Spriedums par Moābu.

1 Spriedums* par Moābu. Moāba Ara naktī postīta, izdeldēta! Tiešām, Moāba Ķire naktī postīta, izdeldēta. *2 Uz Baītu un Dibonu, uz elku kalniem iet raudāt; uz Nebo un uz Medebas Moābs kauc. Visas viņu galvas ir nodzītas plikas un visiem bārda nogriezta. *3 Savās ielās tie iet apjozušies ar maisiem, uz saviem jumtiem un ceļiem visi kauc un plūst asarās. *4 Hešbona un Eleale brēc, viņas balss top dzirdēta līdz Jahācai. Tādēļ vaid paši Moāba apbruņotie, dvēsele viņam trīc. *5 Mana sirds brēc par Moābu; viņa bēgļi bēg līdz Coarai, līdz EglatŠilišijai*; jo uz Luhitu kāpj ar raudāšanu, un ceļā pret Horonīm kliedz par izpostīšanu. *6 Jo Nimrim ūdeņi izsīkuši; jo zāle nokaltusi, zaļums iznīcis, nekas vairs nezeļ. *7 Tāpēc krājumu, ko sakrājuši, un ko glabājuši, to tie ved pār kārklu upi. 8 Jo brēkšana iet pa Moāba robežām, viņa kaukšana līdz Eglaīm, viņa kaukšana līdz Elim akai. 9 Jo Dimonas ūdeņi ir pilni asiņu. Jo vēl vairāk Es uzlikšu Dimonai, lauvu tiem, kas Moābā izglābušies un zemē atlikuši. *