Dāvids pie Ahiša, filistiešu ķēniņa, Ciklagā

1 Un Dāvids domāja savā sirdī: man taču kādā dienā pienāks gals no Saula rokas; man labuma nav, ja es glābtin neglābjos uz filistiešu zemi, lai Sauls mitējas mani joprojām meklēt visās Israēla robežās; tā es no viņa rokas izglābšos. 2 Tad Dāvids cēlās un gāja ar seši simti vīriem, kas bija pie viņa, pie Ahiša, Maoha dēla, Gatas ķēniņa. 3 Un Dāvids palika pie Ahiša Gatā, pats un viņa vīri, ikkatrs ar savu namu, Dāvids ar savām abām sievām, jezreēlieti Ahinoamu un karmelieti Abīgailu, Nābala sievu. 4 Kad nu Saulam sacīja, ka Dāvids aizbēdzis uz Gatu, tad viņš to vairs nemeklēja. 5 Un Dāvids sacīja uz Ahišu: "Ja es žēlastību esmu atradis tavās acīs, tad lai man dod vietu vienā lauku pilsētā, ka es tur dzīvoju; jo kāpēc tavam kalpam ķēniņa pilsētā pie tevis būs dzīvot?" 6 Tad Ahišs viņam tai dienā deva Ciklagu. Tāpēc Ciklaga Jūdas ķēniņiem pieder līdz šai dienai. 7 Un laiks, ko Dāvids nodzīvoja filistiešu zemē, bija viens gads un četri mēneši. 8 Un Dāvids cēlās ar saviem vīriem un uzbruka gešuriešiem un geraziešiem, un amālēkiešiem, jo tie kopš agrākiem laikiem bija tās zemes iedzīvotāji līdz Šūrai un Ēģiptes zemei. *9 Un Dāvids kāva to zemi un neatstāja dzīvus ne vīrus, ne sievas un paņēma avis un vēršus, un ēzeļus, un kamieļus, un drēbes, un griezās atpakaļ un nāca pie Ahiša. 10 Kad nu Ahišs sacīja: "Kur jūs šodien esat ielauzušies?" - tad Dāvids sacīja: "Uz dienvidiem Jūdā, un uz dienvidiem pie jerahmeēliešiem, un uz dienvidiem pie keniešiem." 11 Un Dāvids ne vīrus, ne sievas neatstāja dzīvus, lai tie netiktu uz Gatu; jo viņš sacīja: "Lai nenes vēsti par mums, sacīdami: tā Dāvids mums ir darījis." Un tāds bija viņa darbs, cik ilgi tas filistiešu zemē dzīvoja. 12 Un Ahišs ticēja Dāvidam un domāja: viņš sevi smirdošu darījis savu Israēla ļaužu priekšā, tāpēc viņš man mūžam būs par kalpu.