Gideons vajā ienaidniekus, noķer divus ķēniņus, soda Sukotu un Penuēlu, ieceļ lieku Dieva kalpošanu. Gideona bērni un miršana

1 Un Efraima vīri sacīja uz viņu: "Kas tas ir, ko tu mums esi darījis, ka tu mūs neesi aicinājis pret midiāniešiem karot?" Un tie ar viņu stipri bārās. 2 Tad viņš uz tiem sacīja: "Ko tad es esmu salīdzinājumā ar jums? Vai Efraima salasas* nav labākas nekā Abiēzera savākums*. 3 Dievs Midiāna valdniekus Orebu un Zeēbu nodevis jūsu rokās. Ko tad es esmu varējis izdarīt salīdzinājumā ar jums?" Tad viņu dusmas pret to aprima, viņam šo vārdu runājot. 4 Un Gideons nāca pie Jardānas un gāja pāri ar trīs simti vīriem, kas pie viņa bija, piekusuši no vajāšanas. 5 Un viņš sacīja uz Sukotas vīriem: "Dodiet jel kādus maizes klaipus ļaudīm, kas man līdzi, jo tie ir piekusuši; un es vajāju Zebu un Calmunu, Midiāna ķēniņus." 6 Tad Sukotas virsnieki sacīja: "Vai tad Zebus un Calmuna dūres jau ir tavā rokā, ka mums tavam karaspēkam būs maizi dot?" 7 Tad Gideons sacīja: "Tādēļ, ja Tas KUNGS Zebu un Calmunu dos manā rokā, tad es jūsu miesas kapāšu ar tuksneša ērkšķiem un ar dadžiem." 8 Un viņš gāja no turienes uz Penuēlu un runāja uz tiem tāpat; tad Penuēlas vīri viņam atbildēja, kā Sukotas vīri bija atbildējuši. 9 Un viņš arī ar Penuēlas vīriem runāja, sacīdams: "Kad es ar mieru griezīšos atpakaļ, tad es šo torni noārdīšu." 10 Bet Zeba un Calmuns bija Karkorā, un viņu karaspēki pie viņiem, kādi piecpadsmit tūkstoši, kas vien bija atlikuši no visa austrumu bērnu karaspēka, jo simts divdesmit tūkstoši vīru, zobena nesēju, bija gājuši bojā. 11 Un Gideons gāja pa telts ļaužu ceļu pret rītiem no Nobas un Jogbehas, un sakāva karaspēku, jo karaspēks tur gulēja it droši. 12 Un Zeba un Calmuns bēga, bet viņš tiem sekoja un sagūstīja abus midiāniešu ķēniņus, Zebu un Calmunu, un izbiedēja visu karaspēku. 13 Tad Gideons, Joasa dēls, griezās atpakaļ no karošanas, pirms uzlēca saule. 14 Un viņš sagūstīja vienu puisi no Sukotas vīriem un to izvaicāja; un tas viņam uzrakstīja Sukotas virsniekus un tās vecajus, septiņdesmit septiņus vīrus. 15 Tad viņš nāca pie Sukotas vīriem un sacīja: "Lūk šeit ir Zeba un Calmuns, kādēļ jūs mani esat apsmējuši, sacīdami: vai tad Zeba un Calmuna dūres jau ir tavā rokā, ka mums taviem piekusušajiem vīriem būs maizi dot?" 16 Un viņš ņēma pilsētas vecajus un tuksneša ērkšķus un dadžus un pārmācīja Sukotas vīrus. 17 Un Penuēlas torni viņš noārdīja un nokāva pilsētas ļaudis. 18 Un viņš sacīja uz Zebu un Calmunu: "Kas tie bija par vīriem, ko jūs Tāborā nokāvāt?" Un tie sacīja: "Tie bija tādi kā tu, visi tādā vaigā, kā ķēniņa bērni." 19 Un viņš sacīja: "Tie bija mani brāļi, manas mātes dēli; tik tiešām, ka Tas KUNGS dzīvo, ja jūs tos būtu atstājuši dzīvus, es jūs nenokautu." 20 Un viņš sacīja uz Jeteru, savu pirmdzimto: "Celies, nokauj tos!" Bet zēns neizvilka savu zobenu, jo viņš bijās, tāpēc ka vēl bija jauns. 21 Tad Zeba un Calmuna sacīja: "Celies pats un sit mūs, jo, kāds vīrs, tāds spēks." Tad Gideons cēlās un nokāva Zebu un Calmunu un paņēma sprādzes, kas bija ap viņu kamieļu kakliem. *22 Un Israēla vīri sacīja uz Gideonu: "Valdi pār mums, tu un tavs dēls, un tava dēla dēls, tāpēc ka tu mūs esi atpestījis no Midiāna rokas." 23 Bet Gideons uz tiem sacīja: "Es negribu pār jums valdīt, nedz mans dēls pār jums valdīs; Tas KUNGS pār jums valdīs." 24 Un Gideons uz tiem sacīja: "Es no jums ko prasīšu: dodiet man ikviens vienu auskaru no sava laupījuma." Jo tiem bija zelta auskari, tāpēc ka tie bija ismaēlieši. 25 Un tie sacīja: "Mēs dosim." Un tie izklāja drēbi un meta uz to ikkatrs vienu auskaru no sava laupījuma. 26 Un zelta auskaru svars, ko viņš bija prasījis, bija tūkstoš septiņi simti zelta šekeļu, bez sprādzēm un kaklarotām, un purpura drēbēm, kas midiāniešu ķēniņiem bija mugurā, un bez kakla ķēdēm, kas bija ap viņu kamieļu kakliem. 27 Un Gideons no tā taisīja efodu un to nolika Ofrā, savā pilsētā, un viss Israēls tur maukoja* ar to, un tas Gideonam un viņa namam kļuva par slazda valgu. 28 Tā midiānieši tika pazemoti Israēla bērnu priekšā un nepacēla vairs savu galvu. Un zemei bija miers četrdesmit gadus, kamēr Gideons dzīvoja. 29 Un Jerub-Baāls, Joasa dēls, nogāja un dzīvoja savā namā. 30 Un Gideonam bija septiņdesmit dēli, kas no viņa gurniem nākuši, jo viņam bija daudz sievu. 31 Un viņa blakussieva, kas bija Šehemā, arīdzan viņam dzemdēja dēlu, un viņš nosauca to vārdā: Abīmelehs. 32 Un Gideons, Joasa dēls, nomira labā vecumā un tapa aprakts sava tēva Joasa kapā, abiēzeriešu Ofrā. 33 Un, kad Gideons bija nomiris, tad Israēla bērni novērsās un maukoja baāliem un iecēla Baāl-Berītu sev par dievu. 34 Un Israēla bērni nepieminēja To KUNGU, savu Dievu, kas tos bija izglābis no visu ienaidnieku rokas visapkārt. 35 Un tie nedarīja žēlastību pie Jerub-Baāla, tas ir, Gideona, nama, pēc visa tā labuma, ko viņš bija darījis Israēlam.