Amālēkieši izposta un aplaupa Ciklagu. Dāvids atņem tiem visu laupījumu

1 Un notika, kad Dāvids ar saviem vīriem trešajā dienā nāca uz Ciklagu, tad amālēkieši no dienvidiem bija ielauzušies Ciklagā un Ciklagu sakāvuši, un ar uguni nodedzinājuši. 2 Un tie no turienes bija aizveduši gūstā sievas un mazus un lielus, tie nevienu nebija nokāvuši, bet aizveduši un gājuši savu ceļu. 3 Un Dāvids ar saviem vīriem nāca pie tās pilsētas, un, redzi, tā bija nodedzināta ar uguni, un viņu sievas un viņu dēli, un viņu meitas bija aizvestas gūstā. 4 Tad Dāvids ar vīriem, kas bija pie viņa, pacēla savu balsi un raudāja, kamēr tiem vairs nebija spēka raudāt. 5 Arī Dāvida abas sievas, jezreēliete Ahinoama un karmeliete Abīgaila, Nābala sieva, bija aizvestas. 6 Un Dāvidam bija ļoti bail, jo ļaudis to gribēja nomētāt akmeņiem, jo visiem ļaudīm sirds ēdās, ikvienam par saviem dēliem un par savām meitām. Bet Dāvids stiprinājās iekš Tā KUNGA, sava Dieva. 7 Un Dāvids sacīja uz priesteri Abjataru, Ahimeleha dēlu: "Dod jel šurp efodu!" Un Abjatars nesa efodu pie Dāvida. 8 Tad Dāvids vaicāja To KUNGU, sacīdams: "Vai man būs to sirotāju pulku vajāt, vai es tos panākšu?" Un Viņš tam sacīja: "Dzenies, tu tos panāksi un patiesi atpestīsi." 9 Tad Dāvids nogāja ar seši simti vīriem, kas bija pie viņa, un, kad tie nāca pie Besoras upes, tad tur citi apstājās. 10 Un Dāvids tos vajāja ar četri simti vīriem, bet divi simti vīru palika tur stāvot, tie bija piekusuši, ka nevarēja iet pāri Besoras upei. 11 Un tie atrada vienu ēģiptieti laukā, to viņi atveda pie Dāvida un deva tam maizes, un viņš ēda, un deva tam ūdeni dzert, 12 un viņi deva tam vienu šķēli vīģu raušu un divus rozīņu raušus. Un viņš ēda, un viņa gars atkal atgriezās viņā, jo viņš nebija maizes ēdis, nedz ūdens dzēris trīs dienas un trīs naktis. 13 Tad Dāvids uz to sacīja: "Kas tu esi, un no kurienes tu esi?" Tad tas sacīja: "Esmu ēģiptiešu puisis, viena amālēkieša kalps, un mans kungs mani atstājis, tāpēc ka es pirms trim dienām paliku slims. 14 Mēs bijām ielauzušies uz dienvidiem pie krētiešiem un Jūdā un uz dienvidiem pie Kāleba, un Ciklagu ar uguni esam nodedzinājuši." 15 Tad Dāvids uz to sacīja: "Vai tu gribi mani aizvest pie šā sirotāju pulka?" Un tas sacīja: "Zvērē man pie Dieva, ka tu mani negribi nokaut, nedz nodot mana kunga rokā, tad es tevi pie šā sirotāju pulka aizvedīšu." 16 Un viņš to aizveda. Un, redzi, tie gulēja izklīduši pa visu klajumu, ēda un dzēra, un dejoja par visu lielo laupījumu, ko tie bija paņēmuši no filistiešu un Jūdu zemes. 17 Un Dāvids tos kāva no krēslas* līdz nākamās dienas vakaram, un neviens no tiem neizspruka, kā vien četri simti jaunu vīru, kas uz kamieļiem jāšus aizbēga. 18 Tā Dāvids izglāba visu, ko amālēkieši bija paņēmuši, un Dāvids izglāba arī savas abas sievas. 19 Un no tiem netrūka neviena, ne maza, ne liela, ne dēla, ne meitas, ne no laupījuma, ne no visa, ko tie tiem bija paņēmuši; visu Dāvids atveda atpakaļ. 20 Un Dāvids ņēma visas avis un vēršus, un tie šos lopus dzina Dāvida priekšā un sacīja: "Šis ir Dāvida laupījums." 21 Kad nu Dāvids nāca pie divi simti vīriem, kas bija piekusuši, ka Dāvidam nevarēja sekot, un tāpēc bija atstāti pie Besoras upes, tad tie Dāvidam un tiem ļaudīm, kas bija pie viņa, izgāja pretī. Un Dāvids piestājās pie tiem ļaudīm un vaicāja pēc viņu labklāšanās. 22 Tad visi netiklie un negantie ļaudis to vīru starpā, kas ar Dāvidu bija gājuši, atbildēja un sacīja: "Tāpēc ka tie mums nav nākuši līdzi, tad mēs tiem arī nekā nedosim no laupījuma, ko esam glābuši, kā vien ikkatram savu sievu un savas bērnus; tos lai tie ņem un iet." 23 Bet Dāvids sacīja: "Tā jums, mani brāļi, nebūs darīt ar to, ko Tas KUNGS mums ir devis, jo Viņš mūs ir pasargājis, un sirotāju pulku, kas pret mums nāca, ir nodevis mūsu rokā. 24 Kas jūs šinī lietā varētu klausīt? Jo, kāda daļa ir tiem, kas gājuši kaujā, tāda pati daļa būs arī šiem, kas pie mantām palikuši, tiem kopā būs dalīties." *25 Un tas kopš tās dienas joprojām tā ir palicis, jo viņš to par likumu un tiesu ir iecēlis Israēlā līdz šai dienai. 26 Kad nu Dāvids uz Ciklagu nāca, tad viņš no laupījuma Jūdas vecajiem, saviem draugiem, sūtīja un sacīja: "Redz, še jums ir dāvanas no Tā KUNGA ienaidnieku laupījuma." 27 (Proti) tiem Bētelē un tiem Rāmatā uz dienvidiem, un tiem, Jatirā, 28 un tiem Aroērā un tiem Sifmotā un Eštemoā, 29 un tiem Rakalā un tiem, kas bija jerahmeēliešu pilsētās, un tiem, kas keniešu pilsētās dzīvoja, 30 un tiem Hormā, un tiem Horašanā, un tiem Atakā, 31 tiem Hebronā, un visām vietām, kur Dāvids bija gājis un nācis, viņš un viņa vīri.