1 O presbítero ao amado Gaio, a quem amo na verdade.

2 Amado, oro para que você tenha boa saúde e tudo lhe corra bem, assim como vai bem a sua alma.

3 Muito me alegrei ao receber a visita de alguns irmãos que falaram a respeito da sua fidelidade, de como você continua andando na verdade.

4 Não tenho alegria maior do que ouvir que meus filhos estão andando na verdade.

5 Amado, você é fiel no que está fazendo pelos irmãos, apesar de lhe serem desconhecidos.

6 Eles falaram à igreja a respeito deste seu amor. Você fará bem se os encaminhar em sua viagem de modo agradável a Deus,

7 pois foi por causa do Nome que eles saíram, sem receber ajuda alguma dos gentios.

8 É, pois, nosso dever receber com hospitalidade a irmãos como esses, para que nos tornemos cooperadores em favor da verdade.

9 Escrevi à igreja, mas Diótrefes, que gosta muito de ser o mais importante entre eles, não nos recebe.

10 Portanto, se eu for, chamarei a atenção dele para o que está fazendo com suas palavras maldosas contra nós. Não satisfeito com isso, ele se recusa a receber os irmãos, impede os que desejam recebê-los e os expulsa da igreja.

11 Amado, não imite o que é mau, mas sim o que é bom. Aquele que faz o bem é de Deus; aquele que faz o mal não viu a Deus.

12 Quanto a Demétrio, todos dão bom testemunho dele, inclusive a própria verdade. Nós também damos, e você sabe que o nosso testemunho é verdadeiro.

13 Tenho muito que lhe escrever, mas não desejo fazê-lo com pena e tinta.

14 Espero vê-lo em breve, e então conversaremos face a face.

15 A paz seja com você. Os amigos daqui lhe enviam saudações. Saúde os amigos daí, um por um.

1 Vecākais vismīļajam Gajam, ko es mīlu patiesībā.

2 Vismīļais, es lūdzu Dievu, lai tev visās lietās labi klātos un tu būtu vesels tā, kā tavai dvēselei jau labi klājas.

3 Es ļoti priecājos, kad atnāca brāļi un apliecināja tavu patiesību, ka tu jau staigā patiesībā.

4 Man nav lielāka prieka, ja dzirdu, ka mani bērni dzīvo patiesībā.

5 Vismīļais, visu, ko tu dari brāļiem, tu dari uzticīgi, tāpat arī svešiniekiem;

6 Tie devuši liecību par tavu mīlestību draudzes priekšā. Viņus tu, labi darīdams, novadīsi, kā tas cienīgi Dieva priekšā.

7 Jo Viņa vārda dēļ tie izgājuši, neņemdami neko no pagāniem.

8 Tātad mums pienākas tādus uzņemt, lai mēs kļūtu patiesības līdzstrādnieki.

9 Es varbūt būtu draudzei rakstījis, bet Diotrefs, kas mīl būt pirmais starp viņiem, mūs neuzņem.

10 Tāpēc, ja es nākšu, atgādināšu viņa darbus, kādus viņš dara, ļaunprātīgi mūs aprunādams; un ar to viņam vēl nepietiek: viņš pats neuzņem brāļus un aizliedz to darīt tiem, kas tos grib uzņemt, un izstumj tos no draudzes.

11 Vismīļais, neseko ļaunajam, bet labajam! Kas dara labu, tas no Dieva; kas dara ļaunu, Dieva neredz.

12 Dēmētrijam par labu liecinājuši visi, arī pati patiesība, bet arī mēs domājam liecību, un tu zini, ka mūsu liecība ir patiesa.

13 Man būtu daudz kas tev rakstāms, bet es negribu tev rakstīt ar tinti un spalvu.

14 Bet es ceru drīzumā tevi redzēt; un tad mēs runāsim no mutes mutē. Miers ar tevi! Draugi tevi sveicina. Sveicini draugus katru atsevišķi!