla bija pieaudzis un ka viņa tam nebija dota par sievu. *15 Un Jūda to redzēja, un tam šķita to esam mauku, tāpēc ka tā savu vaigu bija apsegusi. 16 Un viņš noklīda pie tās ceļmalā un sacīja: "Nāc jel, laid man pie tevis ieiet," jo viņš nezināja to savu vedeklu esam. Un tā sacīja: "Ko tu man dosi, ja tu pie manis ienāksi?" 17 Un tas sacīja: "Es tev sūtīšu vienu āzi no ganāmpulka." Un tā sacīja: "Tad dod man ķīlu, tiekāms tu to sūti." 18 Tad tas sacīja: "Kas tā par ķīlu, kas man tev dodama?" Un tā atbildēja: "Tavs zīmoggredzens un tava aproce*, un tavs spieķis*, kas tavā rokā." Un tas viņai to deva un iegāja pie tās; un tā tapa grūta no viņa. 19 Un tā cēlās un aizgāja, un nolika apsegu, un apvilka savas atraitnes drēbes. 20 Un Jūda aizsūtīja āzi ar savu draugu adullāmieti, lai paņemtu ķīlas no sievas rokas, bet tas viņu neatrada. 21 Tad viņš vaicāja tās vietas ļaudīm, sacīdams: "Kur ir tā mauka, kas Ēnaimā uz ceļa sēdējusi?" Un tie sacīja: "Še maukas nav bijis." 22 Un tas atgriezās pie Jūdas un sacīja: "Es to neesmu atradis, un tās vietas ļaudis arīdzan saka: še maukas nav bijis." 23 Tad Jūda sacīja: "Lai tā to sev patur, ka netopam kaunā! Redzi, es šo āzi esmu sūtījis, un tu viņu neesi atradis." 24 Un notika pēc kādiem trim mēnešiem, tad Jūdam tapa vēstīts un sacīts: "Tamāra, tava vedekla, maucību dzinusi, un, redzi, tā ir arī grūta no maukošanas." Tad Jūda sacīja: "Izvediet to ārā, ka tā top sadedzināta." 25 Kad nu tā tapa izvesta, tad tā sūtīja pie sava tēvoča un sacīja: "No tā vīra, kam šās lietas pieder, es esmu grūta." Un tā sacīja: "Vai pazīsti jel - kam šis zīmoggredzens un šī aproce, un šis spieķis pieder?" 26 Un Jūda tos pazina un sacīja: "Tā sieva ir taisnāka nekā es, tāpēc ka es viņu savam dēlam Šēlam neesmu devis." Un viņš to vairs neatzina. 27 Un, tai dzemdējot, redzi, tai bija dvīņi viņas miesās. 28 Un, kad tā dzemdēja, tad viens roku izbāza, un bērnu saņēmēja to ņēma un apsēja sarkanu pavedienu ap roku, un sacīja: "Šis nāks pirmais ārā." 29 Un, kad tas roku ievilka, redzi, tad nāca viņa brālis ārā; un tā sacīja: "Kāpēc tu sev plēsumu esi plēsis?" Un tā viņa vārdu nosauca: Perecs (plēsis). 30 Un pēc tam viņa brālis nāca ārā, ap kura roku sarkanais pavediens bija, un tā viņa vārdu nosauca: Zerahs (atspīdums). *