Īzaka prieki un bēdas

1 Un bads bija tai zemē pēc pirmā bada, kas bija Ābrahāma laikā. Un Īzaks nogāja uz Gerāru pie Abīmeleha, filistiešu ķēniņa. 2 Un Tas KUNGS viņam parādījās un sacīja: "Nenoej uz Ēģipti, mīti tai zemē, par kuru Es tev teikšu. 3 Piemājo šinī zemē, un Es būšu ar tevi, un Es tevi svētīšu; jo tev un tavam dzimumam Es došu visas šās zemes un piepildīšu to zvērestu, ko Es tavam tēvam Ābrahāmam esmu zvērējis. *4 Un Es vairošu tavu dzimumu kā debesu zvaigznes un došu tavam dzimumam visas šīs zemes, un caur tavu dzimumu* visas zemes tautas svētīsies, *5 tāpēc ka Ābrahāms Manai balsij ir klausījis un turējis Manas pavēles, Manus norādījumus, Manus likumus un Manus baušļus." 6 Tā Īzaks mita Gerārā. 7 Un tās vietas ļaudis vaicāja par viņa sievu, un viņš sacīja: "Tā ir mana māsa," jo viņam bija bail sacīt "mana sieva", ka "tās vietas ļaudis mani nenokauj Rebekas dēļ, jo tā bija skaista vaigā." *8 Un, kad viņš labu laiku tur bija dzīvojis, tad Abīmelehs, filistiešu ķēniņš, skatījās pa logu, un redz, Īzaks smējās ar savu sievu Rebeku. 9 Tad Abīmelehs aicināja Īzaku un sacīja: "Redzi, tiešām tā ir tava sieva, kā tad tu esi sacījis: tā ir mana māsa?" Un Īzaks uz to sacīja: "Tāpēc ka es domāju, lai man viņas dēļ nebūtu jāmirst." 10 Tad Abīmelehs sacīja: "Kāpēc tu mums to esi darījis? Gandrīz viens no šiem ļaudīm būtu varējis gulēt pie tavas sievas, tad tu mums būtu uzvedis noziegumu." *11 Un Abīmelehs pavēlēja visiem ļaudīm, sacīdams: "Kas šo vīru vai viņa sievu aizskar, tam būs mirt." 12 Un Īzaks sēja tanī zemē un tajā gadā dabūja simtkārtīgus augļus, jo Tas KUNGS viņu svētīja. 13 Un vīrs tapa liels un auga augumā, kamēr viņš palika ļoti liels. 14 Un tam bija manta no sīkiem un manta no liellopiem un daudz saimes, un filistieši viņu apskauda. 15 Un visas akas, ko viņa tēva kalpi bija rakuši viņa tēva Ābrahāma laikā, tās filistieši aizbēra un pildīja ar smiltīm. *16 Un Abīmelehs sacīja uz Īzaku: "Ej projām no mums, jo tu esi palicis daudz varenāks nekā mēs." 17 Tad Īzaks no turienes aizgāja un nometās Gerāras ielejā, un dzīvoja tur. 18 Un Īzaks atkal atraka ūdens akas, kas bija raktas viņa tēva Ābrahāma laikā un ko filistieši pēc tam bija aizbēruši, kad Ābrahāms bija miris, un viņš viņu vārdus nosauca pēc vārdiem, ar ko viņa tēvs tās bija nosaucis. 19 Un Īzaka kalpi raka tanī ielejā un tur atrada aku ar dzīvu ūdeni. 20 Bet Gerāras gani bārās ar Īzaka ganiem, sacīdami: "Šis ūdens mums pieder." Tad viņš tās akas vārdu nosauca: Eseka (strīdus), tāpēc ka tie ar viņu bija strīdējušies. 21 Tad tie raka citu aku un par to arīdzan bārās; tāpēc viņš nosauca tās vārdu: Sitna (sūdzība). 22 Un viņš cēlās no turienes un raka citu aku, un tie par to nebārās; tad viņš viņas vārdu nosauca: Rehobota (platums) un sacīja: "Jo nu Tas KUNGS mūs ir izplatījis, un mēs esam augļojušies šinī zemē." 23 Tad viņš no turienes gāja augšup uz Bēršebu. 24 Un Tas KUNGS viņam parādījās tanī naktī un sacīja: "Es esmu Ābrahāma, tava tēva Dievs; nebīsties, jo Es esmu ar tevi un tevi svētīšu, un vairošu tavu dzimumu Ābrahāma, Sava kalpa, dēļ." *25 Un viņš tur uztaisīja altāri un piesauca Tā KUNGA vārdu un tur uzcēla savu telti, un Īzaka kalpi tur raka vienu aku. *26 Un Abīmelehs nāca pie tā no Gerāras, un viens no viņa draugiem Ahuzats un Pīkols, viņa karaspēka virsnieks. 27 Tad Īzaks uz tiem sacīja: "Kāpēc jūs nākat pie manis, jūs, kas mani ienīstat un mani no sevis esat izdzinuši?" 28 Un tie sacīja: "Mēs redzēt redzam, ka Tas KUNGS ir ar tevi; tad esam sacījuši: darīsim zvērestu kopā, mēs un tu, un darīsim derību ar tevi, *29 ka tu mums ļauna nedari, kā mēs tevi neesam aizskāruši, un kā* mēs tev labu vien esam darījuši un tevi ar mieru atlaiduši; tu nu esi Tā KUNGA svētīts." 30 Un viņš tiem darīja dzīres, un tie ēda un dzēra, 31 un cēlās rītā agri un zvērēja viens otram, un Īzaks tos atlaida; tad tie no viņa aizgāja ar mieru. 32 Un tanī dienā Īzaka kalpi nāca un viņam sacīja, kas bija noticis ar aku, ko tie bija rakuši, un viņam sacīja: "Mēs esam ūdeni atraduši." 33 Un viņš to nosauca par Šebu (zvērests), tādēļ tās pilsētas vārds ir Bēršeba līdz šai dienai. *34 Un Ēsavs bija četrdesmit gadus vecs un ņēma par sievu Judīti, hetieša Beērī meitu, un Bāsmati, hetieša Elona meitu. 35 Un tās darīja sirdēstus Īzakam un Rebekai.