Nehemija atvieglina ļaužu grūtumus

1 Un ļaudis un viņu sievas daudz brēca pret saviem brāļiem, jūdiem, 2 jo tur bija, kas sacīja: "Mēs ar saviem dēliem un ar savām meitām esam daudzi, mums vajag labības ko ēst, lai dzīvojam." 3 Tur arī bija, kas sacīja: "Savus tīrumus un savus vīna dārzus, un savus namus mums nākas ieķīlāt, ka varam labību dabūt pret badu." 4 Vēl bija, kas sacīja: "Mēs esam aizņēmušies naudu uz saviem tīrumiem un saviem vīna dārziem ķēniņa meslu dēļ. 5 Un tomēr mūsu miesa ir kā mūsu brāļu miesa, mūsu bērni kā viņu bērni, un, redzi, mums jādod savi dēli un savas meitas jūgā par kalpiem. Un no mūsu meitām jau kādas ir jūgā padotas un padoma mūsu rokā nav, arī mūsu tīrumi un mūsu vīna dārzi pieder citiem." 6 Tad es ļoti apskaitos, kad dzirdēju viņu brēkšanu un šos vārdus. 7 Un es to pārdomāju savā sirdī un bāros ar virsniekiem un valdniekiem, 8 un uz tiem sacīju: "Jūs plēšat augļus viens no otra?" Un es pret tiem savedu lielu sapulci un uz tiem sacīju: "Mēs savus brāļus, jūdus, kas pagāniem bija pārdoti, cik spēdami esam atpirkuši, un jūs savus brāļus gribat pārdot un lai mēs tos pērkam?" Tad tie cieta klusu un nemācēja ne vārda atbildēt. 9 Tad es sacīju: "Nav labi, ko jūs darāt! Vai jums nebija staigāt mūsu Dieva bijāšanā pagānu, mūsu ienaidnieku nievāšanas dēļ? 10 Arī es un mani brāļi, un mani jaunekļi tiem esam devuši naudu un labību. Lai jel šo parādu tiem atlaižam. 11 Atdodiet jel tiem šodien viņu tīrumus, viņu vīna dārzus, viņu eļļas dārzus un viņu namus, un simto tiesu naudas un labības, un vīna, un eļļu, ko jūs no tiem kā augļus esat ņēmuši." 12 Tad tie sacīja: "Mēs atdosim un nemeklēsim no tiem nekā; mēs darīsim, kā tu saki." Un es aicināju priesterus un tiem liku zvērēt, ka tā darīs. 13 Es arī izkratīju savu azoti un sacīju: "Lai Dievs ikkatru, kas šo vārdu neturēs, tā izkrata no viņa nama un no viņa mantas, un lai tas tā ir izkratīts un iztukšots!" Un visa draudze sacīja: "Āmen!" Un slavēja To KUNGU. Un tie ļaudis darīja pēc šā vārda. 14 No tā laika, kad man tika pavēlēts būt par zemes pārvaldnieku Jūdas zemē, no ķēniņa Artakserksa divdesmitā gada līdz trīsdesmit otrajam gadam, divpadsmit gadus, arī neesmu ēdis zemes pārvaldnieka maizi, ne es, ne mani brāļi. 15 Jo iepriekšējie zemes pārvaldnieki, kas pirms manis bijuši, tie tiem ļaudīm bija apgrūtinājumu uzlikuši un no tiem ņēmuši maizi un vīnu, un vēl četrdesmit sudraba šekeļu; pat viņu jaunekļi valdīja pār tiem ļaudīm, bet es tā neesmu darījis, bīdamies Dieva. 16 Es arī pats esmu strādājis pie mūra, un tīrumu mēs neesam pirkuši, un visi mani puiši tur kopā bija pie darba. 17 Un jūdi, un valdnieki, simts piecdesmit vīri, un kas no tiem apkārtējiem pagāniem pie mums nāca, ir bijuši pie mana galda. 18 Un ikkatrā dienā tika sataisīts viens vērsis, sešas barotas avis un putni man kļuva sataisīti, un reizi desmit dienās daudz dažādu vīnu; tomēr es zemes pārvaldnieka maizi nemeklēju, jo kalpošana šiem ļaudīm bija smaga. 19 Piemini, Dievs, man par labu visu, ko es šiem ļaudīm esmu darījis!