Sauls meklē padomu pie zīlnieces; Samuēls viņam parādās

1 Tanīs dienās notika, ka filistieši savus pulkus sapulcināja uz karu, lai karotu ar Israēlu. Tad Ahišs sacīja uz Dāvidu: "Tev būs zināt, ka tev līdz ar mani jāiet karā, gan tev, gan taviem vīriem." 2 Tad Dāvids sacīja uz Ahišu: "Tad tu gan manīsi, ko tavs kalps darīs." Un Ahišs sacīja uz Dāvidu: "Tāpēc es tevi iecelšu par savas galvas sargu mūžam." 3 Un Samuēls jau bija nomiris, un viss Israēls viņu bija apraudājis un viņu bija apglabājuši Rāmatā, viņa pilsētā. Un Sauls zīlniekus un burvjus bija izdzinis no zemes. *4 Tā nu filistieši sapulcējās un nāca, un apmetās Šunemā, un Sauls sapulcēja visu Israēlu, un tie apmetās Gilboā. 5 Kad nu Sauls filistiešu nometni redzēja, tad viņš nobijās un viņa sirds ļoti drebēja. 6 Un Sauls vaicāja To KUNGU, bet Tas KUNGS tam neatbildēja ne ar sapņiem, ne ar urīmu*, ne ar praviešiem. *7 Tad Sauls sacīja uz saviem kalpiem: "Meklējiet man vienu sievu, kam zīlnieka gars, ka es pie tās eju un to vaicāju." Un viņa kalpi uz to sacīja: "Redz, En-Dorā ir viena sieva, tai ir zīlnieka gars." 8 Un Sauls pārģērba savas drēbes un uzvilka citas. Un viņš gāja ar diviem vīriem, un nāca pie tās sievas naktī un sacīja: "Zīlē man, lūdzama, caur zīlnieka garu un izsauc man to, ko es tev sacīšu." 9 Tad tā sieva uz to sacīja: "Redzi, tu zini, ko Sauls ir darījis, ka tas zīlniekus un burvjus no zemes ir izdeldējis. Kāpēc tu tad manai dvēselei valgus liec, lai mani nomaitātu?" *10 Bet Sauls viņai zvērēja pie Tā KUNGA un sacīja: "Tik tiešām, ka Tas KUNGS dzīvo, tev par to lietu nekāds sods nebūs." 11 Tad sieva sacīja: "Ko man tev būs izsaukt?" Un tas sacīja: "Izsauc man Samuēlu." 12 Kad nu sieva redzēja Samuēlu, tad tā iebrēcās ar stipru balsi un teica uz Saulu un sacīja: "Kāpēc tu mani esi pievīlis? Tu esi Sauls!" 13 Un ķēniņš uz to sacīja: "Nebīsties! Bet ko tu redzi?" Tā sieva sacīja uz Saulu: "Es redzu it kā dievu* no zemes uzkāpjam." 14 Un viņš uz to sacīja: "Kāds ir viņa izskats?" Un viņa sacīja: "Tur uzkāpj vecs vīrs, ietinies apmetnī." Tad Sauls manīja, ka tas bija Samuēls, un viņš nometās uz sava vaiga pie zemes un zemojās. *15 Un Samuēls sacīja uz Saulu: "Kāpēc tu mani neliec mierā un man esi licis nākt augšā?" Tad Sauls sacīja: "Man ir ļoti bail, jo filistieši karo pret mani, un Dievs no manis ir atstājies un man vairs neatbild, nedz ar praviešiem, nedz ar sapņiem; tad es tevi esmu aicinājis, lai tu dotu man padomu, ko man būs darīt." 16 Tad Samuēls sacīja: "Kāpēc tad tu mani vaicā, kad Tas KUNGS no tevis atstājies un tev palicis par ienaidnieku? *17 Jo Tas KUNGS tev ir darījis, ko Viņš caur mani runājis, un Tas KUNGS to valstību no tavas rokas ir izrāvis un devis Dāvidam, tavam tuvākam. *18 Tā kā tu Tā KUNGA balsi neesi klausījis un neesi darījis pēc Viņa bargām dusmām pret Amālēku, tādēļ Tas KUNGS tev šodien tā dara. 19 Un Tas KUNGS Israēlu līdz ar tevi nodos filistiešu rokā, jo rīt tu ar saviem dēliem būsi pie manis. Un Tas KUNGS Israēla karaspēku dos filistiešu rokā." 20 Tad Sauls piepeši nokrita garšļaukus pie zemes un ļoti izbijās par Samuēla vārdiem; jo viņam nebija spēka, tādēļ ka visu dienu un nakti nebija ēdis. 21 Tad tā sieva nāca pie Saula un redzēja, ka viņš bija ļoti izbijies, un uz viņu sacīja: "Redzi, tava kalpone tavai balsij ir klausījusi, un es savu dzīvību savā rokā esmu likusi un tavam vārdam paklausījusi, ko tu uz mani esi runājis. 22 Tad klausi nu arī tu, lūdzams, savas kalpones balsi, un es tev celšu priekšā kādu kumosu maizes, un ēd, tad tev atkal būs spēks, ka tu vari iet savu ceļu." 23 Bet viņš liedzās un sacīja: "Es negribu ēst," bet viņa kalpi un tā sieva to piespieda, ka tas viņu balsij paklausīja. Un viņš cēlās augšā no zemes un apsēdās uz gultu. 24 Un sievai bija barots teļš sētā, un viņa steidzās un to nokāva, un ņēma miltus, un tos mīcīja, un cepa neraudzētas karašas. 25 Un viņa to cēla priekšā Saulam un viņa kalpiem, un tie ēda un cēlās, un aizgāja tai pašā naktī.