Jēkaba dēlu otrais ceļš uz Ēģipti ar Benjamīnu

1 Un bads bija grūts tanī zemē. 2 Un, kad labību, ko tie no Ēģiptes bija atveduši, jau bija izlietojuši, tad viņu tēvs uz tiem sacīja: "Ejiet atkal un pērciet mums maizes kādu mazumu." 3 Un Jūda uz to runāja un sacīja: "Tas vīrs mums stipri piekodinājis un sacījis: jūs manu vaigu neredzēsiet, ja jūsu brālis nebūs ar jums. *4 Ja tad tu mūsu brāli mums sūtīsi līdzi, tad mēs gribam noiet un pirkt tev maizi. 5 Bet, ja tu to nesūtīsi, tad mēs neiesim, jo tas vīrs mums ir sacījis: jums nebūs manu vaigu redzēt, ja jūsu jaunākais brālis nebūs ar jums." 6 Tad Israēls sacīja: "Kāpēc jūs man tik ļauni esat darījuši, tam vīram sacīdami, ka jums vēl viens brālis ir?" 7 Un tie sacīja: "Tas vīrs jautādams jautāja pēc mums un pēc mūsu radiem un sacīja: vai jūsu tēvs vēl dzīvs? Vai jums ir vēl viens brālis? - Tad mēs viņam atbildējām, kā viņš mums jautāja; kā tad mēs to varējām zināt, ka tas sacīs: vediet savu brāli šurp?" 8 Tad Jūda sacīja uz Israēlu, savu tēvu: "Sūti zēnu man līdzi, tad mēs celsimies un noiesim, lai dzīvojam un nemirstam, ne mēs, ne tu pats, ne mūsu bērniņi.*9 Es galvoju par viņu, no manas rokas tev būs viņu prasīt, ja es to pie tevis nevedīšu atpakaļ un to nestādīšu tavu acu priekšā, tad es visu savu mūžu gribu noziedzīgs būt tavā priekšā. 10 Jo, ja mēs nebūtu kavējušies, mēs tagad jau otru reizi būtu pārnākuši." 11 Tad viņu tēvs Israēls uz tiem sacīja: "Ja tam tā jābūt, tad dariet tā: ņemiet no šās zemes labākajiem augļiem savos traukos un nonesiet tam vīram dāvanu, balzama kādu mazumu un kādu mazumu medus, dārgas zāles un mirres, riekstus un mandeles.*12 Ņemiet arīdzan otrtik naudas savā rokā, un naudu, kas jūsu maisu virsgalā atlikta, nesiet atpakaļ savā rokā, tiem jau tur būs misējies. 13 Ņemiet arī savu brāli un celieties un ejiet atkal pie tā vīra. 14 Bet Dievs, Visvarenais, lai jums dod žēlastību tā vīra priekšā, ka tas atlaiž jūsu otru brāli un Benjamīnu. Bet es esmu kā tāds, kam bērni rautin atrauti." 15 Tad vīri ņēma dāvanu un paņēma otrtik naudas savā rokā un Benjamīnu, un cēlās un nogāja uz Ēģiptes zemi un stājās Jāzepa priekšā. 16 Kad nu Jāzeps Benjamīnu pie tiem ieraudzīja, tad viņš sacīja tam, kas bija pār viņa namu: "Ieved vīrus namā un nokauj kādu kaujamu lopu, un taisi ēdienu, jo vīri pie manis ēdīs pusdienu." 17 Un vīrs darīja, kā Jāzeps bija sacījis, un ieveda vīrus Jāzepa namā. 18 Tad vīri bijās, kad tos veda Jāzepa namā, un sacīja: "Naudas dēļ, ko iepriekšējo reizi atdabūjām savos maisos, mēs esam ievesti, lai viņš mums var uzbrukt un mums uzmākties, un mūs par vergiem ņemt un mūsu ēzeļus." 19 Tad tie piegāja pie vīra, kas bija pār Jāzepa namu, un runāja ar to pie nama durvīm 20 un sacīja: "Ak, mans kungs, mums iepriekšējo reizi bija jānāk, lai pirktu labību. 21 Un, kad bijām nākuši mājas vietā un atraisījām savus maisus, redzi, tad ikvienam nauda bija viņa maisa virsgalā ar pilnu svaru, un mēs to esam atkal atnesuši savā rokā. 22 Mēs arī esam atnesuši citu naudu savā rokā, lai maizi pirktu, mēs nezinām, kas mūsu naudu mūsu maisos ielicis." 23 Un tas sacīja: "Miers ar jums, nebīstieties! Jūsu Dievs un jūsu tēva Dievs jums devis jūsu maisos apslēptu mantu; jūsu nauda man rokā tikusi." Un viņš izveda Simeonu pie tiem ārā. 24 Pēc tam viņš vīrus ieveda Jāzepa namā un tiem deva ūdeni, un tie mazgāja savas kājas; un viņš deva viņu ēzeļiem ēdamo. 25 Un tie sataisīja dāvanu, tiekāms Jāzeps nāca uz pusdienām; jo tie bija dzirdējuši, ka tiem tur būs* maizi ēst. 26 Kad nu Jāzeps nāca namā, tad tie viņam namā atnesa dāvanu, kas bija viņu rokās, un metās viņa priekšā pie zemes. 27 Un viņš jautāja, kā tiem klājas, un sacīja: "Kā klājas jūsu vecajam tēvam, par ko jūs stāstījāt? Vai viņš vēl dzīvs?" 28 Un tie sacīja: "Tavam kalpam, mūsu tēvam, labi klājas, viņš vēl dzīvs." Un tie noliecās un klanījās. 29 Un viņš pacēla savas acis un ieraudzīja savu brāli Benjamīnu, savas mātes dēlu, un sacīja: "Vai šis ir jūsu jaunākais brālis, par ko man stāstījāt?" Un viņš sacīja: "Dievs lai tev žēlīgs, mans dēls!" 30 Un Jāzeps steidzās, jo viņa sirds iesila pret savu brāli, un viņš meklēja, kur raudāt, un iegāja savā istabā un tur raudāja. 31 Un viņš mazgāja savu vaigu un nāca ārā, un savaldīdamies sacīja: "Celiet maizi priekšā." 32 Un tie cēla priekšā viņam atsevišķi* un viņiem atsevišķi*, un ēģiptiešiem atsevišķi*, kas pie viņa ēda, jo ēģiptieši ar ebrejiem nevar maizi ēst, jo ēģiptiešiem tā ir negantība. 33 Un tie sēdēja viņam pretī, pirmdzimtais pēc savas pirmdzimtības un jaunākais pēc savas jaunības. 34 Par to tie vīri brīnījās savā starpā, un viņš cēla tiem priekšā goda daļas no sava galda, bet Benjamīna daļu viņš pieckārtīgi vairoja pār visu citu daļām; un viņi dzēra un līksmoja* līdz ar viņu.