Jonatāns, Dāvida draugs. Dāvids no ļaudīm slavēts, no Saula ienīdēts, Mihali dabū par sievu

1 Kad nu viņš bija beidzis runāt ar Saulu, tad Jonatāna sirds ar Dāvida sirdi sadraudzējās un Jonatāns viņu iemīlēja kā savu dvēseli. 2 Un Sauls tai pašā dienā viņu ņēma līdzi un neļāva tam atgriezties viņa tēva namā. 3 Un Jonatāns slēdza derību ar Dāvidu, tāpēc ka viņš to mīlēja kā savu dvēseli. *4 Un Jonatāns noņēma savu apmetni, kas viņam bija, un atdeva to Dāvidam, arī savas drēbes, kā arī savu zobenu un savu stopu, un savu jostu. 5 Un Dāvids izgāja visur, kurp Sauls viņu sūtīja, un turējās gudri, un Sauls to iecēla pār karavīriem, un tas labi patika visiem ļaudīm, arī Saula kalpiem. 6 Un notika, kad tie nu pārnāca, un Dāvids atgriezās atpakaļ no filistiešu kaušanas, tad sievas no visām Israēla pilsētām dziedot un dejot izgāja ķēniņam Saulam pretī ar bungām, ar prieku un ar spēlēm*. 7 Un sievas diedamas* dziedāja un sacīja: Sauls nokāvis tūkstošus, bet Dāvids - desmitiem tūkstošu. *8 Tad Sauls ļoti apskaitās un šī valoda viņam nepatika, un viņš sacīja: "Tie Dāvidam devuši desmit tūkstošus un man tie devuši tūkstošus; tiešām vēl valstība viņam tiks." 9 Un Sauls skaudīgi* skatījās uz Dāvidu no tās dienas un turpmāk. 10 Un notika nākamajā dienā, kad ļauns gars no Dieva Saulam uznāca, un tas muldēja* savā namā, tad Dāvids kā ik dienas spēlēja ar savu roku, un Saulam bija šķēps rokā. *11 Un Sauls meta šķēpu un domāja: es Dāvidu pie sienas noduršu. Bet Dāvids novērsās divreiz no viņa. 12 Un Sauls bijās no Dāvida, jo Tas KUNGS bija ar viņu un bija no Saula atstājies. 13 Un Sauls viņu atstādināja no sevis un darīja to par virsnieku pār tūkstoti; un tas izgāja un ienāca ļaužu priekšā. 14 Un Dāvids turējās gudri uz visiem saviem ceļiem, un Tas KUNGS bija ar viņu. 15 Kad nu Sauls redzēja, ka tas ļoti gudri turējās, tad tas no viņa bijās. 16 Bet viss Israēls un Jūda mīlēja Dāvidu, jo tas izgāja un ienāca viņu priekšā. 17 Un Sauls sacīja uz Dāvidu: "Redzi, es tev došu savu vecāko meitu Merabu par sievu; esi man tikai drošsirdīgs* vīrs un ved Tā KUNGA karus." Jo Sauls domāja: mana roka nebūs pret viņu, bet lai filistiešu roka ir pret viņu. 18 Bet Dāvids sacīja uz Saulu: "Kas es esmu, un kas ir mana dzīvošana un mana tēva dzimta Israēlā, ka man būs kļūt par ķēniņa znotu?" 19 Bet, kad laiks nāca, ka Meraba, Saula meita, Dāvidam bija jādod, tad tā mēholietim Adriēlam tapa dota par sievu. *20 Bet Mihale, Saula meita, mīlēja Dāvidu. Kad tas tapa teikts Saulam, tad tas viņam bija pa prātam. 21 Un Sauls sacīja: "To es viņam došu, lai tā viņam ir par valgu un filistiešu roka nāk pār viņu." Tāpēc Sauls sacīja uz Dāvidu: "Ar šo otru tu man šodien kļūsi par znotu." 22 Un Sauls pavēlēja saviem kalpiem: "Runājiet ar Dāvidu klusiņām un sakiet: redzi, ķēniņam ir labs prāts uz tevi, un visi viņa kalpi tevi mīl, tad kļūsti ķēniņam par znotu." 23 Un Saula kalpi runāja šos vārdus, Dāvidam dzirdot. Bet Dāvids sacīja: "Vai tā ir maza lieta jūsu acīs - ķēniņam kļūt par znotu? Un es taču esmu nabags un zems vīrs." 24 Un Saula kalpi viņam to stāstīja, sacīdami: "Tā un tā Dāvids ir runājis." 25 Tad Sauls sacīja: "Sakiet Dāvidam tā: ķēniņam negribas kroņa naudas, bet simts filistiešu priekšādas, lai atriebjamies ķēniņa ienaidniekiem." Jo Sauls domāja Dāvidu izdeldēt caur filistiešu roku. 26 Tad viņa kalpi šos vārdus sacīja Dāvidam, un Dāvidam labi patika, kļūt par ķēniņa znotu. 27 Bet tās dienas vēl nebija beigušās*, tad Dāvids cēlās un nogāja ar saviem vīriem, un nokāva no filistiešiem divi simti vīru. Dāvids atnesa viņu priekšādas, un tās ķēniņam tapa nodotas pilnā skaitā, ka viņš taptu ķēniņa znots. Tad Sauls viņam deva savu meitu Mihali par sievu. 28 Un Sauls redzēja un nomanīja, ka Tas KUNGS bija ar Dāvidu, un Mihale, Saula meita, viņu mīlēja. 29 Tad Sauls no Dāvida vēl vairāk bijās un Sauls ienīdēja Dāvidu, kamēr viņš dzīvoja. 30 Kad nu filistiešu lielkungi izgāja karot, tad notika, viņiem izejot, ka Dāvids bija gudrāks nekā visi Saula kalpi, tā ka viņa vārds kļuva ļoti cienīts.