1 Estava se aproximando a festa dos pães sem fermento, chamada Páscoa,

2 e os chefes dos sacerdotes e os mestres da lei estavam procurando um meio de matar Jesus, mas tinham medo do povo.

3 Então Satanás entrou em Judas, chamado Iscariotes, um dos Doze.

4 Judas dirigiu-se aos chefes dos sacerdotes e aos oficiais da guarda do templo e tratou com eles como lhes poderia entregar Jesus.

5 A proposta muito os alegrou, e lhe prometeram dinheiro.

6 Ele consentiu e ficou esperando uma oportunidade para lhes entregar Jesus quando a multidão não estivesse presente.

7 Finalmente, chegou o dia dos pães sem fermento, no qual devia ser sacrificado o cordeiro pascal.

8 Jesus enviou Pedro e João, dizendo: "Vão preparar a refeição da Páscoa".

9 "Onde queres que a preparemos? ", perguntaram eles.

10 Ele respondeu: "Ao entrarem na cidade, vocês encontrarão um homem carregando um pote de água. Sigam-no até a casa em que ele entrar

11 e digam ao dono da casa: ‘O Mestre pergunta: Onde é o salão de hóspedes no qual poderei comer a Páscoa com os meus discípulos? ’

12 Ele lhes mostrará uma ampla sala no andar superior, toda mobiliada. Façam ali os preparativos".

13 Eles saíram e encontraram tudo como Jesus lhes tinha dito. Então, prepararam a Páscoa.

14 Quando chegou a hora, Jesus e os seus apóstolos reclinaram-se à mesa.

15 E disse-lhes: "Desejei ansiosamente comer esta Páscoa com vocês antes de sofrer.

16 Pois eu lhes digo: Não comerei dela novamente até que se cumpra no Reino de Deus".

17 Recebendo um cálice, ele deu graças e disse: "Tomem isto e partilhem uns com os outros.

18 Pois eu lhes digo que não beberei outra vez do fruto da videira até que venha o Reino de Deus".

19 Tomando o pão, deu graças, partiu-o e o deu aos discípulos, dizendo: "Isto é o meu corpo dado em favor de vocês; façam isto em memória de mim".

20 Da mesma forma, depois da ceia, tomou o cálice, dizendo: "Este cálice é a nova aliança no meu sangue, derramado em favor de vocês.

21 "Mas eis que a mão daquele que vai me trair está com a minha sobre a mesa.

22 O Filho do homem vai, como foi determinado; mas ai daquele que o trai! "

23 Eles começaram a perguntar entre si qual deles iria fazer aquilo.

24 Surgiu também uma discussão entre eles, acerca de qual deles era considerado o maior.

25 Jesus lhes disse: "Os reis das nações dominam sobre elas; e os que exercem autoridade sobre elas são chamados benfeitores.

26 Mas, vocês não serão assim. Pelo contrário, o maior entre vocês deverá ser como o mais jovem, e aquele que governa como o que serve.

27 Pois quem é maior: o que está à mesa, ou o que serve? Não é o que está à mesa? Mas eu estou entre vocês como quem serve.

28 Vocês são os que têm permanecido ao meu lado durante as minhas provações.

29 E eu lhes designo um Reino, assim como meu Pai o designou a mim,

30 para que vocês possam comer e beber à minha mesa no meu Reino e sentar-se em tronos, julgando as doze tribos de Israel.

31 "Simão, Simão, Satanás pediu vocês para peneirá-los como trigo.

32 Mas eu orei por você, para que a sua fé não desfaleça. E quando você se converter, fortaleça os seus irmãos".

33 Mas ele respondeu: "Estou pronto para ir contigo para a prisão e para a morte".

34 Respondeu Jesus: "Eu lhe digo, Pedro, que antes que o galo cante hoje, três vezes você negará que me conhece".

35 Então Jesus lhes perguntou: "Quando eu os enviei sem bolsa, saco de viagem ou sandálias, faltou-lhes alguma coisa? " "Nada", responderam eles.

36 Ele lhes disse: "Mas agora, se vocês têm bolsa, levem-na, e também o saco de viagem; e se não têm espada, vendam a sua capa e comprem uma.

37 Está escrito: ‘E ele foi contado com os transgressores’; e eu lhes digo que isto precisa cumprir-se em mim. Sim, o que está escrito a meu respeito está para se cumprir".

38 Os discípulos disseram: "Vê, Senhor, aqui estão duas espadas". "É o suficiente! ", respondeu ele.

39 Como de costume, Jesus foii para o monte das Oliveiras, e os seus discípulos o seguiram.

40 Chegando ao lugar, ele lhes disse: "Orem para que vocês não caiam em tentação".

41 Ele se afastou deles a uma pequena distância, ajoelhou-se e começou a orar:

42 "Pai, se queres, afasta de mim este cálice; contudo, não seja feita a minha vontade, mas a tua".

43 Apareceu-lhe então um anjo do céu que o fortalecia.

44 Estando angustiado, ele orou ainda mais intensamente; e o seu suor era como gotas de sangue que caíam no chão.

45 Quando se levantou da oração e voltou aos discípulos, encontrou-os dormindo, dominados pela tristeza.

46 "Por que estão dormindo? ", perguntou-lhes. "Levantem-se e orem para que vocês não caiam em tentação! "

47 Enquanto ele ainda falava, apareceu uma multidão conduzida por Judas, um dos Doze. Este se aproximou de Jesus para saudá-lo com um beijo.

48 Mas Jesus lhe perguntou: "Judas, com um beijo você está traindo o Filho do homem? "

49 Ao verem o que ia acontecer, os que estavam com Jesus lhe disseram: "Senhor, atacaremos com espadas? "

50 E um deles feriu o servo do sumo sacerdote, decepando-lhe a orelha direita.

51 Jesus, porém, respondeu: "Basta! " E tocando na orelha do homem, ele o curou.

52 Então Jesus disse aos chefes dos sacerdotes, aos oficiais da guarda do templo e aos líderes religiosos que tinham vindo procurá-lo: "Estou eu chefiando alguma rebelião, para que vocês tenham vindo com espadas e varas?

53 Todos os dias eu estava com vocês no templo e vocês não levantaram a mão contra mim. Mas esta é a hora de vocês — quando as trevas reinam".

54 Então, prendendo-o, levaram-no para a casa do sumo sacerdote. Pedro os seguia à distância.

55 Mas, quando acenderam um fogo no meio do pátio e se sentaram ao redor dele, Pedro sentou-se com eles.

56 Uma criada o viu sentado ali à luz do fogo. Olhou fixamente para ele e disse: "Este homem estava com ele".

57 Mas ele negou: "Mulher, não o conheço".

58 Pouco depois, um homem o viu e disse: "Você também é um deles". "Homem, não sou! ", respondeu Pedro.

59 Cerca de uma hora mais tarde, outro afirmou: "Certamente este homem estava com ele, pois é galileu".

60 Pedro respondeu: "Homem, não sei do que você está falando! " Falava ele ainda, quando o galo cantou.

61 O Senhor voltou-se e olhou diretamente para Pedro. Então Pedro se lembrou da palavra que o Senhor lhe tinha dito: "Antes que o galo cante hoje, você me negará três vezes".

62 Saindo dali, chorou amargamente.

63 Os homens que estavam detendo Jesus começaram a zombar dele e a bater nele.

64 Cobriam seus olhos e perguntavam: "Profetize! Quem foi que lhe bateu? "

65 E lhe dirigiam muitas outras palavras de insulto.

66 Ao romper do dia, reuniu-se o Sinédrio, tanto os chefes dos sacerdotes quanto os mestres da lei, e Jesus foi levado perante eles.

67 "Se você é o Cristo, diga-nos", disseram eles. Jesus respondeu: "Se eu vos disser, não crereis em mim

68 e, se eu vos perguntar, não me respondereis.

69 Mas de agora em diante o Filho do homem estará assentado à direita do Deus Todo-poderoso".

70 Perguntaram-lhe todos: "Então, você é o Filho de Deus? " "Vós estais dizendo que eu sou", respondeu ele.

71 Eles disseram: "Por que precisamos de mais testemunhas? Acabamos de ouvir dos próprios lábios dele".

1 Bet tuvojās neraudzētās maizes svētki, ko sauc par Lieldienām.

2 Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā Jēzu nonāvēt, bet viņi baidījās no ļaudīm.

3 Bet sātans bija iegājis Jūdasā, ko sauca par Iskariotu, vienā no tiem divpadsmit.

4 Un viņš nogāja un sarunājās ar augstajiem priesteriem un priekšniekiem, kā Viņu tiem nodot.

5 Un tie priecājās un piesolīja dot viņam naudu.

6 Un viņš apsolīja un meklēja izdevību, kā Viņu tiem nodot, ļaudīm nezinot.

7 Bet pienāca neraudzētās maizes diena, kad vajadzēja nokaut Lieldienu jēru.

8 Un Viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: Ejiet un sagatavojiet mums Lieldienas jēru, lai mēs ēstu!

9 Bet viņi sacīja: Kur Tu vēlies, lai mēs tās sataisītu?

10 Un Viņš tiem sacīja: Lūk, pilsētā ieejot, jūs sastapsiet kādu cilvēku, kas nesīs ūdens krūzi; sekojiet viņam tai namā, kurā viņš ieies,

11 Un sakiet nama kungam: Mācītājs tev jautā: kur ir telpa, kur es ar saviem mācekļiem varētu svinēt Lieldienas?

12 Un viņš jums parādīs lielu, izklātu ēdamistabu; tur arī sagatavojiet!

13 Un tie aizgājuši atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Lieldienas jēru.

14 Un kad pienāca stunda, Viņš novietojās un divpadsmit apustuļi ar Viņu.

15 Un Viņš tiem sacīja: Es ilgoties ilgojos ēst šo Lieldienu jēru kopā ar jums, pirms es ciešu.

16 Jo es jums saku, ka no šī laika to vairs neēdīšu, iekams tās izpildīsies Dieva valstībā.

17 Un Viņš, biķeri paņēmis, pateicās un sacīja: Ņemiet un daliet savā starpā!

18 Jo es jums saku: Es nedzeršu no vīna koka augļiem, iekams nenāks Dieva valstība.

19 Tad Viņš paņēma maizi un, izsacījis pateicību, lauza to un deva viņiem, sacīdams: Šī ir mana Miesa, kas par jums top dota. To dariet man par piemiņu!

20 Tāpat Viņš ņēma biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: Šis biķeris ir jaunā derība manās Asinīs, kas par jums top izlietas.

21 Bet, lūk, mana nodevēja rokas ir ar mani uz galda.

22 Jo Cilvēka Dēls aiziet, kā tas ir nolemts, bet bēdas tam cilvēkam, kas Viņu nodod!

23 Un visi sāka apjautāties savstarpēji, kurš gan tas no viņiem būtu, kas to darīs?

24 Bet izcēlās starp viņiem arī ķilda, kurš, šķiet, esot no tiem lielākais?

25 Bet Viņš tiem sacīja: Pagānu ķēniņi valda pār viņiem, un viņu varas nesējus sauc par labdariem.

26 Bet jūs tā ne. Kas no jums lielāks, lai kļūst kā mazākais, bet priekšnieks kā kalps;

27 Jo kas ir lielāks: vai tas, kas atrodas pie galda, vai tas, kas apkalpo? Taču tas, kas atrodas pie galda. Bet es jūsu vidū esmu kā tāds, kas kalpo.

28 Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie manis manos pārbaudījumos.

29 Un es jums novēlu valstību, kā to man sagatavojis mans Tēvs,

30 Lai jūs ēstu un dzertu pie mana galda manā valstībā un sēdētu troņos, tiesājot divpadsmit Izraēļa ciltis.

31 Un Kungs sacīja: Sīman! Sīman! Lūk, sātans meklē jūs sijāt kā kviešus,

32 Bet es lūdzu par tevi, lai tava ticība nemitētos; un tu, kādreiz atgriezies, stiprini savus brāļus!

33 Tas Viņam sacīja: Kungs, es esmu gatavs iet ar Tevi cietumā un nāvē!

34 Bet Viņš sacīja: Es tev saku, Pēter, šodien vēl gailis nebūs nodziedājis, iekams tu trīsreiz būsi noliedzis, ka mani pazīsti. Un Viņš tiem sacīja:

35 Kad es jūs sūtīju bez naudas maka un somas, un kurpēm, vai jums kā trūka?

36 Bet viņi atbildēja: Nekā! Bet es jums saku: tagad, kam naudas maks, lai ņem līdz arī somu, un kam nav, tas lai pārdod svārkus un pērk zobenu!

37 Jo es jums saku, ka vēl pie manis jāpiepildās tam, kas rakstīts: Un noziedzniekam Viņš pieskaitīts. jo tas, kas par mani rakstīts, piepildās.

38 Bet viņi sacīja: Kungs, lūk, te ir divi zobeni. Un Viņš tiem sacīja: Diezgan!

39 Un izgājis, Viņš pēc ieraduma gāja uz Olīvkalnu; un mācekļi sekoja Viņam.

40 Un Viņš, tai vietā nonācis, sacīja tiem: Lūdziet Dievu, lai jūs nekristu kārdināšanā!

41 Un Viņš attālinājās no tiem akmens metiena tālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu,

42 Sacīdams: Tēvs, ja Tu vēlies, atņem šo biķeri no manis! Tomēr ne mans, bet Tavs prāts lai notiek!

43 Bet eņģelis no debesīm parādījās Viņam un stiprināja Viņu. Un Viņš, nāves baiļu pārņemts, lūdza Dievu jo karstāk.

44 Un Viņa sviedri kļuva kā asins lāses, kas pilēja zemē.

45 Un Viņš, piecēlies no lūgšanas, gāja pie saviem mācekļiem un atrada tos no skumjām aizmigušus.

46 Un Viņš tiem sacīja: Ko jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, lai jūs neiekristu kārdināšanā!

47 Vēl Viņam runājot, lūk, ļaužu pūlis un viens no tiem divpadsmit, Jūdass vārdā, kas gāja tiem priekšgalā, tuvojās Jēzum, lai Viņu skūpstītu.

48 Bet Jēzus viņam sacīja: Jūdas, vai tu skūpstīdams nodod Cilvēka Dēlu?

49 Bet tie, kas pie Viņa bija, redzot, kam jānotiek, sacīja Viņam: Kungs, vai lai cērtam ar zobenu?

50 Un viens no viņiem cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi.

51 Bet Jēzus atbildēja, sacīdams: Apstājieties, diezgan! Un Viņš, pieskāries tā ausij, izdziedināja to.

52 Bet Jēzus augstajiem priesteriem un svētnīcas priekšniekiem, un vecākajiem, kas pret Viņu bija sanākuši, sacīja: Kā pret slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un milnām.

53 Kad es ik dienas ar jums biju svētnīcā, jūs nepacēlāt savas rokas pret mani; bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara.

54 Un tie Viņu apcietināja un veda augstā priestera namā. Bet Pēteris sekoja no tālienes.

55 Un viņi, sakūruši uguni pagalma vidū, sēdēja ap to, un Pēteris bija starp tiem.

56 Kāda kalpone, redzēdama viņu sēžam gaismā, uzlūkoja to un sacīja: Šis arī bija ar Viņu.

57 Bet tas noliedza Viņu, sacīdams: Sieviet, es Viņu nepazīstu.

58 Un pēc brīža cits, viņu redzēdams, sacīja: Arī tu esi viens no viņiem. Bet Pēteris sacīja: Cilvēk, es neesmu.

59 Un kad apmēram viena stunda bija pagājusi, kāds cits apstiprināja, sacīdams: Patiesi, arī šis pie Viņa bija, jo arī viņš ir galilejietis.

60 Bet Pēteris sacīja: Cilvēk, es nezinu, ko tu runā! Un tūdaļ, viņam vēl runājot, iedziedājās gailis.

61 Un Kungs pagriezās un uzlūkoja Pēteri. Un Pēteris atminējās Kunga vārdu, ko Viņš sacīja: Pirms gailis dziedās, tu mani trīsreiz noliegsi.

62 Un Pēteris, izgājis ārā, rūgti raudāja.

63 Un vīri, kas Viņu apsargāja, izsmēja un šaustīja Viņu.

64 Un tie apklāja Viņu, un sita Viņu sejā, un jautāja Viņam, sacīdami: Pravieto, kas ir tas, kas Tevi sita?

65 Un daudz citus zaimus tie teica Viņam.

66 Un kad uzausa diena, sapulcējās tautas vecākie un augstie priesteri, un rakstu mācītāji un aizveda Viņu savas augstās tiesas priekšā, sacīdami: Ja Tu esi Kristus, tad saki mums to!

67 Un Viņš tiem sacīja: Ja es jums teikšu, jūs man neticēsiet.

68 Bet ja es jautāšu, jūs neatbildēsiet un mani neatbrīvosiet,

69 Bet no šī laika Cilvēka Dēls sēdēs pie Dieva spēka labās rokas.

70 Tad visi sacīja: Tātad tu esi Dieva Dēls? Viņš teica: Jūs sakāt, ka es tas esmu.

71 Bet viņi sacīja: Kādas liecības mums vēl vajag? Jo mēs paši to dzirdējām no Viņa mutes.