1 Un tie nonāca viņpus jūras, gadariešu tiesā. Lūk 8:26.2 Un Viņam no laivas izejot tūdaļ sastapa kādu cilvēku no kapiem ar nešķīstu garu; 3 Tam bija sava mītne kapos, un neviens viņu nevarēja ne ar ķēdēm saistīt. 4 Jo tas ar pinekļiem un ķēdēm daudzkārt bija saistīts; bet viņš salauza ķēdes un sarāva pinekļus, un neviens to nespēja valdīt. 5 Un tas bija vienmēr naktīm un dienām kalnos un iekš kapiem, brēkdams un sevi ar akmeņiem sizdams. 6 Bet Jēzu no tālienes ieraudzījis, tas skrēja un pielūdza Viņu5:6 pielūdza Viņu GL1 metās priekš Viņa zemē,3:11.7 Un brēca ar stipru balsi un sacīja: "Kas man ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva, Tā Visuaugstākā, Dēls? No Dieva puses Tevi lūdzu, nemoki mani!" 1:24.8 Jo Viņš uz to sacīja: "Izej, tu nešķīstais gars, no tā cilvēka." 9 Un Viņš tam jautāja: "Kāds tev vārds?" Un tas atbildēja sacīdams: "Vārds man leģions, jo mēs esam daudz." Mat 26:53.Lūk 8:2.10 Un tas Viņu ļoti lūdza, lai Viņš tos no tā apgabala neizdzītu. 11 Bet tur pie kalna bija liels cūku pulks ganos. 12 Un visi velni Viņu lūdza sacīdami: "Sūti mūs cūkās, ka tanīs ieskrienam." 13 Un tūlīt Jēzus tiem to ļāva, un nešķīstie gari izgājuši ieskrēja cūkās; un cūku pulks no kraujas iegāzās jūrā (bet to bija pie divi tūkstoši) un noslīka jūrā. 14 Un cūku gani bēga un stāstīja pilsētā un uz lauka; un tie izgāja raudzīt, kas bija noticis. 15 Un tie nāca pie Jēzus un ieraudzīja velna apsēsto tur sēžam, apģērbtu un pie pilna prāta, to pašu, kam leģions bija; un tie izbijās. 5:9.16 Un tie, kas to bija redzējuši, viņiem stāstīja, kā tam no velna apsēstam bija noticis, un par cūkām. 17 Un tie sāka Viņu lūgt, lai no viņu robežām aizejot. 18 Un kad Viņš kāpa laivā, tad velna apsēstais Viņu lūdza, ka pie Viņa varētu palikt. 19 Bet Jēzus to neļāva, bet uz to sacīja: "Ej savās mājās pie savējiem un stāsti tiem, kādas lietas Tas Kungs tev darījis, un kā Viņš par tevi apžēlojies." Dāv.dz 126:3.20 Un tas nogāja un sāka sludināt Dekapolē5:20 Dekapolē GL1 pa tām desmit pilsētām, ko Jēzus tam bija darījis, un visi brīnījās. 7:31.