Lielā lūdzamā diena

1 Un tā paša mēneša divdesmit ceturtajā dienā Israēla bērni sapulcējās, gavēdami un maisos, un ar zemi uz galvām. 2 Un Israēla dzimums nošķīrās no visiem svešiniekiem, un tie stāvēja un sūdzēja savus grēkus un savu tēvu noziegumus. 3 Un tie cēlās no savas vietas, un vienu ceturto daļu dienas tie lasīja Tā KUNGA, sava Dieva, bauslības grāmatā, un vienu ceturto daļu dienas tie izsūdzēja savus grēkus un pielūdza To KUNGU, savu Dievu. 4 Un uz levītu paaugstinājuma stāvēja: Ješua un Banus, Kadmiēls, Šebanija, Bunus, Šerebija, Banus un Kenanus, un sauca ar stipru balsi uz To KUNGU, savu Dievu. 5 Un tad levīti Ješua un Kadmiēls, Banus, Azabenija, Šerebija, Hodija, Šebanija, Petahja, sacīja: "Celieties, slavējiet To KUNGU, savu Dievu, mūžīgi mūžam! Un lai slavēts top Tavas godības Vārds, kas ir augstāks par visu slavu un svētību. 6 Tu esi Vienīgais, Tas KUNGS, Tu esi darījis debesis un debesu debesis, un visu viņu pulku, zemi un visu, kas zemes virsū, jūru un visu, kas tajā, un Tu dari šo visu dzīvu, un debesu pulks klanās Tavā priekšā. 7 Tu esi Tas KUNGS un Dievs, kas Ābramu esi izredzējis un viņu izvedis no kaldeju Uras, un viņam devis vārdu Ābrahāms. *8 Un Tu viņa sirdi esi atradis uzticīgu Sava vaiga priekšā un ar viņu esi cēlis derību, lai viņam dotu kanaāniešu, hetiešu, amoriešu un periziešu, un jebusiešu, un girgašiešu zemi, lai to dotu viņa dzimumam; un Tu Savu vārdu stipri esi turējis, tāpēc ka Tu esi taisns. 9 Un Tu esi redzējis mūsu tēvu bēdas Ēģiptes zemē un viņu brēkšanu klausījis pie Sarkanās jūras, *10 un esi darījis zīmes un brīnumus pie faraona un pie visiem viņa kalpiem, un pie visiem viņa zemes ļaudīm. Jo Tu zināji, ka tie pret viņiem bijuši pārgalvīgi, un Tu Sev esi darījis Vārdu, kā tas ir šodien. *11 Un jūru Tu esi sadalījis viņu priekšā, ka tie pa jūras vidu ir gājuši sausumā; un, kas viņus vajāja, tos Tu esi iemetis dziļumos, kā akmeni stipros ūdeņos. *12 Un dienā Tu tos esi vadījis ar padebeša stabu un naktī ar uguns stabu, viņiem darīdams gaišu ceļu, kur tiem bija jāiet. *13 Un Tu esi nolaidies uz Sinaja kalna un no debesīm ar tiem runājis, un tiem devis taisnas tiesas, īstenu bauslību, labus likumus un baušļus. *14 Un Savu svēto sabata dienu Tu tiem esi darījis zināmu, un likumus*, un noteikumus*, un bauslību tiem esi pavēlējis caur Mozu, Savu kalpu. 15 Un maizi Tu tiem esi devis no debesīm, kad tie bija izsalkuši, un ūdeni tiem izvedis no klints, kad tie bija izslāpuši, un esi uz tiem sacījis, lai ieiet un iemanto zemi, pār ko Tu Savu roku pacēli, lai viņiem to dotu. *16 Bet šie, mūsu tēvi, turējušies pārgalvīgi un viņu kakls palika stīvs, un tie nav klausījuši Taviem baušļiem, 17 un ir liegušies klausīt, un nav pieminējuši Tavus brīnumus, ko Tu tiem esi darījis, bet tie palikuši stūrgalvīgi un cēluši vadoni, lai ietu atpakaļ savā verdzībā, būdami dumpinieki. Bet Tu Dievs žēlotājs, žēlīgs un sirdsžēlīgs, lēnprātīgs un no lielas žēlastības, Tu tos neesi atstājis. *18 Jebšu tie arī taisīja lietu teļu un sacīja: šis ir tavs dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, - un tevi gauži kaitināja, *19 tomēr pēc Savas lielās žēlastības* Tu tos neesi atstājis tuksnesī, padebeša stabs neatstājās no tiem dienā, tos vezdams pa ceļu, nedz uguns stabs naktī, tiem spīdēdams uz ceļa, kur tie gāja. 20 Un Tu esi devis Savu labo Garu, lai tos pamācītu, un Savu mannu Tu neesi atrāvis no viņu mutes, un tiem ūdeni esi devis, kad tie bija izslāpuši. 21 Tā Tu tos tuksnesī esi uzturējis četrdesmit gadus, tiem nekāda trūkuma nav bijis, viņu drēbes nav kļuvušas vecas un viņu kājas nav uztūkušas. *22 Un Tu esi tiem devis ķēniņvalstis un ļaudis un esi tās iedalījis viņiem. Tā tie ir iemantojuši Sihona zemi un Hešbonas ķēniņa zemi, un Bāšānas ķēniņa Oga zemi. 23 Un viņu bērnus Tu esi vairojis kā debess zvaigznes un tos ievedis zemē, par ko Tu viņu tēviem esi sacījis, ka tie ieies, lai to iemantotu. 24 Tā bērni tur ir iegājuši un zemi iemantojuši, un Tu esi pazemojis tās zemes iedzīvotājus, kanaāniešus, viņu priekšā un nodevis viņu rokās viņu ķēniņus un zemes ļaudis, lai ar tiem dara pēc sava prāta. 25 Un tie ir ieņēmuši nocietinātas pilsētas un treknu zemi un iemantojuši namus, visāda labuma pilnus, izcirstas akas, vīna dārzus un eļļas dārzus, un daudz augļu kokus, un tie ir ēduši un paēduši, un tauki kļuvuši, un ir priecājušies caur Tavu lielo labdarīšanu. 26 Bet tie ir kļuvuši pārgalvīgi un Tev turējušies pretī, un atmetuši Tavu bauslību, un nokāvuši Tavus praviešus, kas pret tiem liecināja, lai pie Tevis atgriežas, un tie ir darījuši lielas apkaitināšanas. 27 Tāpēc Tu tos esi devis viņu naidnieku rokā, kas tos apspieduši. Bet tiem savu spaidu laikā uz Tevi brēcot, Tu esi dzirdējis no debesīm un pēc Savas lielās apžēlošanās Tu tiem esi devis pestītājus, kas tos izpestīja no viņu ienaidnieku rokas. *28 Bet, kad tiem bija miers, tad tie atkal darīja ļaunu Tava vaiga priekšā; tā Tu tos atstāji viņu ienaidnieku rokā, un tie pār viņiem valdīja. Kad tie nu atgriezās un uz Tevi brēca, tad Tu tos esi klausījis no debesīm un tos daudzas reizes izpestījis pēc Savas lielās apžēlošanās. 29 Un Tu tiem esi devis liecību, lai tie atgriežas pie Tavas bauslības. Bet tie bija pārgalvīgi un neklausīja Taviem baušļiem, un grēkoja pret Tavām tiesām, ko cilvēkam būs darīt, lai caur tām dzīvotu, un tie Tev griezuši muguru un savu kaklu darījuši stīvu un nav klausījuši. *30 Un Tu uz tiem esi gaidījis daudzus gadus un tiem liecinājis caur Savu Garu, caur Saviem praviešiem: bet tie nepievērsa savas ausis. Tāpēc Tu tos esi nodevis pasaules tautu rokā. 31 Tomēr pēc Savas lielās apžēlošanās Tu tos neesi pavisam iznīcinājis, nedz tos atstājis; jo Tu esi žēlīgs un sirdsžēlīgs Dievs. 32 Un tagad, mūsu Dievs, Tu stiprais, lielais, varenais un bijājamais Dievs, kas turi derību un žēlastību, - lai Tev nešķiet mazas visas šīs grūtības, kas nākušas pār mums, mūsu ķēniņiem, mūsu lielkungiem un mūsu priesteriem, un mūsu praviešiem, un mūsu tēviem, un visiem Taviem ļaudīm no Asīrijas ķēniņa laika līdz šai dienai. 33 Tomēr Tu esi taisns visā, kas nācis pār mums, jo Tu esi uzticīgi darījis; bet mēs esam darījuši bezdievīgi. *34 Un mūsu ķēniņi, mūsu lielkungi, mūsu priesteri un mūsu tēvi nav turējuši Tavu bauslību un nav vērā ņēmuši Tavas pavēles un Tavas liecības, ko Tu tiem esi liecinājis. 35 Jo tie nav kalpojuši Tev savā valstī un Tavā lielajā labumā, ko Tu tiem biji devis, un plašajā treknajā zemē, ko Tu biji nolicis viņu priekšā, un nav atgriezušies no saviem ļaunajiem darbiem. 36 Redzi, mēs šodien esam kalpi; arī zemē, ko Tu mūsu tēviem esi devis, lai tie ēstu tās augļus un tās labumu, - redzi, tajā mēs esam kalpi. 37 Un tās augļi vairojās ķēniņiem, ko Tu pār mums esi iecēlis mūsu grēku dēļ, un tie valda pār mūsu miesu un pār mūsu lopiem pēc savas patikas. Tā mēs esam lielās bēdās. 38 Un pēc visa tā mēs slēdzām taisnu derību un to uzrakstījām; un mūsu lielkungi, mūsu levīti un mūsu priesteri to aizzīmogoja."