Filistieši kauj Israēla bērnus un paņem derības šķirstu; abu Ēļa dēlu un paša gals

1 Un Samuēls sludināja visam Israēlam Dieva Vārdu. Un Israēls izgāja uz karu pret filistiešiem un apmetās pie Eben-Ēceras. Un filistieši apmetās pie Afekas. 2 Un filistieši taisījās Israēlam pretī, un kauja vairojās un izpletās, un Israēls no filistiešiem tapa sakauts, un tie kaušanā uz lauka nokāva līdz četri tūkstoši vīru. 3 Un ļaudis nāca nometnē, un Israēla vecaji sacīja: "Kāpēc Tas KUNGS mūs šodien kāvis filistiešu priekšā? Ņemsim pie sevis Tā KUNGA derības šķirstu no Šīlo, ka Viņš nāk mūsu vidū un mūs izglābj no mūsu ienaidnieku rokas." 4 Tad ļaudis sūtīja uz Šīlo un atveda no turienes Tā KUNGA Cebaota derības šķirstu, (Tā KUNGA), kas sēž pār ķerubiem, un tur, pie Dieva derības šķirsta, bija klāt abi Ēļa dēli, Hofnus un Pinhas. *5 Kad nu Tā KUNGA derības šķirsts nāca nometnē, tad viss Israēls gavilēja ar lielu gavilēšanu, tā ka zeme drebēja*. 6 Un, kad filistieši gavilēšanu dzirdēja, tad tie sacīja: "Kas tā par lielu gavilēšanas skaņu ebreju nometnē?" Tad tie saprata, ka Tā KUNGA šķirsts ir nonācis nometnē. 7 Un filistieši bijās un sacīja: "Dievs nonācis nometnē." Un tie sacīja: "Bēdas, mums! Jo līdz šim tā nav noticis. 8 Bēdas, mums! Kas mūs izpestīs no šo vareno dievu rokas? Šie ir tie dievi, kas ēģiptiešus situši ar visādām mocībām tuksnesī. 9 Esiet stipri un turieties kā vīri, jūs filistieši, ka jums ebrejiem nav jākalpo tā, kā tie jums kalpojuši. Turieties kā vīri un kaujieties!" 10 Tad filistieši kāvās un Israēls tapa sakauts un bēga ikviens uz savu mājokli. Un tur notika varen liela kaušana, jo no Israēla krita trīsdesmit tūkstoši kājnieku. *11 Un Dieva šķirsts tika atņemts un abi Ēļa dēli, Hofnus un Pinhas, nomira. 12 Tad viens benjamīnietis aizskrēja no tā karapulka un nāca tai dienā uz Šīlo ar saplēstām drēbēm un zemi uz galvas. 13 Un, tam nākot, redzi, Ēlis sēdēja uz krēsla ceļmalā skatīdamies, jo viņa sirds trīcēja Dieva šķirsta dēļ. Kad nu vīrs nonāca pilsētā un to stāstīja, tad visa pilsēta brēca. 14 Un, kad Ēlis dzirdēja brēkšanas balsi, tad viņš sacīja: "Kas tas par troksni?" Tad vīrs pasteidzās un nāca, un to pateica Ēlim. 15 Ēlis bija deviņdesmit astoņus gadus vecs, un viņa acis jau bija aptumšojušās un nevarēja vairs redzēt. 16 Un vīrs sacīja uz Ēli: "Es esmu nācis no karapulka un šodien aizbēdzis no karapulka." Tad viņš sacīja: "Kā tur iet, mans dēls?" 17 Un vēstnesis atbildēja un sacīja: "Israēls ir bēdzis filistiešu priekšā, un liela kaušana ļaudīm notikusi, arī tavi abi dēli, Hofnus un Pinhas, miruši. Un Dieva šķirsts ir atņemts." 18 Un notika, kad viņš Dieva šķirstu pieminēja, tad Ēlis krita no krēsla atpakaļ pie vārtiem un lauza savu sprandu, un nomira, jo vīrs bija vecs un smags; un viņš Israēlu bija tiesājis četrdesmit gadus. 19 Un viņa vedekla, Pinhasa sieva, bija grūta un gaidībās. Un, kad viņa dzirdēja vēsti, ka Dieva šķirsts bija atņemts un viņas vīratēvs nomiris līdz ar viņas vīru, tad viņa locījās un dzemdēja, jo viņai uzbruka sāpes. 20 Un, viņai mirstot, tās sievas, kas viņai klāt stāvēja, sacīja: "Nebīsties, jo tu dēlu esi dzemdējusi." Bet viņa neatbildēja un neņēma to pie sirds. 21 Un viņa puisēnu nosauca par Ihabodu, sacīdama: "Godība ir atņemta nost no Israēla," - tādēļ ka Dieva šķirsts bija atņemts, un sava vīratēva un vīra dēļ. 22 Un viņa sacīja: "Godība ir atņemta nost no Israēla, jo Dieva šķirsts ir atņemts."