Spriedums par Moābu.

1 Sūtait jērus zemes valdītājam no Selas tuksnesī uz Ciānas meitas kalnu. *2 Jo kā putni no ligzdas izdzīti skraida, tā būs Moāba meitas pie Arnonas pārceļamām vietām. *3 Dodiet padomu, nesiet tiesu, dariet pavēni pašā dienas vidū kā naktī; apslēp izdzītos, nedari bēdzēju zināmu! 4 Lai mani izdzītie tavā starpā piemīt, Moāb, esi tu viņiem par patvērumu no postītāja! Jo spaidītājam nāks gals, postīšana beigsies, saminēji no zemes taps izdeldēti. *5 Un goda krēsls ir stiprināts caur žēlastību, un uz tā sēž ar patiesību Dāvida mājoklī tas, kas tiesu spriež un tiesu kopj un prot taisnību. *6 Moāba lepnību esam dzirdējuši, ka tas ļoti lepns, viņa augstprātību un lepnību un viņa pārgalvību un viņa tukšo lielību. *7 Tādēļ Moābs kauks par Moābu, visi kopā kauks; par Kirharesetes pamatiem jūs nopūtīsieties, tie pavisam salauzīti. *8 Jo Hešbonas druvas postītas, arī Sibmas vīna koks - tautu valdnieki saminuši viņa brangos stādus, tie sniedzās līdz Jaēzerai un stiepās pa tuksnesi, viņa zari izplētās un cēlās pār jūru. *9 Tāpēc es gauži raudu kā Jaēzera par Sibmas vīna koku; es tevi slacināju ar savām asarām, Hešbona un Eleale; jo pār taviem vasaras augļiem un pār tavu pļaušanu nākusi kara kliegšana. 10 Tā ka prieks un līksmība atņemti no dārziem, un vīna kalnos nedzied un negavilē. Vīna spiedējs vīna nemin vīna spaidā, prieka dziesmām esmu licis mitēties. *11 Tāpēc manas iekšas trīc par Moābu kā kokle un mana sirds par Kirhareseti. *12 Un notiks, kad Moābs rādīsies un nomocīsies elku kalnā un ies pielūgt savā svētā vietā, tad viņš nespēs nenieka. *13 Šis ir tas vārds, ko Tas KUNGS ir runājis pret Moābu sen laiku. 14 Bet nu Tas KUNGS runā un saka: pa trim gadiem, kādi ir algādža gadi, Moāba godība taps kaunā ar visu lielo ļaužu pulku, un kas atliek, to būs gauži maz, ne daudz un vājš. *