Ahišs Dāvidu sūta atpakaļ

1 Tad filistieši visus savus pulkus bija sapulcinājuši Afekā, un Israēls apmetās pie Jezreēles akas. 2 Un filistiešu lielkungi tur gāja ar simtiem un tūkstošiem, bet Dāvids un viņa vīri gāja ar Ahišu no aizmugures. 3 Tad filistiešu lielkungi sacīja: "Ko šie ebreji (te dara)?" Un Ahišs sacīja uz filistiešu lielkungiem: "Vai šis nav Dāvids, Saula, Israēla ķēniņa, kalps, kas šīs dienas un šos gadus pie manis bijis, un es nekādas vainas pie tā neesmu atradis kopš tās dienas, kad viņš tur ir atkritis, līdz šai dienai?" 4 Bet filistiešu lielkungi apskaitās par viņu un uz viņu sacīja: "Lai šis vīrs griežas atpakaļ un lai iet atpakaļ uz savu vietu, ko tu viņam esi devis; lai viņš neiet karā mums līdzi, ka viņš mums nekļūst par pretinieku pašā kaušanā. Jo kā šis savam kungam labāk varētu patikt, ja ne ar šo vīru galvām? *5 Vai šis nav Dāvids, par ko tie dejojot un dziedot sacīja: Sauls ir kāvis tūkstošus, bet Dāvids desmit tūkstošus?" *6 Tad Ahišs aicināja Dāvidu un uz to sacīja: "Tik tiešām, kā Tas KUNGS dzīvo, tu esi taisns vīrs un tava iziešana un ieiešana pie manis nometnē man labi patīk, jo es pie tevis neesmu ļauna atradis no dienas, kad tu pie manis atnāci, līdz šai dienai, bet lielkungiem tu neesi patīkams. 7 Tad nu griezies atpakaļ un ej ar mieru, ka tu nedari ļauna filistiešu lielkungu acu priekšā." 8 Tad Dāvids sacīja uz Ahišu: "Ko es esmu darījis un ko tu pie sava kalpa esi atradis no dienas, kad es tavā priekšā bijis, līdz šai dienai, ka man nu nebūs iet un cīnīties pret sava kunga, tā ķēniņa, ienaidniekiem?" 9 Tad Ahišs atbildēja un sacīja uz Dāvidu: "Es gan zinu, tiešām tu manām acīm esi patīkams, kā viens Dieva eņģelis. Bet filistiešu lielkungi saka: lai viņš neiet karā mums līdzi. 10 Tad celies rītā agri ar sava kunga kalpiem, kas tev līdzi nākuši; celieties rītā agri, kad gaisma būs aususi, un ejiet." 11 Tad Dāvids cēlās agri ar saviem vīriem, lai no rīta ietu atpakaļ uz filistiešu zemi. Bet filistieši cēlās uz Jezreēlu.