Likumi par upuru kaušanu, par asinīm un maitām

1 Un Tas KUNGS runāja uz Mozu un sacīja: 2 "Runā uz Āronu un uz viņa dēliem, un uz visiem Israēla bērniem un saki tiem: šis ir vārds, ko Tas KUNGS pavēlējis, sacīdams: 3 ikviens no Israēla nama, kas nometnē nokaus kādu vērsi vai teļu, vai kazu, vai ārā aiz nometnes to nokaus, 4 un to nenesīs pie Saiešanas telts durvīm, lai kā upuri upurētu Tam KUNGAM Tā KUNGA mājokļa priekšā, tam vīram asinis taps pielīdzinātas, it kā viņš būtu izlējis asinis; tāpēc tam vīram būs tapt izdeldētam no viņa ļaudīm, 5 lai Israēla bērni pienes savus upurus, ko tie uz lauka grib upurēt, lai tos pienes Saiešanas telts durvju priekšā pie priestera un lai tos upurē Tam KUNGAM par pateicības upuriem. 6 Un priesterim būs slacīt asinis uz Tā KUNGA altāri pie Saiešanas telts durvīm un būs iededzināt taukus par saldu smaržu Tam KUNGAM. *7 Un savus upurus tiem arī vairs nebūs upurēt jodiem*, kam tie maukojuši; lai tas viņiem ir par likumu uz viņu paaudzēm mūžam. *8 Saki tad viņiem: ikviens no Israēla nama un no svešiniekiem, kas mīt jūsu starpā, kad tas grib upurēt dedzināmo vai kaujamo upuri, 9 un to nenesīs pie Saiešanas telts durvīm, to sataisīdams Tam KUNGAM, šim vīram būs tapt izdeldētam no saviem ļaudīm. 10 Un ikviens no Israēla nama un no svešiniekiem, kas mīt jūsu starpā, kas kaut kādas asinis ēd, pret to, kas ēd asinis, Es celšu Savu vaigu un to izdeldēšu no viņa ļaudīm. *11 Jo miesas dvēsele ir asinīs, tādēļ Es jums tās esmu devis uz altāri, lai jūsu dvēseles ar tām top salīdzinātas, jo asinis salīdzina caur dvēseli. 12 Tādēļ Es Israēla bērniem esmu sacījis: nevienam no jums nebūs ēst asinis, arī svešiniekam, kas mīt jūsu starpā, nebūs ēst asinis. 13 Ikkatram no Israēla bērniem un no svešiniekiem, kas jūsu starpā, kas medī kādu meža zvēru vai putnu, kas ēdams, tam būs izliet viņa asinis un tās apraust ar zemi. 14 Jo ar ikvienas miesas dvēseli ir tā: viņas asinis ir viņas dvēsele, tāpēc es esmu sacījis Israēla bērniem: jums nebūs ēst nekādas miesas asinis, jo ikvienas miesas dvēsele ir viņas asinis; ikkatram, kas to ēd, būs tapt izdeldētam. *15 Un kurš no iedzīvotājiem vai svešiniekiem ēd maitu vai saplosītu, tam būs mazgāt savas drēbes un pērties ūdenī, un nešķīstam būt līdz vakaram, tad viņš taps šķīsts. *16 Bet ja viņš nemazgās un nepērs savu miesu, tad viņam būs nest savu noziegumu."