Pāvils aizstāvas Jeruzālemes tiesas priekšā, 1; un jebšu Ananija viņu tādēļ sit, 2; taču Dievs viņu iepriecina naktī, 11; kādi jūdi sarunājās Pāvilu nokaut, 12; bet viņu padoms top zināms, 16; caur Liziju novērsts, 22.

1 Un Pāvils, uzlūkodams sinedriju*, sacīja: "Vīri, brāļi, es ar vislabāko sirdsapziņu*, Dieva priekšā esmu dzīvojis līdz šai pašai dienai." *2 Bet augstais priesteris Ananija pavēlēja tiem, kas pie viņa stāvēja, viņam pa muti sist. *3 Tad Pāvils uz to sacīja: "Dievs tevi sitīs, tu nobaltētā siena! Tu še sēdi, mani tiesāt pēc bauslības, un tu pavēli, mani sist pret bauslību!" *4 Un tie, kas tur klāt stāvēja, sacīja: "Vai tu augsto Dieva priesteri lamā?" *5 Un Pāvils sacīja: "Es nezināju, brāļi, viņu esam augsto priesteri, jo ir rakstīts: pret savu ļaužu virsnieku tev nebūs ļaunu runāt." *6 Bet Pāvils zinādams, ka citi bija no saducejiem, citi no farizejiem, sauca sinedrijā*: "Vīri, brāļi, es esmu farizeja dēls, es topu tiesāts par cerību, ka miroņi augšāmcelsies." *7 Kad viņš to bija runājis, tad troksnis cēlās starp farizejiem un saducejiem, un ļaužu pulks sašķēlās. 8 Jo saduceji saka: augšāmcelšanās neesot, un neesot nedz eņģeļa, nedz gara; bet farizeji visu to apliecina. *9 Un tur liela brēkšana sākās, un rakstu mācītāji no farizeju puses cēlās un tiepās sacīdami: "Mēs pie šā cilvēka nekā ļauna neatrodam; un ja kāds gars ar viņu ir runājis, vai kāds eņģelis, tad lai nekarojam pret Dievu." *10 Bet kad troksnis vairojās, tad virsniekam rūpēja, ka Pāvils no tiem netaptu saplēsts, un viņš karavīriem pavēlēja noiet, to no viņu vidus izraut un novest uz nometni. *11 Un nākošā naktī Tas KUNGS stājās* viņa priekšā un sacīja: "Turi drošu prātu, Pāvil; jo itin tā, kā tu par Mani liecību esi devis Jeruzālemē, tāpat tev būs arī Romā liecināt." *12 Un kad gaisma bija aususi, tad jūdi sapulcējās un sazvērējās kopā sacīdami: "Mēs negribam ne ēst ne dzert, tiekāms Pāvilu būsim nokāvuši." *13 Un to bija vairāk nekā četrdesmit, kas tā bija sazvērējušies. 14 Šie nāca pie augstiem priesteriem un vecajiem un sacīja: "Mēs ar lāstiem esam pašus nolādējuši*, nekā nebaudīt, kamēr Pāvilu būsim nokāvuši. *15 Tagad jūs kopā ar sinedriju dodiet ziņu virsniekam, lai tas viņu rīt pie jums atved, tā kā jūs viņa lietu gribētu labāk uzzināt; bet mēs esam gatavi viņu nokaut, pirms viņš atnāk." 16 Bet Pāvila māsas dēls dzirdēja par šo slazdu*, atnāca un iegāja nometnē, un Pāvilam to pastāstīja. *17 Un Pāvils vienu no kapteiņiem pasauca un sacīja: "Noved šo jaunekli pie virsnieka, jo viņam ir kāda ziņa virsniekam." *18 Tad nu šis to ņēma un noveda pie virsnieka un sacīja: "Saistītais Pāvils mani sauca un lūdza, šo jaunekli pie tevis atvest, jo viņam ar tevi kas jārunā." 19 Un virsnieks to pie rokas ņēma un savrup aizgājis vaicāja: "Kas tev ir, ko man teikt?" 20 Un tas sacīja: "jūdi saderējušies tevi lūgt, ka tu rīt Pāvilu liktu vest sinedrija priekšā, tā kā tie gribētu viņu ko skaidrāk uzzināt. 21 Tad nu tu neļaujies no tiem pārrunāties, jo vairāk nekā četrdesmit vīri no tiem uz viņu glūn un paši saistījušies ar zvērestu, nekā ne ēst ne dzert, kamēr viņu būšot nokāvuši, un nu tie ir gatavi, gaidīdami no tevis solījumu." 22 Tad virsnieks jaunekli atlaida pavēlēdams: "Nesaki to nevienam, ka tu to man esi zināmu darījis." 23 Un tas, divus no kapteiņiem ataicinājis, sacīja: "Sataisiet divsimt karavīrus, ka tie iet uz Cezareju, un septiņdesmit jātniekus un divsimt strēlniekus ap trešo stundu naktī." *24 Viņš arī lika jājamus lopus parīkot, ka Pāvilu virsū sēdinātu un veselu novestu pie valdītāja Feliksa. *25 Un viņš vēstuli rakstīja ar šiem vārdiem: 26 "Klaudijs Lizijs viscienīgam valdītājam Feliksam, prieku! *27 Šo vīru, kas no jūdiem sagrābts un no tiem tik nenokauts, es, ar karavīriem pienācis, esmu izrāvis, dzirdēdams, ka viņš Romietis *28 Un gribēdams vainu zināt, kādēļ tie viņu apsūdzēja, es viņu esmu vedis viņu sinedrija priekšā. *29 Un es viņu atradu apsūdzētu par viņu bauslības jautājumiem, bet viņš par neko netapa apsūdzēts, ar ko nāvi vai saites būtu pelnījis. *30 Un kad man padoms tapa zināms, kas jūdiem bija pret šo vīru, tad es tūdaļ viņu pie tevis esmu sūtījis un sūdzētājiem pavēlējis, tavā priekšā izteikt, kas tiem ir pret viņu. Dzīvo vesels!" *31 Tad karavīri, tā kā tiem bija pavēlēts, Pāvilu ņēma un naktī noveda uz Antipatridu. 32 Un otrā dienā tie viņu atstāja jātniekiem, ar viņu tālāk iet, un paši griezās atpakaļ uz nometni. *33 Kad viņi nonāca Cezarejā un atdeva vēstuli zemes valdītājam, un nodeva arī Pāvilu viņam. 34 Un zemes valdītājs vēstuli lasījis vaicāja, no kuras zemes tiesas viņš esot? Un dzirdējis, ka viņš no Kilikijas, *35 Tas sacīja: "Es tevi uzklausīšu, kad arī tavi apsūdzētāji atnāks," un pavēlēja, viņu Hēroda pilī apsargāt. *