25 Un, lūk, Jeruzalemē bija cilvēks, vārdā Simeons; šis cilvēks bija taisnīgs un dievbijīgs, un viņš gaidīja Izraēļa iepriecināšanu; un Svētais Gars bija viņā.

26 Un no Svētā Gara viņš bija saņēmis norādījumu, ka viņš nāves neredzēs, iekams nebūs skatījis Kunga Svaidīto.

27 Viņš, garā pamudināts, iegāja svētnīcā; un, kad vecāki ienesa Jēzus Bērniņu, lai pie Viņa izpildītu bauslības paražas,

28 Tas ņēma Viņu savās rokās un, Dievu teikdams, sacīja:

29 Tagad, Kungs, saskaņā ar Taviem vārdiem atlaid savu kalpu mierā.

30 Jo manas acis redzējušas Tavu pestīšanu,

31 Ko Tu esi sataisījis visu ļaužu vaiga priekšā:

32 Gaismu pagānu apgaismošanai un Tavas Izraēļa tautas godu.