Rute ar Naomiju no Moāba zemes iet uz Bētlemi

1 Tanīs dienās, kad soģi valdīja, zemē bija bads. Un kāds vīrs no Bētlemes Jūdā nogāja dzīvot* Moāba klajumos ar savu sievu un saviem diviem dēliem. 2 Un šā vīra vārds bija Elimelehs un viņa sievas vārds Naomija un viņa abu dēlu vārdi Mahlons un Kiljons, efrātieši no Jūda Bētlemes, un tie nāca Moāba klajumos un tur palika. 3 Un Elimelehs, Naomijas vīrs, nomira, un viņa palika viena ar saviem abiem dēliem; tie sev ņēma moābiešu sievas - pirmās vārds bija Orpa un otras vārds Rute. 4 Un tie tur palika kādus desmit gadus. 5 Tad arī šie abi, Mahlons un Kiljons, nomira. Un sieva palika viena pēc saviem diviem dēliem un pēc sava vīra. 6 Un viņa cēlās ar savām vedeklām un griezās atpakaļ no Moāba klajumiem. Jo tā bija dzirdējusi Moāba zemē, ka Tas KUNGS savus ļaudis piemeklējis un viņiem devis maizi. 7 Tāpēc viņa aizgāja no vietas, kur tā bija, un viņas abas vedeklas ar viņu. Un, kad viņa pa ceļu gāja, lai ietu uz Jūdas zemi, 8 tad Naomija sacīja uz savām abām vedeklām: "Ejiet, atgriezieties ikviena savas mātes namā! Lai Tas KUNGS žēlastību pie jums dara, kā jūs esat darījušas aizgājušiem un man. 9 Lai Tas KUNGS jums dod, ka jūs dusu atrodat, ikviena sava vīra namā." Un viņa tās skūpstīja. Tad tās pacēla savu balsi un raudāja. 10 Un tās sacīja uz viņu: "Mēs gribam tev iet līdzi pie taviem ļaudīm." 11 Bet Naomija sacīja: "Griezieties atpakaļ, manas meitas, kāpēc jums iet man līdzi? Vai tad man vēl dēli varētu būt manā klēpī, kas jums varētu būt par vīriem? 12 Griezieties atpakaļ, manas meitas, ejiet, jo es esmu par vecu, lai ietu pie vīra. Kad es tā sacītu, man vēl ir cerība, un, ja man šinī naktī vīrs gadītos un es dēlus dzemdētu, 13 vai tad jūs gaidītu, kamēr tie uzaugtu? Vai tad jūs ieslēgtos un pie vīra neietu? Ne tā, manas meitas, man iet daudz grūtāk nekā jums*, jo Tā KUNGA roka pret mani pavērsusies." 14 Tad tās pacēla savu balsi un raudāja atkal, un Orpa skūpstīja savu vīramāti, bet Rute palika pie viņas. 15 Tad tā sacīja: "Redzi, tava vīra brāļa sieva atgriezusies pie saviem ļaudīm un pie sava dieva; seko arī tu sava vīra brāļa sievai." 16 Bet Rute sacīja: "Nespied mani tevi atstāt un no tevis aiziet. Jo, kurp tu iesi, arī es iešu, un, kur tu mitīsi, tur arī es mitīšu. Tavi ļaudis ir mani ļaudis, un tavs Dievs ir mans Dievs; 17 kur tu mirsi, tur es miršu un tur gribu tapt apgabāta. Lai Tas KUNGS man dara tā un vēl vairāk, nāve vien mani un tevi šķirs." 18 Kad nu viņa redzēja, ka tā bija stipri apņēmusies viņai iet līdzi, tad viņa mitējās to atrunāt. 19 Un abas gāja, kamēr nonāca Bētlemē. Un notika, kad viņas Bētlemē nonāca, tad visa pilsēta sacēlās dēļ tām, un tie sacīja: "Vai šī nav Naomija?" 20 Bet viņa uz tām sacīja: "Nesauciet mani par Naomiju (jaukā), sauciet mani par Māru (rūgtā), jo Tas Visvarenais man piesūtījis lielu sirds rūgtumu. 21 Pilna es aizgāju, bet tukšai Tas KUNGS man licis atgriezties; kāpēc jūs mani sauksiet Naomija, kad tomēr Tas KUNGS pret mani liecību devis un Tas Visvarenais mani apbēdinājis?" 22 Tā Naomija un viņas vedekla, moabiete Rute, līdz ar viņu atgriezās no Moāba, un tās nonāca Bētlemē ap miežu pļaujamo laiku.