Deboras un Baraka slavas dziesma

1 Tad Debora un Baraks, Abinoama, dēls, tai dienā dziedāja un sacīja: 2 "Ka Israēla varenie spēcīgi rādījušies, ka ļaudis labprātīgi cēlušies, svētiet* To KUNGU! 3 Klausieties, ķēniņi, ņemiet vērā, lielie kungi! Tam KUNGAM es dziedāšu, Tam KUNGAM, Israēla Dievam, es dziedāšu dziesmas. 4 Kungs, kad Tu izgāji no Seīra un atnāci no Edoma lauka, tad zeme drebēja un debesis pilēja, un padebeši pilēja ar ūdeni. *5 Kalni izkusa Tā KUNGA priekšā, pats Sinaja Tā KUNGA, Israēla Dieva, priekšā. *6 Šamgara, Anata dēla, dienās, Jaēles dienās ceļi bija klusi un ceļa ļaudis gāja aplinkus. *7 Klusi bija ciemi Israēlā, tie bija klusi, kamēr es, Debora, cēlos, kamēr es cēlos, māte Israēlā. 8 Jaunus dievus izredzējās, tad radās karš vārtos. Vai gan redzēja bruņas, vai šķēpus pie četrdesmit tūkstošiem Israēlā? *9 Mana sirds pieder Israēla valdniekiem, ļaudīm, kas labprātīgi cēlušies. Slavējiet To KUNGU! 10 Kas jājat uz baltām ēzeļmātēm, kas sēžat tiesas tērpā*, kas staigājat pa ceļu, dziediet! 11 Kur strēlnieku balss skanēja pie ūdens akām, tur slavē Tā KUNGA taisnos darbus, taisnos darbus pie Viņa ciemiem Israēlā. Tad Tā KUNGA ļaudis pārgāja savos vārtos. 12 Mosties, mosties, Debora! Mosties, mosties, dziedi dziesmu! Celies, Barak, un ved savus gūstītos, Abinoama dēls. 13 Tad nonāca atlikums no tautas varenajiem; Tas KUNGS nonāca man līdzi starp spēcīgajiem. 14 No Efraima tie, kam sakne ir Amālēkā, aiz tevis Benjamīns starp taviem ļaudīm; no Mahīra valdnieki nāca un no Zebulona, kas tur vadoņa zizli.**15 Un Jisāšhara virsnieki bija ar Deboru, un Jisāšhars kā Baraks, viņš tika lejā sūtīts ielejā savām kājām. Rūbena ciltīs bija liela sirds prātošana. 16 Kāpēc tu paliki starp laidariem, lai dzirdētu svilpšanu pie ganāmpulka? Tu šķīries Rūben, (turēdams) augstas sirds domas.*17 Gileāds palika viņpus Jardānas, un kāpēc Dans mīt pie laivām? Ašers sēž jūrmalā un paliek savos līčos. *18 Zebulons, tā ir tauta, kas savu dvēseli nodod nāvē, un Naftalis arīdzan augstos klajumos. 19 Ķēniņi nāca, tie karoja, tad Kanaāna ķēniņi karoja pie Taānakas, pie Meģidus ūdeņiem; naudas peļņu tie nedabūja. 20 No debesīm karoja, zvaigznes no saviem ceļiem karoja pret Siseru. 21 Kišonas upe viņus aizrāva, tā veclaiku upe, Kišonas upe. Celies, mana dvēsele, ar spēku! 22 Rībēt rībēja zem zirgu kājām jājot, viņu varenajiem jājot. 23 Lādiet Merosu, saka Tā KUNGA eņģelis, lādiet lādēdami viņa iedzīvotājus, tāpēc ka tie nav nākuši palīgā Tam KUNGAM, palīgā Tam KUNGAM ar stiprajiem. 24 Svētīta pār sievām lai ir Jaēle, kenieša Hebera sieva, svētīta pār sievām teltīs. 25 Ūdeni tas prasīja, tā deva pienu; dārgā kausā tā atnesa krējumu*. 26 Savu roku tā izstiepa pēc naglas, un savu labo roku pēc strādnieku vesera un sita Siseram, sašķēla viņa galvu, satrieca un izurba viņa deniņus. 27 Zem viņas kājām tas locījās, krita zemē, gulēja; zem viņas kājām tas locījās, krita; tur, kur locījās, tas gāzās un bija pagalam. 28 Pa logu skatījās Sisera māte un kliedza caur skadriņiem: kāpēc viņa rati kavējas, ka tie nenāk? Kāpēc viņa zirgu soļi tik lēni? 29 Gudrās no viņas cienīgām tai atbild, un arī viņa pati atbild uz saviem vārdiem: 30 Vai tad tie neatradīs un neizdalīs laupījumu, vienu, divas sievietes uz vīra galvu, raibas drēbes Siseram par laupījumu, raibas rakstītas drēbes par laupījumu, raibu drēbi, abpusēji izrakstītas raibas drēbes ap kaklu par laupījumu. 31 Tā lai, Kungs, iet bojā visi Tavi ienaidnieki! Bet, kas Viņu mīl, lai ir kā saule, kas uzlec savā spēkā." - Un zemei bija miers četrdesmit gadus.