Nehemija atceļ dažas nekārtības

1 Tajā dienā, ļaudīm dzirdot, tika lasīta Mozus grāmata un tajā atrada rakstītu, ka amoniešiem un moābiešiem nemūžam nebūs nākt Dieva draudzē, *2 tāpēc ka viņi nebija nākuši Israēla bērniem pretī ar maizi un ar ūdeni, bet pret tiem bija derējuši Bileāmu, lai tas nolādētu viņus, lai gan mūsu Dievs lāstu pārvērta par svētību. *3 Tad notika, ka, šo bauslību dzirdot, tie visus svešiniekus atšķīra no Israēla. 4 Un priesteris Elijašibs, kas bija iecelts pār mūsu Dieva nama telpām, pirms tam bija sadraudzējies ar Tobiju 5 un viņam bija taisījis lielu telpu, kur tie iepriekš bija nolikuši ēdamo upuri, vīraku un rīkus, un labības, vīna un eļļas desmitos, kas tika nodoti levītiem un dziedātājiem, un vārtu sargiem, līdz ar priesteru cilājamo upuri. 6 Tomēr tas viss notika, kamēr es nebiju Jeruzālemē; jo Artakserkss, Bābeles ķēniņa, trīsdesmit otrajā gadā es nācu pie ķēniņa, un pēc kāda laika es no ķēniņa izlūdzos atļauju - 7 kad es atnācu uz Jeruzālemi un samanīju ļaunumu, ko Elijašibs bija darījis Tobijam, telpu viņam taisīdams Dieva nama pagalmos, 8 tad tas man ļoti rieba, un es izmetu visas Tobija nama lietas no telpas ārā. 9 Es arī pavēlēju telpu šķīstīt, un es atkal tur ienesu Dieva nama rīkus ar ēdamo upuri un vīraku. 10 Es arī samanīju, ka levītiem viņu daļa nebija dota, tā ka levīti un dziedātāji, kas darbu darīja, bija aizmukuši ikkatrs uz savu tīrumu. 11 Tad es bāros ar virsniekiem un sacīju: "Kāpēc Dieva nams ir atstāts?" Un es tos sapulcināju un tos atkal iecēlu viņu vietā. 12 Tad visa Jūdas valsts atnesa desmito tiesu no labības un no vīna, un no eļļas mantas namos. 13 Un es par mantu sargiem iecēlu priesteri Šelemiju un rakstu mācītāju Cadoku, un Pedaju no levītiem, un viņu palīgu Hānāniju, Zakura, Matanijas dēla, dēlu; jo šie tika turēti par uzticamiem, un tiem tika uzlikts, lai izdala saviem brāļiem. 14 Piemini mani, mans Dievs, par to un neizdeldē manu labdarīšanu, ko esmu darījis pie sava Dieva nama un pie viņa kalpošanas! 15 Tanīs dienās es Jūdā redzēju, ka vīnspaidus mina sabata* dienā un ka kūlīšus saņēma, ko uz ēzeļiem krāva, vīnu, vīna ķekarus un vīģes, un visādu nastu, un sabata dienā ienesa Jeruzālemē, un es tai dienā pret tiem devu liecību, kad tie barību pārdeva. 16 Tur arī tirieši dzīvoja, kas zivis atnesa un visādas preces, un tās pārdeva sabata dienā Jūdas bērniem un Jeruzālemē. 17 Tad es bāros ar Jūdas virsniekiem un uz tiem sacīju: "Kas tas par ļaunu darbu, ko jūs darāt un pārkāpjat sabata* dienu? 18 Vai jūsu tēvi tā nav darījuši, un mūsu Dievs ir vedis visu šo nelaimi pār mums un pār šo pilsētu? Un jūs vairojat dusmas pār Israēlu, pārkāpdami sabatu!" 19 Un notika, sabata dienai nākot, kad tumšs metās Jeruzālemes vārtos, tad es pavēlēju durvis aizslēgt un neatdarīt, kamēr sabata diena pagājusi. Un no saviem puišiem es kādus liku pie vārtiem, ka nekādu nastu tur neienestu sabata dienā. 20 Tad zāļu un visādu preču pārdevēji palika pa nakti ārā Jeruzālemes priekšā vienreiz un otrreiz. 21 Un es pret tiem apliecināju un uz tiem sacīju: "Kāpēc jūs pa nakti paliekat pie mūra? Ja jūs to atkal darīsiet, tad es jūs grābšu rokā." No tā laika tie vairs nenāca sabata dienā. 22 Un levītiem es sacīju, lai šķīstās un nāk sargāt vārtus, ka sabata diena taptu svētīta. Arī par to piemini mani, mans Dievs, un žēlo mani pēc Tavas lielās žēlastības! *23 Es tanīs dienās arī redzēju jūdus, kas bija apņēmuši ašdodiešu, amoniešu un moābiešu sievas. 24 Un viņu bērni runāja pus ašdodiski un nemācēja runāt jūdiski, bet pēc to tautu valodas. 25 Tad es ar tiem bāros un tos lādēju, un situ kādus no tiem, un tiem plūcu matus, un tiem liku zvērēt pie Dieva, jums nebūs savas meitas dot viņu dēliem, nedz ņemt viņu meitas saviem dēliem, nedz sev. 26 Vai šo dēļ Salamans, Israēla ķēniņš, nav apgrēkojies? Jebšu nevienai tautai tāds ķēniņš nav bijis, kāds viņš bija, un viņš savam Dievam bija mīļš, un Dievs viņu bija iecēlis par ķēniņu pār visu Israēlu, un tomēr pat tādu svešās sievas paveda uz grēkiem. *27 Vai tad mēs jums klausīsim un visu tādu lielu ļaunumu darīsim, noziegdamies pret savu Dievu, ka apņemam svešas sievas? 28 Un viens no Jojada, Elijašiba dēla, augstā priestera, bērniem bija par znotu kļuvis horonietim Sanebalatam, tāpēc es viņu aizdzinu no sevis projām. 29 Piemini viņus, mans Dievs, tāpēc ka tie sagānījuši priesteru amatu un priesteru un levītu derību! 30 Tā es tos šķīstīju no visiem svešiem ieradumiem un noliku priesteriem un levītiem, ikkatram savu darīšanu savā kalpošanā, 31 un malkas došanu noliktos laikos un pirmos augļus*. Piemini, mans Dievs, man to par labu! *