Dāvids saudzē Saula dzīvību alā

1 Un notika, kad nu Sauls no filistiešiem bija griezies atpakaļ, tad viņam teica un sacīja: "Redzi, Dāvids ir En-Gedī tuksnesī." 2 Tad Sauls ņēma trīs tūkstošus izlasītu vīru no visa Israēla un gāja meklēt Dāvidu ar viņa vīriem uz kalnu kazu klintīm. 3 Un viņš nāca pie avju laidariem ceļmalā; tur bija viena ala, un Sauls tanī iegāja savas kājas apsegt, bet Dāvids un viņa vīri sēdēja alas dziļumā*. 4 Tad Dāvida vīri uz to sacīja: "Redzi, šī ir diena, par ko Tas KUNGS tev ir sacījis: redzi, Es tavu ienaidnieku dodu tavā rokā, un tev būs viņam darīt, kā tev tīk." Un Dāvids cēlās un nogrieza klusiņām vienu stūri no Saula svārkiem. 5 Bet pēc tam Dāvidam sirds lēca par to, ka viņš no Saula svārkiem stūri bija nogriezis. 6 Un viņš sacīja uz saviem vīriem: "Lai Tas KUNGS mani no tā pasargā, ka es ko darītu savam kungam, Tā KUNGA svaidītam, un savu roku pie viņa pieliktu, jo viņš ir Tā KUNGA svaidītais." 7 Un Dāvids apsauca savus vīrus ar vārdiem un viņiem neļāva pret Saulu celties; un Sauls cēlās no tās alas un gāja pa ceļu. 8 Tad arī Dāvids cēlās un izgāja no alas, un sauca Saulam, un sacīja: "Mans kungs un ķēniņ!" Tad Sauls skatījās atpakaļ. Un Dāvids noliecās ar savu vaigu pie zemes un zemojās. 9 Un Dāvids sacīja uz Saulu: "Kāpēc tu klausi cilvēku vārdiem, kas saka: redzi, Dāvids meklē tavu nelaimi? 10 Redzi, šodien tavas acis redz, ka Tas KUNGS tevi šodien tai alā bija nodevis manā rokā. Un man gan sacīja, lai es tevi nokauju, bet es iežēlojos par tevi, jo es sacīju: es nepielikšu savu roku pie sava kunga, jo viņš ir Tā KUNGA svaidītais. 11 Redzi jel, mans tēvs, redzi savu svārku stūri manā rokā; jo, kad es to stūri no taviem svārkiem nogriezu, tad es tevi neesmu nokāvis. Atzīsti tad un redzi, ka manā rokā nav nedz ļaunuma, nedz blēdības un ka pret tevi neesmu grēkojis; taču tu meklē manu dvēseli paņemt. 12 Tas KUNGS tiesās starp mani un tevi, tiešām Tas KUNGS mani pie tevis atriebs, bet mana roka nebūs pret tevi. 13 Tā kā top teikts pēc veca sakāmvārda: no bezdievīgiem nāk bezdievība; bet mana roka nebūs pret tevi. 14 Pret ko tu, Israēla ķēniņ, esi izgājis? Ko tu vajā? Vienu nedzīvu suni, vienu blusu! *15 Bet Tas KUNGS būs par tiesnesi un tiesās starp mani un tevi, un redzēs un pārstāvēs manu tiesu, un mani izglābs no tavas rokas." 16 Kad nu Dāvids bija beidzis šos vārdus uz Saulu runāt, tad Sauls sacīja: "Vai šī nav tava balss, mans dēls Dāvid?" Un Sauls pacēla savu balsi un raudāja. 17 Un viņš sacīja uz Dāvidu: "Tu esi taisnāks nekā es. Jo tu man esi labu darījis, bet es tev ļaunu esmu atmaksājis. *18 Un nu tu man šodien esi parādījis, ka tu pie manis esi labu darījis, kad Tas KUNGS mani tavā rokā bija iedevis, bet tu mani neesi nokāvis. 19 Vai kāds, kas savu ienaidnieku atrod, tam liks staigāt pa labu ceļu? Lai Tas KUNGS tev labu atmaksā par to, ko tu šodien man esi darījis. 20 Un nu, redzi, es zinu, ka tu tiešām būsi par ķēniņu un ka Israēla valstība stāvēs tavā rokā. 21 Tad zvērē nu man pie Tā KUNGA, ka tu manu dzimumu pēc manis negribi izdeldēt, nedz iznīcināt manu vārdu no mana tēva nama." 22 Tad Dāvids zvērēja Saulam. Un Sauls gāja savās mājās, bet Dāvids un viņa vīri gāja uz augšu nepieejamā vietā.