Cânticos 4

Draudzes skaistums žēlastības dāvana.

1 Redzi, tu esi skaista, mana draudzene, redzi, tu esi skaista; tavas acis ir kā baložu acis aiz tava galvas apsega. Tavi mati ir kā kazu pulks, kas guļ uz Gileāda kalna. *1:15,2:14,5:12,6:4,6:6.2 Tavi zobi ir kā avju pulks, kas cirptas un iznāk no peldēšanas, kas visas dvīņus vedās, un neviena starp viņām nav neauglīga. *6:5.1Moz 31:38.3 Tavas lūpas ir kā purpura aukla, un tava mute ir mīlīga. Tavi vaigi ir kā granātābola puses aiz tava galvas apsega. *2:14,6:6.4 Tavs kakls ir kā Dāvida tornis, kas taisīts, lai tur ieročus uzkar, kur tūkstoš priekšturamās bruņas uzkārtas, visādas stipru vīru bruņas. *7:4.2Sam 5:9.Eceh 27:10-11.5 Tavas krūtis ir kā divas jaunas stirnas, kā kalnu kazas dvīņi, kas liliju starpā ganās. *2:16,7:3.6 Kad diena metās dzestra, un ēnas bēg, tad iešu pie mirru kalna un pie vīraka pakalna. *2:17.7 Tu esi skaista*4:7 skaista ebreju val. arī: godīga, draudzene mana, un pie tevis nav vainas. *4:1.Efe 5:27.8 Nāc man līdz no Libānus, mana līgava, nāc man līdz no Libānus. Skaties no Hamana kalna gala, no Senīra un Hermona gala, no lauvu alām, no leopardu kalniem. *5Moz 3:8-9.2Ķēn 5:12.9 Tu man sirdi esi paņēmusi, mana māsa, mīļā līgava; tu man sirdi esi paņēmusi ar vienu actiņu, ar vienu kakla ķēdīti. 10 Cik skaista ir tava mīlestība, mana māsa, mīļā līgava! Cik labāka ir tava mīlestība pār vīnu, un tavas eļļas smarža pār visām kvēpināmām zālēm. *1:2-3,3:6.11 Tavas lūpas, ak līgava! Pil no kausētā medus; medus un piens ir apakš tavas mēles, un tava drēbju smarža ir kā Libānus smarža. *1Moz 27:27.Hoz 14:7.12 Tu esi aizslēgts dārzs, mana māsa, mīļā līgava, aizslēgts avots, aizslēgta aka. *Jes 58:11.13 Tavi zari ir kā jauks dārzs, kur granātu ābeles ar dārgiem augļiem, henna*4:13 kofera puķes ar nardēm, *1:12,1:14.14 Narde un safrans, kalmes un kanēlis, ar visādiem vīraka kokiem, mirres un alvejas, līdz ar vislabākām smaržīgām zālēm. *Dāv.dz 45:9.15 Tā kā dārzu aka (tu esi), kā aka ar dzīvu ūdeni, un kā strauti no Libānus. *1Moz 26:19.Jer 2:13.Jāņ 4:11.16 Celies, ziemeli, un nāc, dienvidu vējš, pūt pa manu dārzu, ka viņa zāles pil (smaržas no dārza augiem). Mans draugs lai nāk savā dārzā, un lai ēd savus skaistos augļus.