Dāvids izglābj Keīlu no filistiešiem, bēg no Saula uz Zifas tuksnesi, caur Dievu izglābts

1 Tad Dāvidam teica un sacīja: "Redzi, filistieši karo pret Keīlu un aplaupa klonus." 2 Tad Dāvids vaicāja To KUNGU un sacīja: "Vai man būs iet un filistiešus sakaut?" Un Tas KUNGS sacīja uz Dāvidu: "Ej, jo tu filistiešus sakausi un izglābsi Keīlu." 3 Bet Dāvida vīri uz to sacīja: "Redzi, mēs bīstamies šeit Jūdā: kā mēs varētu iet uz Keīlu pret filistiešu karapulkiem?" 4 Tad Dāvids vaicāja atkal To KUNGU, un Tas KUNGS tam atbildēja un sacīja: "Celies, noej uz Keīlu, jo Es filistiešus nodošu tavā rokā." 5 Tad Dāvids nogāja ar saviem vīriem uz Keīlu un karoja pret filistiešiem, un aizdzina viņu lopus, un sakāva tos lielā kaušanā. Tā Dāvids atpestīja Keīlas iedzīvotājus. 6 Bet, kad Abjatars, Ahimeleha dēls, uz Keīlu bēga pie Dāvida, tad viņš nonāca ar efodu savā rokā. 7 Kad nu Saulam sacīja, ka Dāvids bija nācis uz Keīlu, tad Sauls sacīja: "Dievs to nodevis manā rokā, jo viņš ir ieslēgts, ka tas nācis pilsētā, kur aizšaujami vārti." 8 Tad Sauls sasauca ļaudis uz karu, ka tie noietu uz Keīlu, lai ar viņa vīriem aplenktu Dāvidu. 9 Kad nu Dāvids nomanīja, ka Sauls šo ļaunumu pret viņu slepeni bija apņēmies, tad viņš sacīja uz priesteri Abjataru: "Nes šurp efodu." 10 Un Dāvids sacīja: "Kungs, Israēla Dievs, Tavs kalps to dzirdējis, ka Sauls domā nākt uz Keīlu, lai pilsētu iznīcinātu manis dēļ. 11 Vai Keīlas namnieki mani nodos viņa rokā? Vai Sauls arī nāks lejā, kā Tavs kalps dzirdējis? Kungs, Israēla Dievs, saki to jel Savam kalpam." Tad Tas KUNGS sacīja: "Viņš nonāks lejā." 12 Un Dāvids sacīja: "Vai tad Keīlas namnieki mani un manus vīrus nodos Saula rokā?" Tad Tas KUNGS sacīja: "Nodos." 13 Tad Dāvids cēlās ar saviem vīriem, to bija ap seši simti, un tie izgāja no Keīlas un gāja, kur varēdami. Un, kad Saulam sacīja, ka Dāvids no Keīlas aizbēdzis, tad viņš palika neizgājis. 14 Un Dāvids mita tuksnesī nepieejamās vietās un palika kalnos Zifas tuksnesī. Un Sauls to meklēja vienmēr, bet Dievs to nedeva viņa rokā. 15 Un Dāvids redzēja, ka Sauls bija izgājis, lai meklētu viņa dzīvību; un Dāvids bija Zifas tuksneša silā. 16 Tad Jonatāns, Saula dēls, cēlās un gāja pie Dāvida silā un stiprināja viņa roku Dievā, 17 un sacīja uz to: "Nebīsties, jo mana tēva Saula roka tevi neatradīs, un tu tapsi Israēlam par ķēniņu, un es būšu otrais pie tevis, un to mans tēvs Sauls arī gan zina." 18 Un tie abi slēdza derību Tā KUNGA priekšā, un Dāvids palika silā, bet Jonatāns gāja uz savām mājām. *19 Tad Zifas ļaudis nogāja pie Saula uz Gibeju un sacīja: "Vai Dāvids neslēpjas pie mums silā nepieejamās vietās, uz Hakilas pakalna, kas tuksnesim pa labo roku? *20 Nu tad, ķēniņ, nāc tūdaļ pēc tava sirdsprāta, jo mums pienākas viņu nodot ķēniņa rokā." 21 Tad Sauls sacīja: "Svētīti jūs esat Tam KUNGAM, ka jūs par mani esat apžēlojušies. 22 Ejiet jel, ņemiet vēl vērā, skatieties un izlūkojiet viņa vietu, kur viņa pēdas būs un kas viņu tur ir redzējis; jo man ir sacīts, ka viņš ir ļoti gudrs. 23 Tāpēc pārskatiet un izlūkojiet visas malas, kur viņš slēpjas; tad nāciet atkal pie manis ar īstu vēsti, tad es jums iešu līdzi. Un, ja viņš šai zemē būs, tad es viņu vajāšu starp visiem tūkstošiem Jūdā." 24 Tad tie cēlās un nogāja uz Zifu Saulam pa priekšu. Bet Dāvids un viņa vīri turējās Maona tuksneša klajumā, pa labo roku tuksnesim. 25 Un Sauls ar saviem vīriem gāja viņu meklēt. Bet Dāvidam tika dota ziņa, un viņš nonāca no lielās klints un palika Maona tuksnesī. Kad nu Sauls to dzirdēja, tad viņš Dāvidam sekoja pa Maona tuksnesi. 26 Un Sauls gāja kalna vienā pusē un Dāvids ar saviem vīriem otrā kalna pusē. Tad Dāvids steidzās no Saula bēgt, bet Sauls ar saviem vīriem Dāvidu un viņa vīrus aplenca, gribēdams tos sagūstīt. 27 Bet viens vēstnesis nāca pie Saula, sacīdams: "Steidzies un ej, jo filistieši ir ielauzušies zemē!" 28 Un Sauls griezās atpakaļ no Dāvida vajāšanas un gāja pret filistiešiem; tāpēc šī vieta top nosaukta Sela-Hamahlekotu (šķiršanās akmens). 29 Un Dāvids aizgāja no turienes un palika En-Gedī nepieejamās vietās.