Kā Benjamīna cilts atkal ceļas; benjamīnieši Šīlo ar varu ņem sievas

1 Bet Israēla vīri Micpā bija zvērējuši, sacīdami: "Neviens no mums lai nedod benjamīniešiem savu meitu par sievu." 2 Tad ļaudis nāca uz Bēteli un tur palika līdz vakaram Dieva priekšā un pacēla savas balsis un gauži raudāja raudādami, 3 un tie sacīja: "Ak Kungs, Tu Israēla Dievs! Kāpēc tas ir noticis Israēlā, ka šodien Israēls par vienu cilti ir kļuvis mazāks?" 4 Nākamajā* dienā ļaudis cēlās agri un tur uztaisīja altāri, un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus. 5 Un Israēla bērni sacīja: "Kurš tas ir, kas no visām Israēla ciltīm nav atnācis draudzes sapulcē pie Tā KUNGA?" Jo bija ar lielu zvērestu noteikts: "Ikviens, kas neatnāks pie Tā KUNGA Micpā, tas lai tiek nokauts." 6 Un Israēla bērniem bija žēl par Benjamīnu, savu brāli, un tie sacīja: "Šodien viena cilts no Israēla ir izdeldēta. 7 Ko mēs tiem darīsim, ka tie atlikušie dabū sievas? Jo mēs pie Tā KUNGA esam zvērējuši, ka tiem no savām meitām nevienu negribam dot par sievu." 8 Un tie sacīja: "Vai kāds nav no Israēla ciltīm, kas nav atnācis pie Tā KUNGA uz Micpu?" Un, redzi, no Jabešas-Gileādā neviens nebija nometnē nācis draudzes sapulcē. 9 Jo ļaudis tika saskaitīti, un, redzi, tur nebija neviena no tiem, kas Jabešas-Gileādā dzīvoja. 10 Tad draudze uz turieni sūtīja divpadsmit tūkstošus vīru no stiprākajiem un tiem pavēlēja, un sacīja: "Ejiet un kaujiet tos, kas Jabešas-Gileādā dzīvo, ar zobena asmeni līdz ar sievām un bērniņiem. 11 Bet šī ir tā lieta, ko jums būs darīt: visus no vīriešu kārtas un visas sievas, kas pie vīra gulējušas, jums būs izdeldēt." 12 Un tie atrada starp iedzīvotājiem Jabešas-Gileādā četri simti meitas, jaunavas, kas vīru nebija atzinušas, nedz pie vīriem gulējušas un tās veda uz nometni Šīlo, kas ir Kanaāna zemē. 13 Tad visa draudze nosūtīja un runāja uz Benjamīna bērniem, kas bija pie Rimmonas klints, un tiem lika pasludināt mieru. 14 Tā tanī laikā benjamīnieši griezās atpakaļ; un tie viņiem deva sievas, ko tie bija dzīvas pametuši no Jabešas sievām Gileādā, bet tur viņiem nepietika, 15 Tad ļaudīm bija žēl par Benjamīnu, ka Tas KUNGS plaisu bija darījis Israēla ciltīs. 16 Un draudzes vecaji sacīja: "Ko mēs darīsim, ka atlikušie sievas dabū? Jo sievas no Benjamīna ir izdeldētas." 17 Tad tie sacīja: "Benjamīniešu zemes daļu pienākas iemantot tiem, kas izglābušies, lai neviena Israēla cilts netop izdeldēta. 18 Bet mēs tiem no savām meitām sievas nevaram dot, jo Israēla bērni ir apzvērējušies, sacīdami: Nolādēts lai ir, kas benjamīniešiem dod sievu." 19 Un tie sacīja: "Redzi, Tā KUNGA svētki ik gadus ir Šīlo, Bētelei pret ziemeļa pusi, pret rītiem ceļam, kas iet no Bēteles uz Šehemu, un uz dienvidiem no Lebonas." 20 Un tie pavēlēja Benjamīna bērniem un sacīja: "Ejiet un paslēpieties vīna kalnos. 21 Un skatieties, un, redzi, kad Šīlo meitas diedamas ar stabulēm iznāks, tad izejiet jūs no vīna kalniem un sagrābiet ikviens sev sievu no Šīlo meitām, un noejiet uz Benjamīna zemi. 22 Un, kad viņu tēvi vai viņu brāļi nāks mūsu priekšā tiesāties, tad mēs uz tiem sacīsim: Atvēliet mums tās, jo mēs ikvienam sievu ar karošanu neesam dabūjuši; jo jūs viņiem tās neesat devuši; tad jums tagad būtu vaina." 23 Un Benjamīna bērni darīja tā un ņēma sievas pēc sava skaita no tām, kas tur dejoja; tās tie laupīja un aizgāja, un atgriezās uz savām mājām, un uztaisīja pilsētas, un dzīvoja tajās. 24 Un Israēla bērni tanī laikā no turienes cēlās ikviens pie savas cilts un pie saviem radiem un izgāja no turienes ikviens uz savām mājām. 25 Tanīs dienās ķēniņa nebija Israēlā; ikviens darīja, kā tam patika.