Danieši paņem no Mihas nama elku un uzceļ to Laišā, kur bija apmetušies

1 Tanīs dienās Israēlā nebija ķēniņa, un tanīs dienās daniešu cilts meklēja sev mantojuma vietu, kur varētu dzīvot, jo viņai nekāds mantojums starp Israēla ciltīm nebija piešķirts līdz tai dienai. *2 Tad Dana bērni no saviem radiem sūtīja kādus piecus vīrus, no savējiem, kas bija stipri, no Coras un Eštaolas, zemi izlūkot un pārmeklēt, un tie uz viņiem sacīja: "Ejiet, pārmeklējiet zemi." Un tie nonāca Efraima kalnos līdz Mihas namam un palika turpat pa nakti. 3 Un tur pie Mihas nama būdami viņi pazina jaunekļa levīta balsi un nogriezās uz turieni, un sacīja uz to: "Kas tevi šeit atvedis? Un ko tu šeit dari? Un kas tev šeit ir?" 4 Un tas uz viņiem sacīja: "Tā un tā man Miha darījis un mani saderējis, un es viņam esmu par priesteri." 5 Tad tie uz viņu sacīja: "Vaicā jel Dievam, ka mēs zinātu*, vai mūsu ceļš labi izdosies, ko ejam?" 6 Un priesteris uz tiem sacīja: "Ejiet ar mieru! Jūsu ceļš, ko ejat, ir taisns Tā KUNGA priekšā." 7 Tad tie pieci vīri aizgāja un nonāca Laišā un ieraudzīja ļaudis tajā droši dzīvojam, pēc sidoniešu ieraduma mierīgi un droši, un tai zemē nebija neviena valdītāja, kas kādas lietas dēļ kādu apbēdinātu; un tie bija arī tālu no sidoniešiem, un tiem nebija nekādas darīšanas ne ar vienu cilvēku. 8 Un tie nāca pie saviem brāļiem uz Coru un Eštaoli, un viņu brāļi uz tiem sacīja: "Ko jūs sakāt?" 9 Tad tie sacīja: "Celsimies un iesim pret tiem, jo mēs zemi esam izlūkojuši, un, redzi, tā ir ļoti laba. Un jūs vēl esat klusu? Neesiet kūtri iet, ka nākat un ieņemat šo zemi. 10 Kad jūs dosieties, tad jūs nonāksiet pie drošiem ļaudīm, un tai zemei ir plašas robežas; jo Dievs to nodevis jūsu rokās, vietu, kur nekāda trūkuma nav nekādā lietā, kas ir virs zemes." 11 Tad no turienes, no daniešu radiem, no Coras un Eštaolas, aizgāja seši simti apbruņotu karavīru. 12 Un tie cēlās un apmetās Kirjat-Jearimā Jūdā; tādēļ to vietu nosauca par Dana nometni līdz šai dienai; redzi, tas ir aiz Kirjat-Jearimas. *13 Un no turienes tie gāja uz Efraima kalniem un nonāca pie Mihas nama. 14 Tad tie pieci vīri, kas bija gājuši Laišas zemi izlūkot, sacīja uz saviem brāļiem: "Vai jūs zināt, ka šinī namā ir efods un elka dievi, un izgriezts tēls, un lieta bilde? Tad nu jums pašiem jāzina, kas jādara." 15 Un tie nogriezās uz turieni un gāja levīta jaunekļa namā, pie Mihas nama, un to sveicināja mīlīgi. 16 Bet seši simti vīru, kas bija no Dana bērniem, apbruņoti ar kara rīkiem, stāvēja pie vārtiem. 17 Bet pieci vīri, kas bija gājuši zemi izlūkot, nāca uz turieni un paņēma izgriezto tēlu un efodu, un elka dievus, un lieto bildi, un priesteris stāvēja pie vārtiem ar seši simti apbruņotiem vīriem. 18 Kad tie iegāja Mihas namā un paņēma izgriezto tēlu un efodu, un elka dievus, un lieto bildi, tad priesteris uz tiem sacīja: 19 "Ko jūs darāt?" Un tie uz viņu sacīja: "Klusu, turi muti un nāc mums līdzi, un esi mums par tēvu un par priesteri. Vai tad tev labāk viena vienīga vīra namā būt par priesteri nekā pie vienas cilts un vienas dzimtas Israēlā?" 20 Tad tas priesterim bija pa prātam, un viņš ņēma efodu un elka dievus, un izgriezto tēlu un gāja līdzi ļaužu vidū. 21 Un viņi pagriezās un aizgāja, un laida sev pa priekšu bērniņus un ganāmo pulku, un savas dārgās lietas. 22 Kad tie tālu no Mihas nama bija aizgājuši, tad tika sasaukti vīri, kas bija namos pie Mihas nama, un tie panāca Dana bērnus. 23 Un uzsauca Dana bērniem, bet šie pagriezās un sacīja uz Mihu: "Kas tev ir, ka tu savus ļaudis esi sasaucis?" 24 Tad viņš sacīja: "Jūs manus dievus, ko es esmu taisījis, esat atņēmuši līdz ar priesteri un esat aizgājuši; kas tad man vēl ir? Un jūs sakāt uz mani: kas tev kait?" 25 Bet Dana bērni uz viņu sacīja: "Lai tava balss pie mums netop dzirdēta, ka ļauni vīri pār tevi nenāk un tu nezaudē savu dzīvību līdz ar sava nama dzīvību." 26 Tā Dana bērni aizgāja pa savu ceļu. Un, kad Miha redzēja, ka tie ir stiprāki nekā viņš, tad viņš pagriezās uz savu namu. 27 Bet tie paņēma to, ko Miha bija taisījis, un priesteri, kas viņam bija, un gāja uz Laišu pie ļaudīm, kas mierīgi un droši dzīvoja, un tos apkāva ar zobena asmeni, un pilsētu sadedzināja ar uguni. 28 Un nebija neviena, kas tos būtu izglābis, jo tā bija tālu no Sidonas, un tiem nebija nekādas darīšanas ne ar vienu, un pilsēta stāvēja ielejā, kas ir pie Bet-Rehobas. Un tie uztaisīja pilsētu no jauna un dzīvoja tur. 29 Un tie nosauca pilsētu vārdā Dana, pēc sava tēva Dana vārda, kas Israēlam bija dzimis, lai gan pilsētas vārds iepriekš bija Laiša. 30 Un Dana bērni tur uzcēla sev izgriezto tēlu, un Manases dēla Geršona dēls Jonatāns un viņa dēli bija priesteri daniešu ciltī līdz dienai, kad tās zemes ļaudis tapa aizvesti. *31 Tā tie sev uzcēla Mihas izgriezto tēlu, ko tas bija taisījis, kamēr Dieva nams bija Šīlo.