1 내 아들아 내 말을 지키며 내 명령을 네게 간직하라

2 내 명령을 지켜서 살며 내 법을 네 눈동자처럼 지키라 !

3 이것을 네 손가락에 매며 이것을 네 마음판에 새기라

4 지혜에게 너는 내 누이라 하며 명철에게 너는 내 친족이라 하라

5 그리하면 이것이 너를 지켜서 음녀에게,말로 호리는 이방 계집에게 빠지지 않게 하리라

6 내가 내 집 들창으로, 살창으로 내어다 보다가

7 어리석은자 중에, 소년 중에 한 지혜 없는 자를 보았노라

8 그가 거리를 지나 음녀의 골목 모퉁이로 가까이 하여 그 집으로 들어가는데

9 저물 때, 황혼 때, 깊은밤 흑암 중에라

10 그 때에 기생의 옷을 입은 간교한 계집이 그를 맞으니

11 이 계집은 떠들며 완패하며 그 발이 집에 머물지 아니하여

12 어떤 때에는 거리, 어떤 때에는 광장 모퉁이, 모퉁이에 서서 사람을 기다리는 자라

13 그 계집이 그를 붙잡고 입을 맞추며 부끄러움을 모르는 얼굴로 말하되

14 내가 화목제를 드려서 서원한 것을 오늘날 갚았노라

15 이러므로 내가 너를 맞으려고 나와서 네 얼굴을 찾다가 너를 만났도다

16 내 침상에는 화문 요와 애굽의 문채 있는 이불을 폈고

17 몰약과 침향과 계피를 뿌렸노라

18 오라, 우리가 아침까지 흡족하게 서로 사랑하며 사랑함으로 희락하자

19 남편은 집을 떠나 먼 길을 갔는데

20 은 주머니를 가졌은즉 보름에나 집에 돌아오리라 하여

21 여러가지 고운 말로 혹하게 하며 입술의 호리는 말로 꾀므로

22 소년이 곧 그를 따랐으니 소가 푸주로 가는 것 같고 미련한 자가 벌을 받으려고 쇠사슬에 매이러 가는 것과 일반이라

23 필경은 살이 그 간을 뚫기까지에 이를 것이라 새가 빨리 그물로 들어가되 그 생명을 잃어버릴 줄을 알지 못함과 일반이니라

24 아들들아 나를 듣고 내 입의 말에 주의하라

25 네 마음이 음녀의 길로 치우치지 말며 그 길에 미혹지 말지어다

26 대저 그가 많은 사람을 상하여 엎드러지게 하였나니 그에게 죽은자가 허다하니라

27 그 집은 음부의 길이라 사망의 방으로 내려가느니라

1 Mia filo! konservu miajn vortojn, Kaj gardu ĉe vi miajn moralordonojn.

2 Konservu miajn moralordonojn, kaj vivu; Kaj mian instruon, kiel la pupilon de viaj okuloj.

3 Ligu ilin al viaj fingroj; Skribu ilin sur la tabelo de via koro.

4 Diru al la saĝo:Vi estas mia fratino; Kaj la prudenton nomu mia parencino;

5 Por ke vi estu gardata kontraŭ fremda edzino, Kontraŭ fremdulino, kies paroloj estas glataj.

6 Ĉar mi rigardis tra fenestro de mia domo, Tra mia krado;

7 Kaj mi vidis inter la naivuloj, Mi rimarkis inter la nematuruloj junulon senprudentan,

8 Kiu pasis sur la placo preter ŝia angulo, Kaj iris la vojon al ŝia domo,

9 En krepusko, en vespero de tago, Kiam fariĝis nokto kaj mallumo.

10 Kaj jen renkonte al li iras virino En ornamo de publikulino, ruzema je la koro.

11 Bruema kaj vagema; Ŝiaj piedoj ne loĝas en ŝia domo.

12 Jen ŝi estas sur la strato, jen sur la placoj, Kaj apud ĉiu angulo ŝi embuskas.

13 Kaj ŝi kaptis lin, kaj kisis lin Kun senhonta vizaĝo, kaj diris al li:

14 Mi devis alporti dankan oferdonon; Hodiaŭ mi plenumis mian solenan promeson.

15 Tial mi eliris al vi renkonte, Por serĉi vian vizaĝon, kaj mi vin trovis.

16 Mi bele kovris mian liton Per multkoloraj teksaĵoj el Egiptujo.

17 Mi parfumis mian kuŝejon Per mirho, aloo, kaj cinamo.

18 Venu, ni ĝuu sufiĉe volupton ĝis la mateno, Ni plezuriĝu per la amo.

19 Ĉar mia edzo ne estas hejme, Li iris en malproksiman vojon;

20 La sakon kun mono li prenis kun si; Li revenos hejmen je la plenluno.

21 Ŝi forlogis lin per sia multeparolado, Per sia glata buŝo ŝi lin entiris.

22 Li tuj iras post ŝi, Kiel bovo iras al la buĉo Kaj kiel katenita malsaĝulo al la puno;

23 Ĝis sago fendas al li la hepaton; Kiel birdo rapidas al la kaptilo, Kaj ne scias, ke ĝi pereigas sian vivon.

24 Kaj nun, infanoj, aŭskultu min, Atentu la vortojn de mia buŝo.

25 Via koro ne flankiĝu al ŝia vojo, Ne eraru sur ŝia irejo;

26 Ĉar multajn ŝi vundis kaj faligis, Kaj multegaj estas ŝiaj mortigitoj.

27 Ŝia domo estas vojoj al Ŝeol, Kiuj kondukas malsupren al la ĉambroj de la morto.