1 Muitos já se dedicaram a elaborar um relato dos fatos que se cumpriram entre nós,
2 conforme nos foram transmitidos por aqueles que desde o início foram testemunhas oculares e servos da palavra.
3 Eu mesmo investiguei tudo cuidadosamente, desde o começo, e decidi escrever-te um relato ordenado, ó excelentíssimo Teófilo,
4 para que tenhas a certeza das coisas que te foram ensinadas.
5 No tempo de Herodes, rei da Judéia, havia um sacerdote chamado Zacarias, que pertencia ao grupo sacerdotal de Abias; Isabel, sua mulher, também era descendente de Arão.
6 Ambos eram justos aos olhos de Deus, obedecendo de modo irrepreensível a todos os mandamentos e preceitos do Senhor.
7 Mas eles não tinham filhos, porque Isabel era estéril; e ambos eram de idade avançada.
8 Certa vez, estando de serviço o seu grupo, Zacarias estava servindo como sacerdote diante de Deus.
9 Ele foi escolhido por sorteio, de acordo com o costume do sacerdócio, para entrar no santuário do Senhor e oferecer incenso.
10 Chegando a hora de oferecer incenso, o povo todo estava orando do lado de fora.
11 Então um anjo do Senhor apareceu a Zacarias, à direita do altar do incenso.
12 Quando Zacarias o viu, perturbou-se e foi dominado pelo medo.
13 Mas o anjo lhe disse: "Não tenha medo, Zacarias; sua oração foi ouvida. Isabel, sua mulher, lhe dará um filho, e você lhe dará o nome de João.
14 Ele será motivo de prazer e de alegria para você, e muitos se alegrarão por causa do nascimento dele,
15 pois será grande aos olhos do Senhor. Ele nunca tomará vinho nem bebida fermentada, e será cheio do Espírito Santo desde antes do seu nascimento.
16 Fará retornar muitos dentre o povo de Israel ao Senhor, o seu Deus.
17 E irá adiante do Senhor, no espírito e no poder de Elias, para fazer voltar o coração dos pais a seus filhos e os desobedientes à sabedoria dos justos, para deixar um povo preparado para o Senhor".
18 Zacarias perguntou ao anjo: "Como posso ter certeza disso? Sou velho, e minha mulher é de idade avançada".
19 O anjo respondeu: "Sou Gabriel, o que está sempre na presença de Deus. Fui enviado para lhe transmitir estas boas novas.
20 Agora você ficará mudo. Não poderá falar até o dia em que isso acontecer, porque não acreditou em minhas palavras, que se cumprirão no tempo oportuno".
21 Enquanto isso, o povo esperava por Zacarias, estranhando sua demora no santuário.
22 Quando saiu, não conseguia falar nada; o povo percebeu então que ele tivera uma visão no santuário. Zacarias fazia sinais para eles, mas permanecia mudo.
23 Quando se completou seu período de serviço, ele voltou para casa.
24 Depois disso, Isabel, sua mulher, engravidou e durante cinco meses não saiu de casa.
25 E ela dizia: "Isto é obra do Senhor fez! Agora ele olhou para mim com favor, para desfazer a minha humilhação perante o povo. "
26 No sexto mês Deus enviou o anjo Gabriel a Nazaré, cidade da Galiléia,
27 a uma virgem prometida em casamento a certo homem chamado José, descendente de Davi. O nome da virgem era Maria.
28 O anjo, aproximando-se dela, disse: "Alegre-se, agraciada! O Senhor está com você! "
29 Maria ficou perturbada com essas palavras, pensando no que poderia significar esta saudação.
30 Mas o anjo lhe disse: "Não tenha medo, Maria; você foi agraciada por Deus!
31 Você ficará grávida e dará à luz um filho, e lhe porá o nome de Jesus.
32 Ele será grande e será chamado Filho do Altíssimo. O Senhor Deus lhe dará o trono de seu pai Davi,
33 e ele reinará para sempre sobre o povo de Jacó; seu Reino jamais terá fim".
34 Perguntou Maria ao anjo: "Como acontecerá isso, se sou virgem? "
35 O anjo respondeu: "O Espírito Santo virá sobre você, e o poder do Altíssimo a cobrirá com a sua sombra. Assim, aquele que há de nascer será chamado santo, Filho de Deus.
36 Também Isabel, sua parenta, terá um filho na velhice; aquela que diziam ser estéril já está em seu sexto mês de gestação.
37 Pois nada é impossível para Deus".
38 Respondeu Maria: "Sou serva do Senhor; que aconteça comigo conforme a tua palavra". Então o anjo a deixou.
39 Naqueles dias, Maria preparou-se e foi depressa para a uma cidade da região montanhosa da Judéia,
40 onde entrou na casa de Zacarias e saudou Isabel.
41 Quando Isabel ouviu a saudação de Maria, o bebê agitou-se em seu ventre, e Isabel ficou cheia do Espírito Santo.
42 Em alta voz exclamou: "Bendita é você entre as mulheres, e bendito é o filho que você dará à luz!
43 Mas por que sou tão agraciada, a ponto de me visitar a mãe do meu Senhor?
44 Logo que a sua saudação chegou aos meus ouvidos, o bebê que está em meu ventre agitou-se de alegria.
45 Feliz é aquela que creu que se cumprirá aquilo que o Senhor lhe disse! "
46 Então disse Maria: "Minha alma engrandece ao Senhor
47 e o meu espírito se alegra em Deus, meu Salvador,
48 pois atentou para a humildade da sua serva. De agora em diante, todas as gerações me chamarão bem-aventurada,
49 pois o Poderoso fez grandes coisas em meu favor; santo é o seu nome.
50 A sua misericórdia estende-se aos que o temem, de geração em geração.
51 Ele realizou poderosos feitos com seu braço; dispersou os que são soberbos no mais íntimo do coração.
52 Derrubou governantes dos seus tronos, mas exaltou os humildes.
53 Encheu de coisas boas os famintos, mas despediu de mãos vazias os ricos.
54 Ajudou a seu servo Israel, lembrando-se da sua misericórdia
55 para com Abraão e seus descendentes para sempre, como dissera aos nossos antepassados".
56 Maria ficou com Isabel cerca de três meses e depois voltou para casa.
57 Ao se completar o tempo de Isabel dar à luz, ela teve um filho.
58 Seus vizinhos e parentes ouviram falar da grande misericórdia que o Senhor lhe havia demonstrado e se alegraram com ela.
59 No oitavo dia foram circuncidar o menino e queriam dar-lhe o nome do pai, Zacarias;
60 mas sua mãe tomou a palavra e disse: "Não! Ele será chamado João".
61 Disseram-lhe: "Você não há nenhum parente com esse nome".
62 Então fizeram sinais ao pai do menino, para saber como queria que a criança se chamasse.
63 Ele pediu uma tabuinha e, para admiração de todos, escreveu: "O nome dele é João".
64 Imediatamente sua boca se abriu, sua língua se soltou e ele começou a falar, louvando a Deus.
65 Todos os vizinhos ficaram cheios de temor, e por toda a região montanhosa da Judéia se falava sobre essas coisas.
66 Todos os que ouviam falar disso se perguntavam: "O que vai ser este menino? " Pois a mão do Senhor estava com ele.
67 Seu pai, Zacarias, foi cheio do Espírito Santo e profetizou:
68 "Louvado seja o Senhor, o Deus de Israel, porque visitou e redimiu o seu povo.
69 Ele promoveu poderosa salvação para nós, na linhagem do seu servo Davi,
70 ( como falara pelos seus santos profetas, na antigüidade ),
71 salvando-nos dos nossos inimigos e da mão de todos os que nos odeiam,
72 para mostrar sua misericórdia aos nossos antepassados e lembrar sua santa aliança,
73 o juramento que fez ao nosso pai Abraão:
74 resgatar-nos da mão dos nossos inimigos para servi-lo sem medo,
75 em santidade e justiça, diante dele todos os nossos dias.
76 E você, menino, será chamado profeta do Altíssimo, pois irá adiante do Senhor, para lhe preparar o caminho,
77 para dar ao seu povo o conhecimento da salvação, mediante o perdão dos seus pecados,
78 por causa das ternas misericórdias de nosso Deus, pelas quais do alto nos visitará o sol nascente
79 para brilhar sobre aqueles que estão vivendo nas trevas e na sombra da morte, e guiar nossos pés no caminho da paz".
80 E o menino crescia e se fortalecia no espírito; e viveu no deserto, até aparecer publicamente a Israel.
1 Jau daudzi mēģinājuši uzrakstīt nostāstus par notikumiem, kas risinājušies mūsu vidū.
2 Kā tos mums notēlojuši tie, kas sākumā paši redzējuši un bijuši vārda kalpi,
3 Tā iedomājos, visu no sākuma pamatīgi izpētot, tev, viscienīgākais Teofil, pēc kārtas uzrakstīt,
4 Lai tu pārliecinātos tās mācības patiesībā, kurā tu esi mācīts.
5 Jūdejas ķēniņa Heroda laikā dzīvoja kāds Abijas kārtas priesteris, vārdā Zaharijs, un viņa sieva, vārdā Elizabete, no Ārona cilts.
6 Bet abi viņi bija taisnīgi Dieva priekšā un nevainojami pildīja visus Kunga baušļus un noteikumus.
7 Bet viņiem nebija bērnu, jo Elizabete bija neauglīga; un abi bija veci gados.
8 Un notika, ka viņš savureiz pildīja priestera pienākumus Dieva priekšā,
9 Un viņam, pēc priestera paražas lozējot, bija jāiet Kunga svētnīcā kvēpināt;
10 Un visi daudzie ļaudis ārā lūdza Dievu kvēpināšanas stundā.
11 Tad viņam parādījās Kunga eņģelis, stāvot kvēpināšanas altāra labajā pusē.
12 Un Zaharijs, to redzēdams, izbijās, un viņu pārņēma bailes.
13 Bet eņģelis sacīja viņam: Nebīsties, Zaharij, jo tava lūgšana ir uzklausīta: tava sieva Elizabete dzemdēs tev dēlu un tu nosauksi viņu vārdā Jānis.
14 Un Tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu.
15 Jo viņš būs liels Kunga priekšā; vīnu un reibinošus dzērienus viņš nedzers; un Svētais Gars viņu piepildīs jau mātes miesās.
16 Un daudzus Izraēļa bērnus viņš atgriezīs pie Kunga, viņu Dieva.
17 Un tas ies viņa priekšā Elija garā un spēkā, pievērsdams tēvu sirdis bērniem un neticīgos taisnīgo gudrībai, lai sagatavotu Kungam paklausīgu tautu.
18 Un Zaharijs sacīja eņģelim: Kā lai es to zinu? Jo es esmu vecs, un mana sieva arī gados.
19 Un eņģelis viņam atbildēja un sacīja: Es esmu Gabriels, kas stāv Dieva priekšā, un es esmu sūtīts, lai tev to sacītu un tev pasludinātu šo prieka vēsti.
20 Un, lūk, tu kļūsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kamēr tas notiks, tāpēc ka tu neticēji maniem vārdiem, kas savlaicīgi piepildīsies.
21 Un ļaudis gaidīja Zahariju un brīnījās, kāpēc viņš kavējas svētnīcā.
22 Bet viņš iznācis nevarēja tos uzrunāt; un tie noprata, ka viņš dievnamā redzējis parādību. Un viņš māja tiem un palika mēms.
23 Un notika, ka izbeidzās viņa kalpošanas laiks; un viņš aizgāja savās mājās.
24 Bet pēc šīm dienām viņa sieva Elizabete kļuva grūta un nerādījās piecus mēnešus, sacīdama:
25 Tā Kungs mani svētījis; Viņš izraudzījis šīs dienas, lai atņemtu manu negodu ļaužu priekšā.
26 Bet sestajā mēnesī Dievs sūtīja eņģeli Gabrielu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nācarete.
27 Pie jaunavas, kas bija saderināta Dāvida cilts vīram, kam vārds bija Jāzeps; un jaunavas vārds bija Marija.
28 Un eņģelis, ienācis pie viņas, sacīja: Esi sveicināta, žēlastības pilnā! Kungs ir ar tevi; tu esi svētīta starp sievietēm.
29 To izdzirdusi, tā iztrūkās no viņa valodas un domāja: kas tā par sveicināšanu?
30 Bet eņģelis viņai sacīja: Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva.
31 Lūk, tu kļūsi grūta miesās un dzemdēsi Dēlu, un nosauksi Viņu vārdā Jēzus.
32 Un Viņš būs liels un sauksies Visaugstākā Dēls, un Dievs Kungs dos Viņam tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi,
33 Un Viņa valstībai nebūs gala.
34 Bet Marija sacīja eņģelim: Kā tas var notikt, jo es vīra nezinu?
35 Un eņģelis atbildēja un sacīja viņai: Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas no tevis dzims, sauksies Dieva Dēls.
36 Un, lūk, tava radiniece Elizabete, kuru sauc par neauglīgo, savā vecumā ieņēma dēlu un staigā sestajā mēnesī.
37 Jo Dievam neviena lieta nav neiespējama.
38 Bet Marija sacīja: Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda! Un eņģelis no viņas aizgāja.
39 Bet Marija, tanīs dienās cēlusies, steigšus aizgāja kalnos, jūdu pilsētā.
40 Un viņa, iegājusi Zaharija namā, sveicināja Elizabeti.
41 Un notika, ka Elizabetei, Marijas sveicināšanu dzirdot, bērniņš priecīgi sakustējās viņas miesās; un Elizabete piepildījās Svētā Gara;
42 Un viņa skaļā balsī sauca un sacīja: Tu esi svētīta starp sievietēm, un svēts ir tavas miesas auglis!
43 Un no kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
44 Jo, lūk, tiklīdz tava sveicināšanas balss atskanēja manās ausīs, bērniņš līksmībā sakustējās manās miesās.
45 Un svētīga tu esi ticēdama, ka tas izpildīsies, ko Kungs tev sacījis.
46 Un Marija sacīja: Augsti slavē Kungu mana dvēsele.
47 Un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā,
48 Jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones pazemību; lūk, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes,
49 Jo Varenais lielas lietas manī darījis; un svēts ir Viņa vārds.
50 Un viņa žēlsirdība paliek paaudžu paaudzēs tiem, kas Viņa bīstas.
51 Viņš parādīja varu ar savu elkoni, izklīdinādams lepnos savā sirdsprātā.
52 Viņš varenos gāza no troņiem un paaugstināja pazemīgos.
53 Izsalkušos viņš pildīja labumiem un bagātos atstāja tukšā.
54 Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atminējies savu žēlsirdību,
55 Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa pēctečiem mūžīgi.
56 Bet Marija palika pie viņas kādus trīs mēnešus un tad atgriezās savās mājās.
57 Bet Elizabetei pienāca laiks dzemdēt; un viņa dzemdēja dēlu,
58 Un viņas kaimiņi un radi, izdzirduši, ka Kungs viņai parādījis savu žēlastību, priecājās līdz ar viņu.
59 Un notika, ka astotajā dienā tie sanāca bērniņu apgraizīt un sauca to viņa tēva vārdā: Zaharijs.
60 Un viņa māte atbildēja un sacīja: Nekādā ziņā, bet viņš sauksies Jānis.
61 Un tie sacīja viņai: Taču nav neviena tavos rados, kas sauktos šinī vārdā.
62 Bet tie māja viņa tēvam, kā tas vēlētos viņu saukt.
63 Un viņš pieprasīja galdiņu un rakstīja: Viņa vārds ir Jānis. Un visi brīnījās.
64 Un te atdarījās viņa mute un mēle; un viņš runāja, godinādams Dievu.
65 Un bailes pārņēma visus viņu kaimiņus; un visas šīs ziņas izpaudās visā Jūdejas kalnājā.
66 Un visi, kas to dzirdēja, paturēja to savā sirdī, sacīdami: Kā jums šķiet, kas būs šis bērns, jo Dieva roka ir ar viņu?
67 Un Zaharijs, viņa tēvs, Svētā Gara piepildīts, pravietoja, sacīdams:
68 Godināts lai ir Kungs, Izraēļa Dievs, jo Viņš ir apmeklējis savu tautu un devis tai pestīšanu;
69 Un Viņš mums pacēla pestīšanas ragu pār sava kalpa Dāvida namu;
70 Kā Viņš runājis ar savu svēto praviešu muti, kas no mūžības;
71 Ka Viņš mūs atpestīs no mūsu ienaidniekiem un visu to rokām, kas mūs ienīst;
72 Lai pierādītu žēlsirdību mūsu tēviem un atcerētos savu svēto derību.
73 Zvērestu, ko Viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahamam un dod mums,
74 Lai mēs, izglābti no savu ienaidnieku rokām, bezbailīgi Viņam kalpotu
75 Svētumā un taisnībā Viņa priekšā visās mūsu mūža dienās.
76 Un tevi, bērniņ, sauks par Visaugstākā pravieti, jo tu iesi Kunga vaiga priekšā sagatavot Viņam ceļu,
77 Lai dotu pestīšanas atziņu Viņa ļaudīm to grēku piedošanai
78 Mūsu Dieva sirsnīgās žēlsirdības dēļ, ar kuru Auseklis no augšienes mūs uzlūkojis,
79 Lai apgaismotu tos, kas tumsībā un nāves ēnā sēd, un virzītu mūsu kājas uz miera ceļu.
80 Un bērns auga, un stiprinājās garā, un palika tuksnesī līdz tai dienai, kad viņam bija jāstājās Izraēļa priekšā.