Gibejas iedzīvotāju briesmīgais grēks

1 Un tanīs dienās ķēniņa nebija Israēlā. Un kāds levīts dzīvoja* aiz Efraima kalniem, tas sev ņēma blakussievu no Bētlemes Jūdā. 2 Bet viņa blakussieva, pie viņa būdama, dzina maucību un aizgāja no viņa uz sava tēva namu Bētlemē Jūdā un tur sabija kādu laiku, četrus mēnešus. 3 Tad viņas vīrs cēlās un gāja viņai pakaļ, ka tas mīlīgi ar viņu runātu un viņu vestu atpakaļ, un viņam līdzi bija viņa puisis un pāris ēzeļu; un viņa to ieveda sava tēva namā, un, kad jaunās sievietes tēvs viņu redzēja, tad viņš līksmojās viņam pretī (iedams). 4 Un viņa sievastēvs*, jaunās sievietes tēvs, viņu aizturēja, ka tas trīs dienas palika pie viņa, un tie ēda un dzēra un palika tur pa nakti. 5 Un ceturtajā dienā tie steidzās agri un cēlās, lai ietu projām. Tad sievietes tēvs sacīja uz savu znotu: "Stiprini savu sirdi ar kādu maizes kumosu, un tad jūs varat iet." 6 Tad tie apsēdās un ēda un dzēra abi kopā, un jaunās sievietes tēvs sacīja uz vīru: "Dari, lūdzams, tā un paliec pa nakti, un lai tava sirds līksmojas." 7 Bet, kad vīrs cēlās, lai ietu projām, viņa sievastēvs to ļoti turēja, ka tam bija jāgriežas atpakaļ un tur jāpaliek pa nakti. 8 Kad viņš piektajā dienā no rīta taisījās aiziet, tad sievietes tēvs sacīja: "Stiprini jel savu sirdi." Un tie kavējās, līdz kamēr vakars metās, un tie abi ēda kopā. 9 Tad vīrs cēlās, lai aizietu, viņš un viņa blakussieva, un viņa puisis. Bet viņa sievastēvs*, jaunās sievietes tēvs, uz viņu sacīja: "Redzi jel, šī diena jau līdz vakaram ir pavadīta, paliec jel pa nakti; redzi, šī diena beidzas, paliec pa nakti šeit un lai tava sirds līksmojas; rīt agri dodieties savā ceļā uz savu mājokli." 10 Bet vīrs negribēja palikt pa nakti un cēlās un aizgāja, un nonāca iepretī Jebusai, tā ir Jeruzāleme, viņš un pāris apkrautu ēzeļu, un viņa blakussieva ar viņu. 11 Kad tie bija pie Jebusas, tad bija jau pavakars, un puisis sacīja uz savu kungu: "Nāc, lūdzams, ieiesim šinī jebusiešu pilsētā un paliksim tur pa nakti." 12 Bet viņa kungs uz viņu sacīja: "Mēs negribam nogriezties uz svešu pilsētu, kas nav no Israēla bērniem, bet gribam aiziet līdz Gibejai." 13 Tad viņš sacīja uz savu puisi: "Nāc, ka mēs tiekam uz vienu no šīm vietām un vai Gibejā, vai Rāmā paliekam pa nakti." 14 Tā tie gāja tālāk un devās ceļā, un saule tiem norietēja, esot tuvu pie Gibejas, kas pieder Benjamīnam. 15 Un tie pagriezās uz turieni, ka tie nonāktu Gibejā un paliktu pa nakti. Un, kad viņš tur iegāja, tad viņš apsēdās kādā pilsētas ielā, jo tur nebija neviena, kas tiem savā namā gribēja dot naktsmājas. 16 Un, redzi, kāds vecs vīrs nāca vakarā no sava darba no tīrumā, un šis vīrs arīdzan bija no Efraima kalniem, bet piemita Gibejā; bet tās vietas ļaudis bija benjamīnieši. 17 Kad vecais vīrs pacēla savas acis, tad viņš šo ceļinieku* ieraudzīja pilsētas ielā un sacīja: "Uz kurieni tu ej? Un no kurienes tu nāc?" 18 Un tas uz viņu sacīja: "Mēs no Bētlemes Jūdā ejam aiz Efraima kalniem, no kurienes es arī esmu, un es biju aizgājis uz Bētlemi Jūdā, un es eju uz Tā KUNGA namu, un neviena nav, kas man mājvietu dotu savā namā. 19 Un tomēr salmi un ēdamais mums ir mūsu ēzeļiem, arī maize un vīns man un tavai kalponei, un puisim, kas ir pie taviem kalpiem; mums nekā netrūkst." 20 Tad vecais vīrs sacīja: "Miers lai ar tevi! Viss, kā tev trūkst, ir man, tikai nepaliec pa nakti uz ielas." 21 Un viņš to veda savā namā un deva ēzeļiem ēdamo. Kad tie bija mazgājuši savas kājas, tad tie ēda un dzēra. 22 Kad tie savu sirdi atspirdzināja, redzi, tad pilsētas vīri, bezdievīgi ļaudis, apstāja namu un klaudzināja pie durvīm. Un tie sacīja uz veco vīru, nama saimnieku: "Izved vīru, kas nācis tavā namā, ka mēs to atzīstam." *23 Un vīrs, nama saimnieks, pie tiem izgāja un uz tiem sacīja: "Ne tā, mani brāļi, nedariet, lūdzami, tādu grēku; kad šis vīrs manā namā ir ienācis, nedariet šo trakumu. 24 Redzi, man ir viena meita, jaunava, un viņam blakussieva, tās es jums gribu izvest, ka jūs tās piesmejat un tām darāt, kā jums patīk, bet šim vīram nedarāt tādu trakumu." 25 Bet vīri to negribēja klausīt; tad vīrs sagrāba savu blakussievu un to izveda pie viņiem ārā, un viņi to atzina un piesmēja cauru nakti līdz rītam, un atlaida, kad gaisma ausa. 26 Un šī sieva nāca ap rīta laiku un nokrita pie zemes tā vīra nama durvju priekšā, kur bija viņas kungs, un bija tur līdz pat gaismai. 27 Kad viņas kungs no rīta cēlās un atvēra nama durvis, un izgāja, lai dotos savā ceļā, redzi, tad viņa blakussieva gulēja nama durvju priekšā un viņas rokas uz sliekšņa. 28 Un viņš uz to sacīja: "Celies, ejam projām." Bet tā neatbildēja. Tad vīrs to uzcēla uz sava ēzeļa un cēlās, un gāja uz savām mājām. 29 Kad viņš nonāca savā namā, tad viņš ņēma nazi un sagrāba savu blakussievu, un to sakapāja ar viņas kauliem divpadsmit daļās, un to izsūtīja uz visām Israēla robežām. 30 Un ikviens, kas to redzēja, tas sacīja: "Tāda lieta kā šī nav notikusi, nedz redzēta, kamēr Israēla bērni no Ēģiptes zemes izgājuši, līdz šai dienai. Tad nu jūs ņemiet to vērā, dodiet padomu un runājiet."