Filhos de Deus
Ser filho de Deus é o maior privilégio da existência humana. Pela fé em Cristo, recebemos o direito de ser chamados filhos de Deus — herdeiros de Deus e co-herdeiros com Cristo.
O direito de ser filho
A todos que creram no nome de Jesus, deu-lhes o poder de serem feitos filhos de Deus — nascidos não do sangue, mas de Deus.
Ma a tuts atsilor tsi lu apruchearã sh-atsilor tsi pistipsirã tu numa a lui, elu lã deadi puteari tra si s-facã hiljilji a Dumnidzãlui. Elji nu s-amintarã nitsi di sãndzili, nitsi di vrearea a truplui, nitsi di vrearea a bãrbatlui, ma suntu amintatã di la Dumnidzãlu.
Cã Dumnidzãlu u vru ahãntu multu lumea, cãt deadi Hiljilu a lui singur-amintat, tsi caitsido tsi pistipseashti tu nãsu nu va s-chearã, ma va aibã banã eternã.
Aesti suntu scriati tsi voi s-pistipsits cã Isusul easti Hristos, Hiljilu al Dumnizãlu, tsi pistipsinda s-avets banã tu numa a lui.
Cã tu Hristolu Isus tuts voi hits hiljilji a Dumnidzãlui prit pistea. Tuts tsi vã pãtidzat tu Hristolu, hits nviscuts cu Hristolu.
Ma cãndu chirolu arãdãpsit vini, Dumnidzãlu pitricu Hiljilu a lui, amintat di unã muljeari sh-nãscut sum lege, trã arãscumpãrari atselji tsi eara sum lege, tsi noi s-puteam s-nã fãtseam hiljilji a Dumnidzãlui.
Ashãtsi cã voi nu hits ma sclayi, ma hiljilji a Dumnidzãlui, sh-metsi voi hits hiljilji a lui, Dumnidzãlu vã ari faptã sh-mushtinitori.
A identidade dos filhos
O Espírito testifica com nosso espírito que somos filhos de Deus. E se filhos, também herdeiros — herdeiros de Deus.
Cã tuts atselji cai suntu cãlãuzits di Duhlu al Dumnidzãu, aeshti suntu hiljilji al Dumnidzãu. Voi nu loat duhlu a sclãviiljei tra s-avets nãpoi fricã, ma loat Duhlu a nhiljeariljei prit cai grim: "Abba, Tate!"
Idyiul Duh mãrtirseashti deadun cu duhlu a nostru cã him cilimenjlji al Dumnidzãu.
Aestã va s-dzãcã cã, nu suntu cilimenji a truplui aeshti cilimenji al Dumnidzãu, ma cilimenji a tãxiriljei cai s-lugursescu ca dupãyinitura al Abraham.
Viver como filhos
Vede que grande amor o Pai nos concedeu: que fôssemos chamados filhos de Deus! E é isso que somos.
Videts tsi vreari mari nã deadi Tatãl, tra s-nã numim hiljilji al Dumnidzãu, sh-dealihea noi him. Trã aestã, lumea nu nã cunoashti noi, cã nu lu ari cunuscutã atsel.
Di la aestã s-cunoascã hiljilji al Dumnidzãu di hiljilji a draclui. Caitsido tsi nu fatsi ndriptatea, nu easti di la Dumnidzãu, ahtar nu easti nitsi atsel cai nu va fratili a lui.
Ghinicuvintats suntu atselji tsi aducã pacea, cã elji va s-acljeamã hiljilji a Dumnidzãlui.
Elu lji ntribã: "Ma voi, cai dzãtsets cã escu mini?" Sh-Simon Petrul apãndisi: "Tini eshti Hristolu, Hiljiu a Dumnidzãlui atsilui yiului." Ma Isusul lj-apãndisi a lui: "Hãrãcop eshti tini, Simon, hiljiu al Iona, cã aestã nu ts-lu dizvãli nitsi truplu nitsi sãndzili, ma Tatãl a meu tsi easti tu tseruri.
Macã voi va u arãvdats vãrghirea, Dumnidzãlu va vã mutreascã ca hilji, cã cai easti atsel hiljiu tsi nu lu vãrgheashti tatãl? Macã nu va vã vãrghits ashã cum s-vãrgheascã tuts altsãlji, atumtsea hits copilji, nu hits hilji.