Jonatāns aizstāv Dāvidu pie tēva; Dāvids izbēg Saulam ar Mihalas palīdzību

1 Tad Sauls runāja ar savu dēlu Jonatānu un ar visiem saviem kalpiem, ka tie Dāvidu nokautu. Bet Jonatānam, Saula dēlam, bija labs prāts uz Dāvidu. *2 Un Jonatāns Dāvidam to teica, sacīdams: "Mans tēvs Sauls tevi meklē nokaut; nu tad sargies jel rīt un paslēpies. 3 Bet es iziešu un stāvēšu savam tēvam sānis laukā, kur tu būsi, un runāšu ar savu tēvu tevis dēļ un redzēšu, kas tur būs, un tev to sacīšu." 4 Tad Jonatāns runāja labu par Dāvidu uz savu tēvu Saulu un uz to sacīja: "Lai ķēniņš neapgrēkojas pret savu kalpu Dāvidu, jo viņš pret tevi nav grēkojis un viņa darbi tev nākuši ļoti par labu. 5 Jo viņš savu dzīvību ir licis savā rokā un nokāvis filistieti, un Tas KUNGS ir devis lielu pestīšanu visam Israēlam. To tu esi redzējis un priecājies, kāpēc tad tu gribētu apgrēkoties pret nenoziedzīgām asinīm, Dāvidu bez vainas nokaudams?" 6 Un Sauls paklausīja Jonatāna balsij, un Sauls nozvērējās: "Tik tiešām, ka Tas KUNGS dzīvo, tam nebūs tapt nokautam." 7 Un Jonatāns aicināja Dāvidu, un Jonatāns sacīja Dāvidam visus šos vārdus. Un Jonatāns veda Dāvidu Saula priekšā, un viņš bija tā priekšā kā citkārt. 8 Tad atkal cēlās karš, un Dāvids izgāja un karoja ar filistiešiem, un tos kāva ar lielu kaušanu, un tie bēga viņa priekšā. 9 Bet ļauns gars no Tā KUNGA nāca pār Saulu, un tas sēdēja savā namā, un viņa šķēps bija viņa rokā, un Dāvids spēlēja ar roku uz stīgām. 10 Tad Sauls gribēja Dāvidu nodurt ar šķēpu pie sienas, bet šis novērsās no Saula, un šķēps ieskrēja sienā; un Dāvids bēga un izbēga tai pašā naktī. 11 Tad Sauls sūtīja vīrus Dāvida namā, lai viņu apsargātu un no rīta nokautu. Bet Mihala, viņa sieva, to viņam pateica un sacīja: "Ja tu šonakt savu dzīvību neglābsi, tad rīt tu tapsi nokauts." *12 Un Mihala, nolaida Dāvidu pa logu zemē, un tas aizgāja un bēga, un izglābās. 13 Un Mihala ņēma vienu tēlu un lika to gultā, un vienu kazu vilnas audumu tam lika galvgalā un to apsedza ar drēbēm. 14 Un Sauls sūtīja vīrus, lai atvestu Dāvidu, bet tā sacīja: "Viņš ir slims." 15 Tad Sauls sūtīja vīrus aplūkot Dāvidu un sacīja: "Atnesiet to ar gultu pie manis, ka tas top nokauts." 16 Kad nu tie vīri ienāca, redzi, tad tēls bija gultā, un kazu vilnas audums viņa galvgalā. 17 Tad Sauls sacīja uz Mihalu: "Kāpēc tu mani tā esi pievīlusi un manu ienaidnieku atlaidusi, ka tas ir aizbēdzis?" Bet Mihala sacīja uz Saulu: "Viņš uz mani sacīja: atlaid mani, kāpēc man tevi būs nokaut?" 18 Tā Dāvids bēga un izglābās un nāca pie Samuēla uz Rāmatu, un stāstīja tam visu, ko Sauls tam bija darījis, un gāja līdz ar Samuēlu un palika Najotā. 19 Un Saulam teica un sacīja: "Redzi, Dāvids ir Najotā pie Rāmatas." 20 Tad Sauls sūtīja vīrus, lai atvestu Dāvidu. Kad tie redzēja vienu praviešu pulku runājam praviešu vārdus un Samuēlu pie viņiem stāvam par uzraugu, tad Dieva Gars nāca pār Saula vīriem, ka tie arī praviešu vārdus runāja. 21 Un, kad tas Saulam tapa sacīts, tad viņš sūtīja citus vīrus, - un arī tie runāja praviešu vārdus. Tad Sauls sūtīja vīrus vēl trešo reizi, - tie arīdzan runāja praviešu vārdus. 22 Tad viņš arī pats gāja uz Rāmatu un nāca pie lielās akas, kas bija pie Sehu, un vaicāja, sacīdams: "Kur ir Samuēls un Dāvids?" Un viņam sacīja: "Redzi, Najotā pie Rāmatas." 23 Tad viņš gāja uz turieni, uz Najotu pie Rāmatas. Un Dieva Gars nāca arī pār viņu, un tas gāja, praviešu vārdus runādams, kamēr viņš nāca uz Najotu pie Rāmatas. 24 Un arī viņš tur novilka savas drēbes un runāja praviešu vārdus Samuēla priekšā, un viņš krita kails pie zemes cauru dienu un cauru nakti. Tāpēc saka: vai tad arī Sauls ir starp praviešiem?