18 Un Viņam ar tiem tā runājot, redzi, viens virsnieks nāca un Viņa priekšā metās zemē un sacīja: "Mana meita nupat nomirusi, bet nāc un liec Savu roku uz viņu, tad tā taps dzīva." Mark 5:22.19 Un Jēzus piecēlies sekoja viņam ar Saviem mācekļiem. 20 (Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus slimojusi ar asiņošanu9:20 slimojusi ar asiņošanu GL1 bijusi asins sērdzīga, nāca no aizmugures un aizskāra Viņa drēbju vīli. 3Moz 15:25.Lūk 8:43.21 Jo tā sacīja pati pie sevis: "Kaut vien Viņa drēbes varētu aizskart, tad es paliktu vesela." 22 Tad Jēzus atgriezās un to ieraudzījis sacīja: "Ņemies drošu sirdi, Mana meita! Tava ticība tev palīdzējusi." Un sieva palika vesela tanī pašā stundā.) 9:29,8:13.23 Kad nu Jēzus ienāca virsnieka namā un redzēja stabulniekus un ļaužu troksni, Jer 9:17.24 Tad Viņš uz tiem sacīja: "Atkāpieties! Jo meitene nav mirusi, bet guļ." Bet tie par Viņu smējās. Jāņ 11:11,14:25.25 Bet kad ļaužu pulks bija izdzīts, tad Viņš gāja iekšā un to satvēra pie rokas. Tad meitiņa cēlās augšā. 8:15.26 Un šī slava tapa daudzināta pa visu to zemi. Lūk 7:17.
/images/a/WG5FS9VaSWVnVmV3VI8yP)
/images/a/a0208299-6f37-40a0-66e1-2576b9435f00)