Jēkabs no tēva otru reizi svētīts aiziet svešumā un sapnī redz debess trepes

1 Tad Īzaks aicināja Jēkabu un svētīja viņu un pavēlēja viņam, sacīdams: "Tev nebūs sievu ņemt no kanaāniešu meitām. 2 Celies, ej uz Mezopotāmiju, Betuēla, savas mātes tēva, namā un ņem sev sievu no turienes, no Lābana, savas mātes brāļa, meitām. 3 Un Dievs, Visvarenais, lai tevi svētī un lai tevi dara auglīgu, un lai tevi vairo, ka topi par lielu ļaužu pulku. 4 Un lai Viņš tev dod Ābrahāma svētību, tev un tavam dzimumam ar tevi, ka tu vari iemantot zemi, kur tu esi piemitis, ko Dievs Ābrahāmam ir devis." *5 Tā Īzaks atlaida Jēkabu, un tas gāja uz Mezopotāmiju pie Lābana, sīrieša Betuēla dēla, Jēkaba un Ēsava mātes Rebekas brāļa. 6 Kad nu Ēsavs redzēja, ka Īzaks Jēkabu bija svētījis un uz Mezopotāmiju sūtījis no turienes sievu ņemt un ka viņš, to svētījot, tam bija pavēlējis, sacīdams: "Tev nebūs sievu ņemt no kanaāniešu meitām," 7 Un ka Jēkabs savam tēvam un savai mātei bija paklausījis un uz Mezopotāmiju aizgājis, 8 un, kad Ēsavs arī redzēja, ka Īzaks, viņa tēvs, kanaāniešu meitas neieredzēja, 9 tad Ēsavs gāja pie Ismaēla un ņēma klāt pie savām sievām sev par sievu Mahalatu, Ismaēla, Ābrahāma dēla, meitu, Nebājota māsu.*10 Un Jēkabs aizgāja no Bēršebas un gāja uz Hāranu. 11 Un tam gadījās nonākt kādā vietā, tur viņš palika pa nakti, jo saule bija nogājusi; un tas ņēma vienu no tās vietas akmeņiem un lika to sev pagalvī un apgūlās tanī vietā. 12 Un tas sapņoja, un, redzi, trepes bija celtas virs zemes, un viņu augšgals iesniedzās debesīs, un, redzi, Dieva eņģeļi pa tām uzkāpa un nokāpa. *13 Un, redzi, Tas KUNGS stāvēja augšgalā un sacīja: "Es esmu Tas KUNGS, tava tēva Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs; zemi, kur tu guli, Es došu tev un tavam dzimumam. *14 Un tavs dzimums būs kā zemes pīšļi, un tu izpletīsies pret vakariem un pret rītiem, uz ziemeļu pusi un uz dienvidu pusi, un caur tevi un tavu dzimumu* visas zemes ciltis taps svētītas. *15 Un, redzi, Es esmu ar tevi un pasargāšu tevi visur, kur tu noiesi, un pārvedīšu tevi atkal uz šo zemi, jo Es tevi negribu atstāt, tiekāms Es izdarīšu, ko Es uz tevi esmu runājis." 16 Kad nu Jēkabs no sava miega atmodās, tad tas sacīja: "Tiešām, Tas KUNGS ir šinī vietā, un es to neesmu zinājis." 17 Un viņš nobijās un sacīja: "Cik bijājama ir šī vieta! Šeit tiešām ir Dieva nams un šeit ir debesu vārti." *18 Un Jēkabs cēlās rītā agri un ņēma akmeni, ko bija licis sev pagalvī, un to uzcēla par zīmi un izlēja pār to eļļu. 19 Un viņš nosauca tās vietas vārdu: Bētele (Dieva nams); bet iepriekš pilsētas vārds bija Lūza. 20 Un Jēkabs solīdamies solījās un sacīja: "Ja Dievs Tas KUNGS būs ar mani un mani pasargās uz šā ceļa, ko es staigāju, un man dos maizi ēst un drēbes ģērbties, 21 un man liks ar mieru pāriet sava tēva namā, tad Tas KUNGS lai man ir par Dievu. 22 Un šim akmenim, ko esmu uzcēlis par zīmi, būs tapt par Dieva namu, un no visa, ko Tu man dosi, es Tev došu desmito tiesu."