Jāzepa brāļi dabū pazīt savu brāli un pāriet; Jēkaba prieks

1 Tad Jāzeps nevarēja valdīties visu priekšā, kas pie viņa stāvēja, un sauca: "Vediet visus prom no manis!" Un neviens vairs nebija pie viņa, kad Jāzeps devās pazīstams saviem brāļiem. 2 Un viņš pacēla savu balsi raudādams, tā ka ēģiptieši to dzirdēja un faraona saime to dzirdēja. 3 Un Jāzeps sacīja uz saviem brāļiem: "Es esmu Jāzeps, vai mans tēvs vēl dzīvs?" Un viņa brāļi tam nevarēja atbildēt, jo tie viņa vaiga priekšā pārbijās. *4 Un Jāzeps sacīja uz saviem brāļiem: "Nāciet jel tuvāk man." Un tie piegāja; tad viņš sacīja: "Es esmu Jāzeps, jūsu brālis, ko jūs esat pārdevuši uz Ēģiptes zemi. *5 Un nu, nebēdājieties un neiztrūcinieties, ka jūs mani šurp esat pārdevuši, jo Dievs mani šurp ir sūtījis jūsu priekšā jūsu dzīvības uzturēšanas dēļ. *6 Jo šis ir otrais bada gads pār visu zemi, un vēl būs pieci gadi, kur nebūs nedz aršanas, nedz pļaušanas. 7 Un Dievs mani sūtījis jūsu priekšā, lai Viņš jūs liktu par atlikumu virs zemes un jūs uzturētu dzīvus par lielu pulku, kas izglābti. 8 Un nu, jūs mani neesat šurp sūtījuši, bet Dievs, kas mani licis faraonam par tēvu un par kungu visā viņa namā un par valdītāju visā Ēģiptes zemē. 9 Steidzieties un ejiet pie mana tēva, un sakiet tam: tā saka tavs dēls Jāzeps: Dievs mani iecēlis par kungu visai Ēģiptes zemei, - nāc šurp pie manis, nekavējies. 10 Tev būs dzīvot Gošenes zemē, un tu būsi tuvu pie manis, tu un tavi dēli, un tavu dēlu dēli, un tavi sīklopi, un tavi vērši, un viss, kas tev pieder. 11 Un es tevi tur uzturēšu, jo vēl ir pieci bada gadi, - ka tu trūkumā neiznīksti, tu un tavs nams, un viss, kas tev pieder. 12 Un raugi - jūsu acis redz un mana brāļa Benjamīna acis, ka mana mute uz jums runā. 13 Un stāstiet manam tēvam par visu manu godību Ēģiptes zemē un par visu, ko jūs esat redzējuši, un steidzieties un atvediet manu tēvu šurp." 14 Un viņš apkampa Benjamīnu, savu brāli, un raudāja, un Benjamīns raudāja, apkampis viņu. 15 Un viņš skūpstīja visus savus brāļus un, tos apskaudams, raudāja, un pēc tam viņa brāļi runāja ar viņu. 16 Un tā slava tapa daudzināta faraona namā: Jāzepa brāļi ir atnākuši. Un tas patika faraonam un viņa kalpiem. *17 Un faraons sacīja uz Jāzepu: "Saki saviem brāļiem: dariet tā - apkraujiet savus lopus un ietin ejiet uz Kanaāna zemi, 18 un ņemiet savu tēvu un savu saimi, un nāciet pie manis, tad es jums došu Ēģiptes zemes labumu, un jūs ēdīsiet tās zemes treknumu. 19 Un tu pavēli: dariet tā - ņemiet no Ēģiptes zemes ratus saviem bērniņiem un savām sievām, un atvediet savu tēvu un nāciet. 20 Un lai jūsu acīm nav žēl jūsu nama mantu - jo visas Ēģiptes zemes labums jums piederēs." 21 Un Israēla dēli tā darīja, un Jāzeps tiem deva ratus, pēc faraona teiktā, un deva ceļamaizi ceļam. 22 Un ikkatram no tiem viņš deva drēbju kārtu, bet Benjamīnam viņš deva trīssimt sudraba gabalus un piecas drēbju kārtas. 23 Un savam tēvam viņš sūtīja tāpat desmit ēzeļus, kas nesa Ēģiptes labumus, un desmit ēzeļu mātes, kas nesa labību un maizi, un ēdamo tēvam ceļā. 24 Un viņš savus brāļus nosūtīja, un tie aizgāja, un viņš sacīja: "Nedusmojieties* ceļā!" 25 Un tie aizgāja no Ēģiptes un nāca Kanaāna zemē pie Jēkaba, sava tēva, 26 un viņam stāstīja, sacīdami: "Jāzeps vēl dzīvs, un ir valdītājs pār visu Ēģiptes zemi." Bet Jēkaba sirds palika vienaldzīga, jo viņš tiem neticēja. 27 Bet, kad tie uz viņu runāja visus Jāzepa vārdus, ko tas tiem bija sacījis, un, kad viņš ieraudzīja ratus, ko Jāzeps bija sūtījis, lai viņu atvestu, tad Jēkaba, viņu tēva, gars atdzīvojās. 28 Un Israēls sacīja: "Diezgan! Mans dēls Jāzeps vēl dzīvs! Es gribu iet un viņu redzēt, pirms mirstu."