Sauls upurēdams apgrēkojās filistiešu karā

1 Sauls bija vienu gadu par ķēniņu bijis un valdīja otru gadu pār Israēlu.*2 Un Sauls sev izlasīja trīs tūkstošus no Israēla, un divi tūkstoši bija pie Saula Mihmasā un uz Bēteles kalniem, un tūkstotis bija pie Jonatāna Benjamīna Gibejā; un citus ļaudis viņš atlaida, ikvienu uz savām mājām. 3 Bet Jonatāns satrieca filistiešus nometnē Gebā, un filistieši par to dzirdēja. Tādēļ Sauls pūta bazūnes visā zemē, sacīdams: "Lai ebreji to dzird!" *4 Tad viss Israēls dzirdēja sakām: "Sauls filistiešus nometnē ir satriecis, un Israēls ir tapis pretīgs filistiešiem." Tad ļaudis tika sasaukti pie Saula Gilgālā. 5 Un filistieši sapulcējās karot pret Israēlu, trīsdesmit tūkstoši ratu un seši tūkstoši jātnieku, un tik daudz ļaužu kā smiltis jūrmalā. Un tie cēlās un apmeta nometni pie Mihmasas, no Bet-Avenas pret austrumiem. 6 Kad nu Israēla vīri redzēja savas bēdas, jo ļaudis bija spaidos, tad ļaudis paslēpās alās un ērkšķu krūmos, un klintīs, un pilīs, un bedrēs. 7 Un ebreji cēlās pār Jardānu uz Gada zemi un Gileādu. Bet Sauls bija vēl Gilgālā, un visi ļaudis viņam sekoja drebēdami. 8 Tad viņš gaidīja septiņas dienas, līdz laikam, ko Samuēls bija nolicis. Bet, kad Samuēls uz Gilgālu nenāca, tad ļaudis no viņa sāka izklīst. *9 Tad Sauls sacīja: "Nesiet man šurp dedzināmo upuri un pateicības upurus." Un viņš upurēja dedzināmo upuri. 10 Kad nu viņš bija beidzis upurēt dedzināmo upuri, redzi, tad Samuēls atnāca, un Sauls izgāja tam pretī, lai viņu sveicinātu*. 11 Tad Samuēls sacīja: "Ko tu esi darījis?" Un Sauls sacīja: "Kad es redzēju, ka ļaudis no manis sāk izklīst un tu noliktā laikā nenāci, un filistieši bija sapulcējušies Mihmasā, 12 tad es sacīju: nu filistieši nāks pie manis uz Gilgālu, un es neesmu pielūdzis Tā KUNGA priekšā, - tā es iedrošinājos un upurēju dedzināmo upuri." 13 Tad Samuēls sacīja uz Saulu: "Tu esi aplam darījis; tu neesi turējis Tā KUNGA, sava Dieva, bausli, ko Viņš tev ir pavēlējis; jo tagad Tas KUNGS tavu valstību pār Israēlu būtu apstiprinājis mūžīgi, 14 bet nu tava valstība nepastāvēs: Tas KUNGS Sev vīru ir izmeklējis pēc Savas sirds, un Tas KUNGS to ir nolicis Saviem ļaudīm par valdnieku, tāpēc ka tu neesi turējis, ko Tas KUNGS tev bija pavēlējis." *15 Tad Samuēls cēlās un gāja no Gilgālas uz Benjamīna Gibeju, un Sauls saskaitīja ļaudis, kas pie viņa atradās, - ap seši simti vīru. *16 Un Sauls un Jonatāns, viņa dēls, un ļaudis, kas pie viņiem atradās, palika Benjamīna Gibejā. Bet filistieši bija apmetušies Mihmasā. 17 Un no filistiešu nometnes izgāja trīs pulki sirotāju: viens pulks nogriezās uz ceļu pret Ofru, uz Šuāla zemi, 18 un otrs pulks nogriezās uz ceļu pret Bet-Oronu, un trešais pulks nogriezās uz robežas ceļu, kas uz Ceboīm ieleju pret tuksnesi. 19 Un neviena kalēja nebija pa visu Israēla zemi. Jo filistieši sacīja: "Lai ebreji netaisa ne zobenu, ne šķēpu." *20 Tādēļ visam Israēlam bija jāiet pie filistiešiem, lai asinātu savu lemesi vai lāpstu, vai cirvi, vai izkapti. 21 Un asmeņi izkaptīm un lāpstām, un dakšām, un cirvjiem bija atcirsti, un dzenuļi atkal bija jāasina*. 22 Un notika kaujas dienā, ka nevienam no ļaudīm, kas bija pie Saula un pie Jonatāna, neatrada rokā ne zobena, ne šķēpa, tikai Saulam un Jonatānam, viņa dēlam, tie bija. 23 Un viens pulks filistiešu devās uz ceļa šaurumu kalnos pie Mihmasas.