1 Que vantagem há então em ser judeu, ou que utilidade há na circuncisão?

2 Muita, em todos os sentidos! Principalmente porque aos judeus foram confiadas as palavras de Deus.

3 Que importa se alguns deles foram infiéis? A sua infidelidade anulará a fidelidade de Deus?

4 De maneira nenhuma! Seja Deus verdadeiro, e todo homem mentiroso. Como está escrito: "De modo que são justas as tuas palavras e prevaleces quando julgas".

5 Mas, se a nossa injustiça ressalta de maneira ainda mais clara a justiça de Deus, que diremos? Que Deus é injusto por aplicar a sua ira? ( Estou usando um argumento humano. )

6 Claro que não! Se fosse assim, como Deus iria julgar o mundo?

7 Alguém pode alegar ainda: "Se a minha mentira ressalta a veracidade de Deus, aumentando assim a sua glória, por que sou condenado como pecador? "

8 Por que não dizer como alguns caluniosamente afirmam que dizemos: "Façamos o mal, para que nos venha o bem"? A condenação dos tais é merecida.

9 Que concluiremos então? Estamos em posição de vantagem? Não! Já demonstramos que tanto judeus quanto gentios estão debaixo do pecado.

10 Como está escrito: "Não há nenhum justo, nem um sequer;

11 não há ninguém que entenda, ninguém que busque a Deus.

12 Todos se desviaram, tornaram-se juntamente inúteis; não há ninguém que faça o bem, não há nem um sequer".

13 "Suas gargantas são um túmulo aberto; com suas línguas enganam". "Veneno de serpentes está em seus lábios".

14 "Suas bocas estão cheias de maldição e amargura".

15 "Seus pés são ágeis para derramar sangue;

16 ruína e desgraça marcam os seus caminhos,

17 e não conhecem o caminho da paz".

18 "Aos seus olhos é inútil temer a Deus".

19 Sabemos que tudo o que a lei diz, o diz àqueles que estão debaixo dela, para que toda boca se cale e todo o mundo esteja sob o juízo de Deus.

20 Portanto, ninguém será declarado justo diante dele baseando-se na obediência à lei, pois é mediante a lei que nos tornamos plenamente conscientes do pecado.

21 Mas agora se manifestou uma justiça que provém de Deus, independente da lei, da qual testemunham a Lei e os Profetas,

22 justiça de Deus mediante a fé em Jesus Cristo para todos os que crêem. Não há distinção,

23 pois todos pecaram e estão destituídos da glória de Deus,

24 sendo justificados gratuitamente por sua graça, por meio da redenção que há em Cristo Jesus.

25 Deus o ofereceu como sacrifício para propiciação mediante a fé, pelo seu sangue, demonstrando a sua justiça. Em sua tolerância, havia deixado impunes os pecados anteriormente cometidos;

26 mas, no presente, demonstrou a sua justiça, a fim de ser justo e justificador daquele que tem fé em Jesus.

27 Onde está, então, o motivo de vanglória? É excluído. Baseado em que princípio? No da obediência à lei? Não, mas no princípio da fé.

28 Pois sustentamos que o homem é justificado pela fé, independente da obediência à lei.

29 Deus é Deus apenas dos judeus? Ele não é também o Deus dos gentios? Sim, dos gentios também,

30 visto que existe um só Deus, que pela fé justificará os circuncisos e os incircuncisos.

31 Anulamos então a lei pela fé? De maneira nenhuma! Pelo contrário, confirmamos a lei.

1 Kāda tad jūdiem priekšrocība vai kāds labums no apgraizīšanas?

2 Katrā ziņā daudz! Vispirms tas, ka viņiem uzticēti Dieva apsolījumi.

3 Kas tad, ja daži no viņiem neticēja? Vai tad dažu neticība var atcelt Dieva uzticību? Nekad ne!

4 Tomēr Dievs ir patiess, bet katrs cilvēks melis, tā kā rakstīts: Tu esi taisnīgs savos vārdos un uzvarēsi, kad ar Tevi ies tiesā.

5 Bet ja mūsu netaisnība izceļ Dieva taisnību, ko tad lai sakām? Vai Dievs ir netaisnīgs, ja Viņš uzliek sodu?

6 (Es runāju cilvēcīgi.) Nekādā ziņā! Jo kā citādi Dievs tiesās šo pasauli?

7 Bet ja manu melu dēļ Dieva patiesība kļuvusi lielāka Viņa paša godam, kāpēc tad es vēl kā grēcinieks tieku tiesāts?

8 Un vai nevajadzētu darīt ļaunu, ja tam ir labas sekas (kā daži zaimodami saka, ka mēs tā mācot)? Tādu pazudināšana ir taisnīga.

9 Kā tad ir? Vai mums ir priekšrocības? Nekādā ziņā, jo mēs jau pierādījām, ka visi, tiklab jūdi, kā grieķi, ir zem grēka,

10 Kā rakstīts: Nav neviena taisnīga,

11 Neviena, kas saprastu, neviena, kas meklētu Dievu.

12 Visi novērsušies, visi kopā kļuvuši nederīgi; nav neviena, kas darītu labu, pat it neviena.

13 Viņu rīkle ir atvērts kaps, ar savām mēlēm viņi runā viltību, odžu inde ir aiz viņu lūpām;

14 Viņu mute ir lāstu un rūgtuma pilna;

15 Viņu kājas steidzīgas asins izliešanai;

16 Izpostīšana un bēdas ir viņu ceļos;

17 Un miera ceļu viņi nepazīst;

18 Dieva bijības nav viņu acu priekšā.

19 Bet mēs zinām, ka viss, ko saka likums, ir teikts tiem, kas ir zem likuma, lai apklustu ikviena mute un lai visa pasaule kļūtu Dievam padevīga,

20 Jo likuma darbi nevienu cilvēku neattaisno Viņa priekšā; likums rada grēku pazīšanu.

21 Bet tagad Dieva taisnība atklājusies neatkarīgi no likuma; to apliecina bauslība un pravieši.

22 Bet Dieva taisnība caur ticību uz Jēzu Kristu ir visiem un pār visiem, kas tic uz Viņu, jo nav nekādas izšķirības.

23 Jo visi ir grēkojuši, un viņiem trūkst Dieva godības.

24 Viņa žēlastība tos nepelnīti attaisnojusi caur atpestīšanu, kas ir Jēzū Kristū.

25 Viņu Dievs nolicis tiem, kas tic, par grēku izpircēju Viņa asinīs un, piedodams iepriekšējos grēkus, parāda savu taisnību

26 Dievišķā pacietībā, lai tagadējā laikā parādītos Viņa taisnība; pats būdams taisnīgs, attaisnotu to, kas tic uz Jēzu Kristu.

27 Kur paliek tava dižošanās? Tā ir izslēgta. Ar kādu likumu? Darbiem? Nē, bet ar ticības likumu.

28 Jo mēs esam pārliecināti, ka cilvēks tiek attaisnots ticībā bez likuma darbiem.

29 Vai Dievs ir jūdiem vien? Vai nav arī pagāniem? Taču arī pagāniem!

30 Jo ir tikai viens Dievs, kas attaisno caur ticību apgraizītos un neapgraizītos ticībā.

31 Tātad mēs ar ticību atceļam bauslību? Nekādā ziņā, bet mēs apstiprinām bauslību.