Dziedātāji pie stikla jūras 2; septiņi eņģeļi ar dusmības kausiem 6.

1 Un es redzēju citu lielu un brīnišķīgu zīmi debesīs: septiņus eņģeļus, kas turēja septiņas pēdējās mocības, jo tajos Dieva dusmība piepildījās. *2 Un es redzēju kā stikla* jūru ar uguni jauktu; un tos, kas uzvarēja zvēru un viņa bildi un viņa zīmi un viņa vārda skaitli, ka tie stāvēja pie stikla jūras, turēdami Dieva kokles. *3 Un tie dziedāja Mozus, Dieva kalpa, dziesmu un Tā Jēra dziesmu sacīdami: lieli un brīnišķi ir Tavi darbi, Kungs Dievs, Visuvaldītāj; taisni un patiesīgi ir Tavi ceļi, svēto Ķēniņ! *4 Kas Tevi nebītos, Kungs, un nedotu Tavam vārdam godu? Jo Tu vien esi svēts; jo visas tautas nāks un pielūgs Tavā priekšā, jo Tavas tiesas ir atspīdējušas. *5 Un pēc tam es redzēju, un raugi, Dieva nams, liecības mājoklis, tapa atvērts debesīs. *6 Un septiņi eņģeļi, kam septiņas mocības bija, nāca ārā no Dieva nama, apģērbti ar šķīstu un spožu audekli un apjozti ap krūtīm ar zelta jostām. *7 Un viens no četriem dzīviem deva septiņiem eņģeļiem septiņus zelta kausus, pildītus ar Dieva dusmību, kas mūžīgi mūžam dzīvo. *8 Un Dieva nams tapa pilns dūmu no Dieva godības un no Viņa spēka, un neviens nevarēja Dieva namā ieiet, kamēr septiņu eņģeļu septiņas mocības nebija pabeigtas. *