Jonatāns uzvar filistiešus un gandrīz dabū nāvi no sava tēva

1 Un notika - kādā dienā Jonatāns, Saula dēls, sacīja uz savu puisi, kas nesa viņa bruņas: "Nāc, iesim pāri uz filistiešu sardzi, kas viņā pusē." Un viņš to savam tēvam nesacīja. 2 Bet Sauls palika Gibejas galā zem granātkoka Migronā, un ļaužu, kas bija pie viņa, bija ap seši simti vīru. *3 Un Ahija, Ahituba dēls, - tas bija Ihaboda brālis, - tas Pinhasa dēls, tas Ēļa dēls, kas bija Tā KUNGA priesteris Šīlo, - nēsāja efodu; bet ļaudis nezināja, ka Jonatāns bija aizgājis. *4 Bet tur ceļa šaurumā, kur Jonatānam bija jāiet cauri uz filistiešu sardzi, bija divas asas klintis, viena šai pusē, otra viņā pusē, un vienas vārds bija Bocecs un otras vārds bija Sene. 5 Vienas gals cēlās uz ziemeļiem pret Mihmasu un otras - uz dienasvidiem pret Gibeju. 6 Un Jonatāns sacīja uz puisi, kas nesa viņa bruņas: "Nāc, ejam pāri uz šo neapgraizīto ļaužu sardzi, varbūt Tas KUNGS mums palīdzēs, jo Tam KUNGAM nav grūti atpestīt, vai ar daudz, vai ar maz." *7 Tad viņa bruņu nesējs uz to sacīja: "Dari visu, kas tavā sirdī; ej tik, redzi, es iešu tev līdzi pēc tava prāta." 8 Tad Jonatāns sacīja: "Redzi, iesim pāri pie tiem vīriem un parādīsimies viņiem. 9 Ja tie uz mums sacīs: stāviet, tiekāms mēs pie jums tiksim, tad paliksim stāvot savā vietā un nekāpsim augšā pie viņiem. 10 Bet, ja tie sacīs: nāciet augšā pie mums, - tad kāpsim augšā, jo Tas KUNGS tos ir devis mūsu rokā, un tas mums būs par zīmi." 11 Kad nu tie abi parādījās filistiešu sardzes vīriem, tad filistieši sacīja: "Redzi, ebreji nāk ārā no alām, kur tie bija paslēpušies." *12 Un sardzes vīri sauca Jonatānam un viņa bruņu nesējam un sacīja: "Nāciet pie mums augšā, mēs jums ko teiksim." Tad Jonatāns uz savu bruņu nesēju sacīja: "Seko man, jo Tas KUNGS tos ir nodevis Israēla rokās." 13 Un Jonatāns uzrāpās ar rokām un kājām, un viņa bruņu nesējs viņam sekoja. Un tie krita Jonatāna priekšā, un viņa bruņu nesējs, viņam sekojot, tos kāva. 14 Šinī pirmajā kaušanā Jonatāns un viņa bruņu nesējs nokāva ap divdesmit vīru uz pusbirzuma* vietas 15 Un tur izbailes cēlās nometnē, uz lauka un starp ļaudīm, arī sardze un sirotāji pat drebēja, un zeme trīcēja, un tās bija izbailes no Dieva. 16 Kad nu Saula sargi Benjamīna Gibejā redzēja, ka tas pulks izšķīda un izklīda šurp un turp, 17 tad Sauls sacīja uz ļaudīm, kas bija pie viņa: "Skaitiet jel un redziet, kas no mums ir aizgājis." Tad tie skaitīja, un, redzi, Jonatāna un viņa bruņu nesēja nebija. 18 Tad Sauls sacīja uz Ahiju: "Atnes šurp Dieva šķirstu!" - jo Dieva šķirsts tolaik bija pie Israēla bērniem. 19 Un, kamēr Sauls vēl runāja uz priesteri, troksnis filistiešu nometnē auga un vairojās. Un Sauls sacīja uz priesteri: "Apturi savu roku!" 20 Tad Sauls un visi ļaudis, kas bija pie viņa, sasaucās un gāja cīnīties, un, redzi, tur bija zobens pret zobenu un bija liels troksnis. 21 Un ebreji, kas līdz šim bija bijuši pie filistiešiem nometnē un tiem bija līdzi nākuši, tie arīdzan pārgāja pie Israēla, kas bija pie Saula un pie Jonatāna. 22 Un visi Israēla vīri, kas bija paslēpušies uz Efraima kalniem, kad tie dzirdēja filistiešus bēgam, arī sekoja tiem cīnīdamies. *23 Tā Tas KUNGS tanī dienā atbrīvoja Israēlu, un kauja stiepās līdz Bet-Avenai. 24 Un Israēla vīri nogura tanī dienā, un Sauls ļaudīm piekodināja, sacīdams: "Nolādēts tas vīrs, kas maizi ēdīs, pirms nāk vakars un es nebūšu atriebies saviem ienaidniekiem." Un neviens no tiem ļaudīm maizes neēda. 25 Un visi ļaudis iegāja mežā, un tur bija medus uz lauka. 26 Un kad ļaudis iegāja mežā, redzi, tur tecēja medus. Bet neviens nelika savu roku pie mutes, jo ļaudis bijās no zvēresta*. 27 Bet Jonatāns to nebija dzirdējis, ka viņa tēvs ļaudis ar zvērestu bija apdraudējis, un viņš izstiepa sava zižļa galu, kas bija viņa rokā, un iemērca to medū un cēla savu roku atkal pie mutes, tad viņa acis tapa skaidras. 28 Tad viens no ļaudīm ieminējās un sacīja: "Tavs tēvs ļaudis ar zvērestu gauži apdraudējis, sacīdams: nolādēts lai ir tas vīrs, kas šodien ko ēd! - Un tā ļaudis nogurst." 29 Tad Jonatāns sacīja: "Mans tēvs visu zemi ir nomocījis*; redziet jel, kā manas acis kļuvušas skaidras, kad es mazliet no šī medus esmu nobaudījis. 30 Cik vairāk, kad tie ļaudis būtu ēstin ēduši no savu ienaidnieku laupījuma, ko tie atraduši; bet nu filistiešu sakaušana nav bijusi tik liela." 31 Taču tai dienā tie filistiešus kāva no Mihmasas līdz Ajalonai, un ļaudis bija ļoti noguruši. 32 Tad ļaudis taisījās uz laupīšanu un ņēma avis un vēršus, un teļus, un kāva tos uz zemes, un ļaudis tos ēda ar asinīm. *33 Tad Saulam to teica un sacīja: "Redzi, ļaudis apgrēkojās pret To KUNGU, asinis ēzdami." Un tas sacīja: "Jūs noziedzāties; atveliet man tagad šurp vienu lielu akmeni." 34 Un Sauls sacīja: "Izejiet šurp un turp starp ļaudīm un sakiet tiem: atvediet pie manis ikviens savu vērsi un ikviens savu avi un nokaujiet tos šeit, un ēdiet, un neapgrēkojieties pret To KUNGU, ēzdami ar asinīm." Tad visi ļaudis naktī atveda ikviens savu vērsi ar savu roku un tos tur nokāva. 35 Tad Sauls Tam KUNGAM uztaisīja vienu altāri. Šis bija pirmais altāris, ko viņš Tam KUNGAM cēla. 36 Un Sauls sacīja: "Dzīsimies pēc filistiešiem pa nakti un aplaupīsim tos, līdz kamēr gaisma aust, un neatlicināsim no tiem neviena." Tie sacīja: "Dari visu, kas tavām acīm patīk." Bet priesteris sacīja: "Tuvojamies šeit Dievam!" 37 Tad Sauls vaicāja Dievu: "Vai man dzīties pakaļ filistiešiem? Vai Tu tos nodosi Israēla rokā?" Bet Viņš tai dienā tam neatbildēja. *38 Tad Sauls sacīja: "Nāciet šurp, visi ļaužu virsnieki, un izmeklējiet un raugiet, pie kā grēks ir noticis šodien. 39 Jo tik tiešām, kā Tas KUNGS dzīvo, kas Israēlu atpestījis, jebšu tas būtu pie mana dēla Jonatāna, tad tam tiešām būs mirt." Un neviens no visiem ļaudīm tam neatbildēja. 40 Un atkal tas sacīja uz visu Israēlu: "Jums būs stāvēt vienā pusē, un es un mans dēls Jonatāns stāvēsim otrā pusē." Tad ļaudis sacīja uz Saulu: "Dari, kā tev patīk." 41 Tad Sauls sacīja uz To KUNGU, Israēla Dievu: "Parādi taisnību!" Tad Jonatāns un Sauls tapa iezīmēti, bet ļaudis izgāja bez vainas. 42 Tad Sauls sacīja: "Metiet par mani un par manu dēlu Jonatānu." Tad Jonatāns tapa iezīmēts. 43 Un Sauls sacīja uz Jonatānu: "Saki man, ko tu esi darījis?" Tad Jonatāns viņam teica un sacīja: "Es tikai mazliet medus esmu baudījis ar sava zižļa galu, kas bija manā rokā; redzi, man nu jāmirst!" 44 Tad Sauls sacīja: "Lai Dievs man šā un tā dara, Jonatān, - tev tiešām jāmirst!" *45 Tad ļaudis sacīja uz Saulu: "Vai Jonatānam būs mirt, kas šo lielo glābšanu Israēlā padarījis? Nebūt ne! Tik tiešām, kā Tas KUNGS dzīvo, ne matam no viņa galvas nebūs zemē krist, jo viņš to šodien ir izdarījis ar Dievu." Tā ļaudis Jonatānu izpestīja, ka tam nebija jāmirst. 46 Un Sauls no filistiešiem atstājās un griezās atpakaļ, un filistieši gāja atkal uz savu vietu. 47 Bet Sauls bija ņēmis valdību pār Israēlu un karoja visapkārt ar visiem saviem ienaidniekiem, arī pret Moābu un pret Amona bērniem, un pret Edomu, un pret Cobas ķēniņiem, un pret filistiešiem,; un visiem, kurp viņš vērsās, viņš lika sajust savu bardzību. 48 Un viņš parādīja spēku un sakāva amālēkiešus un atbrīvoja Israēlu no viņu laupītāju rokas. *49 Un Saula dēli bija Jonatāns, Išvijs un Malhišus, un viņa abu meitu vārdi bija: pirmdzimtās vārds bija Merabe un jaunākās vārds bija Mihale. *50 Un Saula sievas vārds bija Ahinoame, Ahimaāca meita; un viņa kara virsnieka vārds bija Abners, Nera, Saula tēva brāļa, dēls. 51 Un Kīšs, Saula tēvs, un Ners, Abnera tēvs, bija Abiēļa dēli. *52 Un karš bija briesmīgs pret filistiešiem, kamēr Sauls dzīvoja. Un, kad Sauls redzēja kādu stipru un varenu vīru, tad viņš to ņēma pie sevis.