Par Jūdu atmešanu un pagānu izredzēšanu.

1 Es saku patiesību Kristū, es nemeloju, jo mana sirdsapziņa man liecību dod Svētajā Garā, *2 Ka man ir lielas skumjas un nemitīgas sāpes manā sirdī. *3 Jo es būtu vēlējies pats būt nolādēts no Kristus par maniem brāļiem, kas ir mani radi pēc miesas; *4 Tie ir israēlieši, tiem pieder bērnība, un godība, un derības, un bauslība, un Dieva kalpošana, un apsolīšanas. *5 Tiem ir tēvi, no kuriem arī Kristus pēc miesas, Viņš ir Dievs pār visiem, svētīts* mūžīgi. Āmen. *6 Tomēr ne tā, ka Dieva Vārds būtu zudis*; jo ne visi, kas no Israēla, ir Israēls, *7 Nedz tie visi tādēļ bērni, ka tie ir Ābrahāma dzimums, bet: "No Īzaka tev dzimums taps dēvēts." *8 Tas ir: ne miesas bērni ir Dieva bērni, bet apsolīšanas bērni top turēti par dzimumu. *9 Jo apsolīšanas vārds ir šis: ap šo pašu laiku Es nākšu, tad Sārai būs dēls. *10 Un ne vien šī, bet arī Rebeka, kad bija grūta no viena, no Īzaka, mūsu tēva - *11 Jo kad bērni vēl nebija dzimuši, nedz darījuši ne laba ne ļauna, lai Dieva nodoms, kā Viņš izredzējis, pastāvētu, ne no darbiem, bet no Tā, kas aicina; *12 Tad viņai kļuva sacīts: lielākais kalpos mazākajam; *13 Kā ir rakstīts: Es Jēkabu esmu mīlējis un Ēsavu ienīdējis. *14 Ko tad lai sakām? Vai netaisnība ir pie Dieva? Nebūt ne! *15 Jo uz Mozu Viņš saka: Es žēlošu, ko žēloju, un apžēlošos, par ko apžēlojos. *16 Tātad tas nav ne no cilvēka gribēšanas, ne no cilvēka skriešanas, bet no Dieva apžēlošanās. *17 Jo Raksti saka uz faraonu: Tieši šim nolūkam Es tevi esmu cēlis, ka Es pie tevis parādītu Savu spēku, un ka Mans Vārds taptu pasludināts visā pasaulē. *18 Tātad Viņš apžēlojās, par ko Viņš grib, un apcietina, ko Viņš grib. *19 Tad tu uz mani sacīsi: ko tad Viņš vēl rāj? Jo kas Viņa prātam var pretī turēties? *20 Bet, cilvēk*, kas tu tāds esi, ka tu gribi ar Dievu tiesāties? Vai kāds darbs uz savu Meistaru saka: kāpēc Tu mani tādu esi taisījis? *21 Vai tad podniekam nav vara pār mālu, no tās pašas pītes taisīt citu trauku godam un citu negodam? *22 Bet, ja Dievs, gribēdams dusmību parādīt un Savu spēku zināmu darīt, ar lielu lēnprātību ir panesis dusmības traukus, sataisītus uz pazušanu, *23 un ka Viņš Savas godības bagātību parādītu pie žēlastības traukiem, ko Viņš iepriekš ir sataisījis uz godību. *24 Tādus Viņš arī mūs ir aicinājis, ne vien no jūdiem, bet arī no pagāniem. *25 Kā Viņš arī pie Hozejas saka: Es tos saukšu par Saviem ļaudīm, kas Mani ļaudis nebija, un par Savu mīļoto, kas Man nebija mīlēts; *26 Un notiks tanī vietā, kur uz tiem tika sacīts: Jūs neesat Mani ļaudis! Tur tie taps saukti Dzīvā Dieva bērni. *27 Un Jesaja izsauc pār Israēlu: ja Israēla bērnu skaits būtu kā jūras smiltis, tomēr tikai atlikums taps izglābts. *28 Jo vārdu (lēmumu) Viņš piepilda un pasteidzina taisnībā, jo drīz Tas KUNGS darīs pasludināto* vārdu virs zemes. 29 Un kā Jesaja ir iepriekš sacījis: ja Tas KUNGS Cebaots mums nebūtu atlicinājis kādu sēklu, tad mēs būtu palikuši kā Sodoma un līdzīgi Gomorai. *30 Ko tad lai sakām? Ka pagāni, kas pēc taisnības nedzinās, taisnību dabūjuši, proti, taisnību no ticības; *31 Bet Israēls, pēc taisnības bauslības dzīdamies, taisnības bauslību nav panācis. *32 Kādēļ? Tādēļ ka ne no ticības bet kā no bauslības darbiem (to meklēja); jo tie ir piedauzījušies pie piedauzīšanas akmens, *33 Kā ir rakstīts: redzi, Es lieku Ciānā piedauzīšanas akmeni un apgrēcības klinti, un kas uz Viņu tic nepaliks kaunā. *