Hamans Jūdus grib iznīdēt.

1 Pēc tam ķēniņš Ahasvērs pagodināja agagieti Hamanu, Hammedata dēlu, un to paaugstināja, un lika viņa goda krēslu pār visiem lielkungiem, kas bija pie viņa. 2 Un visi ķēniņa kalpi, kas bija ķēniņa vārtos, palocījās un klanījās Hamana priekšā, jo ķēniņš tā bija pavēlējis par viņu; bet Mordohajs nepalocījās un neklanījās. 3 Tad ķēniņa kalpi, kas bija ķēniņa vārtos, sacīja uz Mordohaju: "Kāpēc tu pārkāpi ķēniņa pavēli?" 4 Un tā tie ik dienas uz viņu runāja, bet viņš neklausījās viņos. Tad tie stāstīja to Hamanam, lai redzētu, vai tāda Mordohaja pretestība varētu pastāvēt, jo tas viņiem bija stāstījis, ka viņš esot jūds. 5 Un, kad Hamans redzēja, ka Mordohajs nepalocījās un viņa priekšā neklanījās, tad Hamans kļuva ļoti dusmīgs. 6 Bet viņam šķita vēl par maz esam roku pielikt pie Mordohaja vien, (jo tie viņam bija pateikuši par Mordohaja cilti,) bet Hamans meklēja izdeldēt visus jūdus visā Ahasvēra valstī, Mordohaja tautu.*7 Pirmajā mēnesī, (tas ir Nīsana mēnesis,) ķēniņa Ahasvēra divpadsmitajā gadā, meta meslus, tas ir, pūr, Hamana priekšā ik dienas un ik mēnešus līdz divpadsmitajam mēnesim, tas ir Adara mēnesis. 8 Un Hamans sacīja uz ķēniņu Ahasvēru: "Ir viena tauta, kas izkaisīta un izdalīta starp ļaudīm visās tavas valsts tiesās, un viņiem ir citādi likumi nekā visiem citiem ļaudīm, un pēc ķēniņa likumiem tie nedara, tāpēc ķēniņam nepieklājas tos ieredzēt. 9 Ja ķēniņam labpatīk, tad lai tiek rakstīts, ka tiem jātiek izdeldētiem, tad es mantas uzraugiem iesvēršu rokā desmit tūkstošus talentus sudraba, lai to nes ķēniņa mantu glabātavā." 10 Tad ķēniņš novilka savu gredzenu no savas rokas un to deva agagietim Hamanam, Hammedata dēlam, jūdu pretiniekam. 11 Un ķēniņš sacīja uz Hamanu: "Sudrabs lai tev paliek, arī ļaudis, ka tu ar tiem dari, kā tev patīk." 12 Tad ķēniņa skrīveri tika saaicināti pirmā mēneša trīspadsmitajā dienā un tika rakstīts, kā Hamans pavēlēja, ķēniņa valdītājiem un zemes pārvaldniekiem, kas bija pār ikkatru valsti, un ikkatras tautas virsniekiem, ikvienai valstij pēc tās rakstības un ikvienai tautai pēc tās valodas; ķēniņa Ahasvēra vārdā tas tika rakstīts un ar ķēniņa gredzenu aizzīmogots. 13 Un vēstules tika sūtītas ar skrējējiem pa visām ķēniņa Ahasvēra valstīm, lai visi jūdi tiktu izdeldēti, nokauti un nomaitāti, gan jauni, gan veci, bērniņi un sievas, vienā dienā, divpadsmitā mēneša trīspadsmitajā dienā, tas ir Adara mēnesis, un ka viņu manta tiktu nolaupīta. 14 Vēstulēs bija rakstīts: ka pavēle dota visās valstīs, ka tā būtu zināma visiem ļaudīm, lai tie tai pašā dienā būtu gatavi. 15 Un skrējēji izgāja steigšus pēc ķēniņa pavēles; un pavēle bija dota Sūsanas pilī. Un ķēniņš un Hamans sēdēja un dzēra, bet Sūsanas pilsēta iztrūcinājās.