Jēkabs Bētelē, 1; Rahēle dzemdē Benjamīnu un mirst, 16; Jēkaba dēli, 22; Īzaks mirst, 27

1 Un Dievs sacīja uz Jēkabu: "Celies un ej uz Bēteli un mīti tur, un taisi tur altāri Dievam, kas tev parādījās, kad tu bēgi no sava brāļa Ēsava." *2 Tad Jēkabs sacīja uz savu saimi un uz visiem, kas pie tā bija: "Metiet nost svešos dievus, kas pie jums, un šķīstieties un pārģērbieties citās drēbēs. 3 Ceļamies un ejam uz Bēteli, un tur es taisīšu altāri Stiprajam Dievam, kas mani paklausījis bēdu dienā un pie manis bijis ceļā, ko esmu staigājis." 4 Tad tie Jēkabam deva visus svešos dievus, kas bija viņu rokās, un ausu sprādzes, kas bija viņu ausīs, un Jēkabs tos apraka apakš ozola, kas ir pie Šehemas. Un tie gāja projām, *5 un Dievs uzsūtīja bailību pilsētām, kas viņiem bija visapkārt, tā ka tie nevajāja Jēkaba dēlus. 6 Un Jēkabs un visi ļaudis, kas bija ar viņu, nonāca Lūzā, kas ir Kanaāna zeme - tā ir Bētele. *7 Un viņš tur uztaisīja altāri un nosauca to vietu par Ēl-Bēteli, tāpēc ka Dievs tam bija parādījies, kad tas no sava brāļa bēga. *8 Un Debora, Rebekas aukle*, nomira un tapa aprakta pie Bēteles apakš ozola, ko viņš nosauca par Raudu ozolu. 9 Un Dievs atkal parādījās Jēkabam, kad tas no Mezopotāmijas nāca, un Viņš to svētīja. 10 Un Dievs uz viņu sacīja: "Tavs vārds ir Jēkabs, tavu vārdu nebūs vairs saukt Jēkabs, bet - Israēls būs tavs vārds," un Tas nosauca viņa vārdu: Israēls. *11 Un Dievs sacīja uz viņu: "Es esmu Visuspēcīgais Dievs - augļojies un vairojies, no tevis ļaudis un ļaužu pulki celsies, un ķēniņi nāks no taviem gurniem. 12 Un šo zemi, ko Es Ābrahāmam un Īzakam esmu devis, Es tev došu, un tavam dzimumam pēc tevis Es došu šo zemi." *13 Tad Dievs no tā uzbrauca uz augšu tanī vietā, kur Viņš ar to bija runājis. *14 Un Jēkabs uzcēla piemiņas zīmi tanī vietā, kur Viņš ar to bija runājis, vienu piemiņas akmeni, un viņš to apslacīja* ar dzeramo upuri un lēja tur eļļu virsū. 15 Un Jēkabs nosauca tās vietas vārdu, kur Dievs ar to bija runājis, par Bēteli. 16 Un tie izgāja no Bēteles, un tur vēl mazs ceļa gabals bija jāiet līdz Efrātai, un Rahēle dzemdēja, un viņai nācās grūti dzemdēt. 17 Un, kad viņai dzemdēšana tik grūti nācās, tad bērnu saņēmēja sacīja: "Nebīsties, jo šis tev arī būs dēls." 18 Un notika - ka, viņas dvēselei izejot, jo tā mira, tad tā nosauca viņa vārdu: Ben-Oni, bet viņa tēvs to nosauca par Benjamīnu. 19 Un Rahēle nomira un tapa aprakta Efrātas ceļmalā, - tā ir Bētleme. *20 Un Jēkabs uzcēla piemiņas zīmi uz viņas kapa; šī ir Rahēles kapa zīme līdz šai dienai. 21 Tad Israēls aizgāja un uzcēla savu telti viņpus Ederas torņa. 22 Un notika, kad Israēls tai zemē dzīvoja, tad Rūbens piegāja un gulēja pie Bilhas, sava tēva blakussievas, un Israēls to dzirdēja. Un Jēkaba dēlu bija divpadsmit. *23 Leas dēli bija Rūbens, Jēkaba pirmdzimtais, un Simeons, un Levī, un Jūda, un Jisāšhars, un Zebulons. *24 Rahēles dēli bija Jāzeps un Benjamīns. 25 Bilhas, Rahēles kalpones, dēli bija Dans un Naftalis. 26 Un Zilfas, Leas kalpones, dēli bija Gads un Ašers. Šie ir Jēkaba dēli, kas tam dzima Mezopotāmijā. 27 Un Jēkabs nāca pie Īzaka, sava tēva, uz Mamri pie Kirjat-Arbas, tā ir Hebrona, kur Ābrahāms un Īzaks kā svešinieki bija mituši. 28 Un Īzaka dzīvība bija simts astoņdesmit gadi. 29 Un Īzaks izlaida garu un nomira un tapa piepulcināts saviem ļaudīm, vecs un diezgan dzīvojis, un viņa dēli Ēsavs un Jēkabs viņu apraka.